Lieta C‑281/12

Trento Sviluppo srl un Centrale Adriatica Soc. coop. arl

pret

Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Patērētāju tiesību aizsardzība — Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29/EK — 6. panta 1. punkts — “Maldinošas darbības” jēdziens — Attiecīgajā normā uzskaitīto nosacījumu kumulatīvais raksturs”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Maldinoša komercprakse – Jēdziens – Prakse, kas kumulatīvā veidā atbilst nosacījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs direktīvas 6. panta 1. punktā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 5. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem– Direktīva 2005/29 – Lēmums veikt darījumu – Jēdziens – Piemērojamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta k) punkts)

1.  Komercprakse ir kvalificējama par “maldinošu” Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 6. panta 1. punkta izpratnē, ja šī prakse, pirmkārt, ietver nepatiesu informāciju vai ja tā spēj maldināt vidusmēra patērētāju un, otrkārt, ja tā spēj likt patērētājam pieņemt tādu lēmumu veikt darījumu, kādu tas citādi nebūtu pieņēmis.

   Tā kā Direktīvas 2005/29 6. pantā minētā maldinošā komercprakse ir īpašs šīs direktīvas 5. panta 2. punktā minētās negodīgas komercprakses paveids, tai noteikti ir jāatbilst visiem elementiem, kas veido šo negodīgo komercprakses raksturu, un līdz ar to arī elementam attiecībā uz šīs prakses spēju būtiski mainīt patērētāja saimniecisko rīcību.

   (sal. ar 30. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 2. panta k) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “lēmums veikt darījumu” attiecas uz jebkuru lēmumu, kurš ir tieši saistīts ar preces iegādāšanos vai neiegādāšanos.

   Šajā ziņā ka jēdziens “lēmums veikt darījumu” Direktīvas 2005/29 2. panta k) punkta izpratnē ir definēts plaši.

   Faktiski tiktāl, ciktāl komercprakse attiecas uz informāciju par preces pieejamību par labvēlīgu cenu konkrētā laika posmā, šīs preces iespējamam pirkumam sagatavojošās darbības, tādas kā patērētāja pārvietošanās līdz veikalam vai ieiešana tajā, pašas par sevi var tikt uzskatītas par tādām, kas veido lēmumu veikt darījumu šīs direktīvas izpratnē.

   (sal.ar 35., 36., 38. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑281/12

Trento Sviluppo srl un Centrale Adriatica Soc. coop. arl

pret

Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Patērētāju tiesību aizsardzība — Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29/EK — 6. panta 1. punkts — “Maldinošas darbības” jēdziens — Attiecīgajā normā uzskaitīto nosacījumu kumulatīvais raksturs”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 19. decembra spriedums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība — Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem — Direktīva 2005/29 — Maldinoša komercprakse — Jēdziens — Prakse, kas kumulatīvā veidā atbilst nosacījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs direktīvas 6. panta 1. punktā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 5. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem– Direktīva 2005/29 — Lēmums veikt darījumu — Jēdziens — Piemērojamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta k) punkts)

1.  Komercprakse ir kvalificējama par “maldinošu” Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 6. panta 1. punkta izpratnē, ja šī prakse, pirmkārt, ietver nepatiesu informāciju vai ja tā spēj maldināt vidusmēra patērētāju un, otrkārt, ja tā spēj likt patērētājam pieņemt tādu lēmumu veikt darījumu, kādu tas citādi nebūtu pieņēmis.

   Tā kā Direktīvas 2005/29 6. pantā minētā maldinošā komercprakse ir īpašs šīs direktīvas 5. panta 2. punktā minētās negodīgas komercprakses paveids, tai noteikti ir jāatbilst visiem elementiem, kas veido šo negodīgo komercprakses raksturu, un līdz ar to arī elementam attiecībā uz šīs prakses spēju būtiski mainīt patērētāja saimniecisko rīcību.

   (sal. ar 30. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 2. panta k) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “lēmums veikt darījumu” attiecas uz jebkuru lēmumu, kurš ir tieši saistīts ar preces iegādāšanos vai neiegādāšanos.

   Šajā ziņā ka jēdziens “lēmums veikt darījumu” Direktīvas 2005/29 2. panta k) punkta izpratnē ir definēts plaši.

   Faktiski tiktāl, ciktāl komercprakse attiecas uz informāciju par preces pieejamību par labvēlīgu cenu konkrētā laika posmā, šīs preces iespējamam pirkumam sagatavojošās darbības, tādas kā patērētāja pārvietošanās līdz veikalam vai ieiešana tajā, pašas par sevi var tikt uzskatītas par tādām, kas veido lēmumu veikt darījumu šīs direktīvas izpratnē.

   (sal.ar 35., 36., 38. punktu un rezolutīvo daļu)