Lieta C‑326/12

Rita van Caster

un

Patrick van Caster

pret

Finanzamt Essen-Süd

(Finanzgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kapitāla brīva aprite — LESD 63. pants — Ienākumu no ieguldījumu fondiem aplikšana ar nodokli — Ieguldījumu fonda pienākumi paziņot un publicēt noteiktu informāciju — Ienākumu no ieguldījumu fonda, kurš neievēro paziņošanas un publicēšanas pienākumus, aplikšana ar nodokli, piemērojot fiksētu nodokļa bāzi”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 9. oktobra spriedums

Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība — Ierobežojumi — Nodokļu tiesību akti — Ienākuma nodoklis — Ieguldījumu fondu izmaksāto ienākumu aplikšana ar nodokli — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru rezidentiem un nerezidentiem ieguldījumu fondiem ir noteikti paziņošanas un publicēšanas pienākumi — Ienākumu no šiem fondiem aplikšana ar nodokli, piemērojot fiksētu nodokļa bāzi, šo pienākumu neievērošanas gadījumā — Ierobežojums — Pamatojums — Nosacījumi — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru nodokļu maksātājiem netiek atļauts sniegt datus un informāciju, ar kuriem var tikt pierādīts ienākumu faktiskais apmērs — Nepieļaujamība

(LESD 63. pants)

LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kuros paredzēts, ka, ja ārvalstu ieguldījumu fonds neievēro šajos tiesību aktos vietējiem un ārvalstu fondiem bez izšķirības uzliktus pienākumus paziņot un publicēt noteiktu informāciju, tad ienākumi, kurus nodokļu maksātājs saņem no šiem ieguldījumu fondiem, tiek aplikti ar nodokli, piemērojot fiksētu nodokļa bāzi, ciktāl ar šiem tiesību aktiem nodokļu maksātājam netiek atļauts sniegt datus un informāciju, ar kuriem var tikt pierādīts viņa ienākumu faktiskais apmērs.

Pēc to rakstura šos pienākumus, ticamākais, neievēros tāds ieguldījumu fonds, kurš nedarbojas dalībvalsts tirgū un kurš aktīvi nemērķē uz šo tirgu. Tā kā šādi fondi parasti ir ārvalstu fondi, šāds valsts tiesiskais regulējums var atturēt attiecīgajā dalībvalstī dzīvojošu ieguldītāju parakstīties uz daļām ārvalstu ieguldījumu fondā, ciktāl šāda ieguldījuma rezultātā viņam var tikt piemērota viņam neizdevīga aplikšana ar nodokli, piemērojot fiksētu bāzi, nedodot viņam iespēju iesniegt datus vai informāciju, ar kuriem varētu tikt pierādīts viņa faktisko ienākumu līmenis.

Tādējādi šāds tiesiskais regulējums ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar LESD 63. pantu.

Taisnība, gan nepieciešamība nodrošināt nodokļu kontroles efektivitāti, gan nepieciešamība nodrošināt nodokļa efektīvu iekasēšanu ir primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas var pamatot šādu ierobežojumu.

Tomēr valsts tiesiskais regulējums, ar kuru nodokļu maksātājiem, kas iegādājušies daļas ārvalstu ieguldījumu fondos, pilnībā ir aizliegts iesniegt citiem kritērijiem, tostarp attiecībā uz pasniegšanas veidu, atbilstošus pierādījumus, pārsniedz to, kas ir vajadzīgs nodokļu kontroles efektivitātes mērķa sasniegšanai.

Faktiski nav iespējams a priori izslēgt, ka minētie nodokļu maksātāji būtu spējīgi sniegt atbilstošus pierādījumus, kas nodokli uzliekošās dalībvalsts nodokļu iestādēm ļautu skaidri un precīzi pārbaudīt informāciju, kas nepieciešama, lai pareizi apliktu ar nodokli ienākumus no ieguldījumu fondiem. Lai gan ir taisnība, ka pašu šo nodokļu maksātāju rīcībā varētu nebūt visa prasītā informācija, nevar tikt izslēgts, ka viņi to varētu iegūt no attiecīgajiem ārvalstu ieguldījumu fondiem un to paziņot nodokļu iestādēm.

(sal. ar 36.–38., 46., 49.–51. un 58. punktu un rezolutīvo daļu)