Lieta C‑118/13

Gülay Bollacke

pret

K + K Klaas & Kock B. V. & Co. KG

(Landesarbeitsgericht Hamm lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Darba laika organizēšana — Ikgadējs apmaksāts atvaļinājums — Finansiāla atlīdzība nāves gadījumā”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums

1. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Īpaši svarīgs Savienības sociālo tiesību princips – Robežas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts; Padomes Direktīva 93/104)

2. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Finansiāla atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu, kas izmaksāta, izbeidzoties darba attiecībām – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru atteikta šī atlīdzība pārejošas darbnespējas gadījumā references laikposmā – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

3. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – Finansiāla atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu, kas izmaksāta, izbeidzoties darba attiecībām – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta tiesību uz finansiālu atlīdzību izbeigšanās darba ņēmēja nāves gadījumā – Nepieļaujamība – Atlīdzības saņemšana neatkarīgi no ieinteresētās personas iepriekš izteikta lūguma

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 15. un 16. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 17. un 18. punktu)

3.  Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti vai prakse, saskaņā ar ko tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu izbeidzas bez tiesībām saņemt finansiālu atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, ja darba attiecības izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ. Tiesības uz šādu atlīdzību nevar tikt pakļautas ieinteresētās personas iepriekš izteikta lūguma esamībai.

   Pirmkārt, šīs tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu ir tikai viens no diviem svarīgā Savienības sociālo tiesību principa aspektiem un ka ar šo principu ir aptvertas arī tiesības saņemt atlīdzību, ja darba attiecības beidzas. Otrkārt, tiesības uz finansiālu atlīdzību, ja darba attiecības ir izbeigušās darba ņēmēja nāves gadījumā, ir būtiskas, lai nodrošinātu darba ņēmējam ar Direktīvu 2003/88 piešķirto tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu lietderīgo iedarbību. Ja ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanas pienākums izbeigtos ar darba attiecību izbeigšanos darba ņēmēja nāves dēļ, tā sekas būtu tādas, ka kāds nejaušs notikums, kuru nevar ietekmēt nedz darba ņēmējs, nedz darba devējs, ar atpakaļejošu spēku radītu pilnīgu pašu tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kuras ir paredzētas Direktīvas 2003/88 7. pantā, zudumu.

   Turklāt, tā kā Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punktā nav paredzēts neviens cits nosacījums par tiesību uz finansiālu atlīdzību izmantošanu kā tikai nosacījums par darba attiecību izbeigšanos, ir jāuzskata, ka tiesības uz šādu atlīdzību nevar tikt pakļautas iepriekš šajā ziņā izteikta lūguma esamībai.

   (sal. ar 20., 23.–25., 27., 29. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑118/13

Gülay Bollacke

pret

K + K Klaas & Kock B. V. & Co. KG

(Landesarbeitsgericht Hamm lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Darba laika organizēšana — Ikgadējs apmaksāts atvaļinājums — Finansiāla atlīdzība nāves gadījumā”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums

1. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — Īpaši svarīgs Savienības sociālo tiesību princips — Robežas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts; Padomes Direktīva 93/104)

2. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — Finansiāla atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu, kas izmaksāta, izbeidzoties darba attiecībām — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru atteikta šī atlīdzība pārejošas darbnespējas gadījumā references laikposmā — Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

3. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — Finansiāla atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu, kas izmaksāta, izbeidzoties darba attiecībām — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta tiesību uz finansiālu atlīdzību izbeigšanās darba ņēmēja nāves gadījumā — Nepieļaujamība — Atlīdzības saņemšana neatkarīgi no ieinteresētās personas iepriekš izteikta lūguma

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 15. un 16. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 17. un 18. punktu)

3.  Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi valsts tiesību akti vai prakse, saskaņā ar ko tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu izbeidzas bez tiesībām saņemt finansiālu atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu, ja darba attiecības izbeidzas darba ņēmēja nāves dēļ. Tiesības uz šādu atlīdzību nevar tikt pakļautas ieinteresētās personas iepriekš izteikta lūguma esamībai.

   Pirmkārt, šīs tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu ir tikai viens no diviem svarīgā Savienības sociālo tiesību principa aspektiem un ka ar šo principu ir aptvertas arī tiesības saņemt atlīdzību, ja darba attiecības beidzas. Otrkārt, tiesības uz finansiālu atlīdzību, ja darba attiecības ir izbeigušās darba ņēmēja nāves gadījumā, ir būtiskas, lai nodrošinātu darba ņēmējam ar Direktīvu 2003/88 piešķirto tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu lietderīgo iedarbību. Ja ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanas pienākums izbeigtos ar darba attiecību izbeigšanos darba ņēmēja nāves dēļ, tā sekas būtu tādas, ka kāds nejaušs notikums, kuru nevar ietekmēt nedz darba ņēmējs, nedz darba devējs, ar atpakaļejošu spēku radītu pilnīgu pašu tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kuras ir paredzētas Direktīvas 2003/88 7. pantā, zudumu.

   Turklāt, tā kā Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punktā nav paredzēts neviens cits nosacījums par tiesību uz finansiālu atlīdzību izmantošanu kā tikai nosacījums par darba attiecību izbeigšanos, ir jāuzskata, ka tiesības uz šādu atlīdzību nevar tikt pakļautas iepriekš šajā ziņā izteikta lūguma esamībai.

   (sal. ar 20., 23.–25., 27., 29. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)