Lieta C‑220/13 P

Kalliopi Nikolaou

pret

Eiropas Savienības Revīzijas palātu

“Apelācija — Ārpuslīgumiskā atbildība — Revīzijas palātas bezdarbība — Prasība atlīdzināt kaitējumu — Nevainīguma prezumpcijas princips — Lojālas sadarbības princips — Pilnvaras — Iepriekšējās izmeklēšanas norise”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 10. jūlija spriedums

1. Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Pārkāpums – Valsts tiesas nolēmums, ar kuru tiek atsauktas visas pret attiecīgo personu izvirzītās apsūdzības – Revīzijas palātas pienākums pieņemt attaisnojošu lēmumu un to publiskot – Neesamība – Valsts tiesas faktu juridiskā kvalifikācija, kas nav saistoša iestādei

   (EKL 247. panta 7. punkts)

2. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Patstāvīgs raksturs – Prasība, kas attiecas uz faktiem, kurus jau ir novērtējusi valsts tiesa – Valsts tiesas faktu juridiskā kvalifikācija, kas nav saistoša iestādei – Lojālās sadarbības principa attiecībā uz valsts tiesām pārkāpums – Neesamība

   (EKL 10., 235. un 288. pants)

3. Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Pārkāpums – Izmeklēšanā iegūtās informācijas nodošana Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) – Pienākums informēt izmeklēšanā iesaistīto personu – Apjoms

   (Revīzijas palātas Lēmuma 99/50 4. panta pirmā daļa)

1.  Tā kā, pirmkārt, pret bijušo Revīzijas palātas locekli vērstās apsūdzības krimināltiesiskā aspektā ir jāpārbauda tikai un vienīgi valsts tiesu iestādēm un, otrkārt, Tiesai tās ir jāizvērtē disciplinārā aspektā saskaņā ar EKL 247. panta 7. punktu, Revīzijas palāta tātad Savienības institucionālās struktūras ietvaros pati nav tiesīga ne pieņemt formālu lēmumu, kurā ieinteresētā persona tiktu attaisnota saistībā ar visām pret viņu izvirzītajām apsūdzībām disciplinārā vai krimināltiesiskā aspektā, ne arī publicēt presē informāciju par viņas attaisnošanu. Turklāt tā kā Revīzijas palātai kā iestādei, kas var celt prasību Tiesā saskaņā ar EKL 247. panta 7. punktu, nav saistoša valsts kriminālprocesa ietvaros veiktā faktu juridiskā kvalifikācija, tai pēc tam, kad dalībvalsts ir paziņojusi attaisnojošu lēmumu, nav jāveic darbības vai jārīkojas tā, kā to norādījis prasītājs.

   (sal. ar 39. un 40. punktu)

2.  Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar Kopienas ārpuslīgumisko atbildību par tās iestāžu darbību vai bezdarbību saskaņā ar EKL 235. un 228. pantu, salīdzinājumā ar citām prasībām tiesā ir autonoms līdzeklis, kuram ir īpaša funkcija tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā un uz kuru attiecas saskaņā ar tā īpašo mērķi izstrādāti izmantošanas nosacījumi.

   Līdz ar to, lai arī Kopienu tiesa, kurā iesniegta prasība, var ņemt vērā valsts kriminālprocesā izdarītos konstatējumus, kuri attiecas uz identiskiem faktiem tiem, kas tika izvērtēti uz EKL 235. pantu balstītās procedūras ietvaros, minētajai tiesai tomēr nav saistoša krimināltiesas veiktā faktu juridiskā kvalifikācija, bet tai, pilnība īstenojot savu novērtējuma brīvību, šie fakti ir jāizvērtē autonomi, lai pārbaudītu, vai pastāv visi nosacījumi, kuru izpildei ir pakļauta Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās. Līdz ar to Kopienu tiesai nevar pārmest, ka tā ir pārkāpusi EKL 10. pantā paredzēto lojālās sadarbības principu, dažus faktus vērtējot atšķirīgi no valsts tiesas apsvērumiem.

   (sal. ar 54.–56. punktu)

3.  Nekādi neprecizējot paredzētās izmeklēšanas veidu, Revīzijas palātas Lēmuma 99/50 par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas finanšu interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu 4. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ir tikai paredzēts, ka, ja ir konstatēta kāda Revīzijas palātas locekļa, ierēdņa vai cita darbinieka iespējama personiska saistība ar lietu, attiecīgā persona “ātri” jāinformē, ja vien tas nevar traucēt izmeklēšanu. No tā izriet, ka, pirmkārt, šajā tiesību normā nav paredzēts pienākums nekavējoties kopš izmeklēšanas sākuma sniegt informāciju un, otrkārt, tajā ir noteikts, ka šis pienākums ir jāpilda, ievērojot nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas efektivitāti.

   (sal. ar 87. un 88. punktu)