Lieta C‑151/13

Le Rayon d’Or SARL

pret

Ministre de l’Économie et des Finances

(Cour administrative d’appel de Versailles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — PVN — Piemērošanas joma — Nodokļa bāzes noteikšana — Jēdziens “subsīdija, kas tieši saistīta ar cenu” — Vienotas likmes veselības aprūpei paredzēts maksājums, ko slimokases izmaksā veco ļaužu aprūpes iestādēm”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 27. marta spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstīgo Savienības tiesību aspektu noteikšana – Jautājumu pārformulēšana

   (LESD 267. pants)

2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa bāze – Preču piegāde un pakalpojumu sniegšana – Veco ļaužu aprūpes iestāžu pret atlīdzību sniegti veselības aprūpes pakalpojumi tās aprūpē esošajām personām – Atlīdzība pakalpojumu sniedzējam ar vienotas likmes maksājumu – Vienotas likmes maksājums kā atlīdzība par pakalpojumiem – Ietveršana

   (Padomes Direktīvas 77/388 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 2006/112 73. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 25.–27. punktu)

2.  Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 73. pants ir interpretējami tādējādi, ka vienotas likmes maksājums ir atlīdzība par veco ļaužu aprūpes iestāžu pret atlīdzību sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tās aprūpē esošajām personām un tādējādi tam ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis.

   Pirmkārt, pakalpojumi tiek sniegti par atlīdzību šīs direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē un līdz ar to ir apliekami ar nodokli tikai tad, ja starp šī pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju pastāv juridiskas attiecības, kurās notiek abpusēja pakalpojumu sniegšana, un atlīdzība, ko saņem minētā pakalpojuma sniedzējs, ir uzskatāma par saņēmējam sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību.

   Otrkārt, nodokļa par pakalpojumu sniegšanu bāzi katrā ziņā veido summa, kas saņemta kā atlīdzība par sniegto pakalpojumu.

   Šai ziņā atlīdzībai par pakalpojumu nav obligāti jābūt saņemtai tieši no to saņēmēja – to var saņemt arī no trešās personas.

   Turklāt, ja attiecīgajam pakalpojumam tostarp ir raksturīgs, ka pakalpojuma sniedzējs ir visu laiku pieejams, lai vajadzīgajā brīdī tos sniegtu iestādē reģistrētajām personām, tad, lai atzītu tiešu saikni starp minēto pakalpojumu un saņemto atlīdzību, nav nepieciešams pierādīt, ka maksājums attiecas uz individualizētu un konkrētā brīdī sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu attiecīgajai personai pēc tās pieprasījuma.

   Līdz ar to apstāklis, ka aprūpes iestādē reģistrētajām personām sniegtie pakalpojumi nav nedz iepriekšnoteikti, nedz individualizēti un ka atlīdzība tiek izmaksāta kā vienotas likmes maksājums, nekādi neietekmē tiešo saikni starp minēto pakalpojumu un saņemto atlīdzību, kuras apmērs ir noteikts iepriekš saskaņā ar iedibinātiem kritērijiem.

   (sal. ar 29., 30., 34., 36.–38. punktu un rezolutīvo daļu)