Lieta C‑418/11

Texdata Software GmbH

(Oberlandesgericht Innsbruck lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sabiedrību tiesības — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK — Grāmatvedības dokumentu publiskošana — Citā dalībvalstī reģistrētas kapitālsabiedrības filiāle — Naudas sods nepubliskošanas paredzētajā termiņā gadījumā — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips — Sankcijas atbilstošs, efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 26. septembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Valsts tiesas kompetence – Valsts tiesību aktu vērtējums

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstīgo Savienības tiesību aspektu noteikšana

   (LESD 267. pants)

3. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Sabiedrības – Direktīva 89/666 – Informācijas sniegšanas prasība attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti – Grāmatvedības dokumentu publiskošana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā grāmatvedības dokumentu nepubliskošanas noteiktajā termiņā gadījumā ir paredzēts naudas sods kapitālsabiedrībai, kuras filiāle atrodas attiecīgajā dalībvalstī – Iepriekšēja brīdinājuma neesamība – Iespējas paust savu nostāju par apgalvoto pienākumu neizpildi neesamība – Sankcijas atbilstošs, efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs – Mērķis aizsargāt trešās personas – Pieļaujamība

   (LESD 49. un 54. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 89/666 12. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 28., 29. un 41. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 35. punktu)

3.  Ievērojot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, LESD 49. un 54. pants, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un tiesību uz aizstāvību principi, kā arī Vienpadsmitās direktīvas 89/666 par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti, 12. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie nav pret valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru grāmatvedības dokumentu publiskošanai paredzētā deviņu mēnešu termiņa pārsniegšanas gadījumā kapitālsabiedrībai, kuras filiāle atrodas attiecīgajā dalībvalstī, nekavējoties tiek noteikts minimālais naudas sods EUR 700 apmērā, turklāt tas tiek darīts bez iepriekšējas brīdinājuma vēstules, un nedodot tai iespēju paust savu nostāju par apgalvoto pienākumu neizpildi.

   Katrā ziņā saglabājot izvēli noteikt sankcijas, dalībvalstīm tostarp jāraugās, lai par Savienības tiesību pārkāpumiem tiktu noteiktas sankcijas, kuras ir efektīvas, samērīgas un ar preventīvu raksturu. It īpaši sankciju stingrībai jāatbilst pārkāpumu, kas ar tām tiek sodīti, smagumam, tostarp nodrošinot patiešām preventīvu ietekmi, tai pašā laikā ievērojot vispārējo samērīguma principu.

   Šajā ziņā runājot par kavējuma naudas apmēru, šīs sankcijas stingrība ir jālīdzsvaro ar finanšu interesēm un riskiem, kādiem var būt pakļauti komercdarbības partneri un ieinteresētās personas, ja sabiedrības faktiskā finanšu situācija netiek publiskota. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai noteiktā summa nav pārmērīgi liela salīdzinājumā ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

   Runājot par deviņu mēnešu termiņu, sākot no bilances noslēgšanas datuma, kurā publiskošana ir jāveic, tas, šķiet, ir pietiekami ilgs, lai ļautu sabiedrībām izpildīt to publiskošanas pienākumu, un sankciju tiesiskā regulējuma samērīguma raksturs netiek apšaubīts. Ilgāks termiņš draudētu nodarīt kaitējumu trešo personu aizsardzībai, ciktāl pēdējām minētajām nebūtu pieejama jaunākā informācija, kas tām ļautu noskaidrot konkrētās sabiedrības faktisko situāciju.

   Turklāt nekādas sankcijas netiek noteiktas, ja attiecīgā sabiedrība izpilda to tās tiesisko publiskošanas pienākumu, kas izriet no Savienības tiesībām un kurš ir piemērojams visās dalībvalstīs. Līdz ar to iespējamās sankcijas nevar aizliegt, traucēt vai padarīt mazāk pievilcīgu šai sabiedrībai, kas dibināta atbilstoši dalībvalsts tiesībām, ar filiāles starpniecību uzņēmējdarbības veikšanu citas dalībvalsts teritorijā.

   Pamattiesību hartas noteikumi ir piemērojami tādā situācijā, kurā Savienības likumdevējs atbilstoši Direktīvas 89/666 12. pantam ir atstājis dalībvalstu ziņā noteikt atbilstošas sankcijas, proti, efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai nodrošinātu publiskošanas pienākuma izpildi. Valts tiesiskais regulējums, kurā šādas sankcijas ir paredzētas nozīmē Savienības tiesību īstenošanu hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.

   Visbeidzot, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma raksturu, šķiet, ka sākotnējās sankcijas EUR 700 apmērā piemērošana bez iepriekšēja brīdinājuma un bez iespējas tikt uzklausītam pirms sankcijas noteikšanas nešķiet ietekmējam pamattiesību uz tiesību uz aizstāvību principa ievērošanu galveno saturu, jo pamatotas apelācijas sūdzības par nolēmumu, ar kuru noteikts naudas sods, iesniegšana to nekavējoties padara nepiemērojamu un izraisa parastās procedūras uzsākšanu, kuras ietvaros tiesības tikt uzklausītam var tikt ievērotas.

   (sal. ar 50., 57., 59., 61., 68., 69., 74.–76., 85., 88., 89. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C‑418/11

Texdata Software GmbH

(Oberlandesgericht Innsbruck lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sabiedrību tiesības — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Vienpadsmitā direktīva 89/666/EEK — Grāmatvedības dokumentu publiskošana — Citā dalībvalstī reģistrētas kapitālsabiedrības filiāle — Naudas sods nepubliskošanas paredzētajā termiņā gadījumā — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips — Sankcijas atbilstošs, efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 26. septembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Valsts tiesas kompetence — Valsts tiesību aktu vērtējums

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Atbilstīgo Savienības tiesību aspektu noteikšana

   (LESD 267. pants)

3. Personu brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Sabiedrības — Direktīva 89/666 — Informācijas sniegšanas prasība attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti — Grāmatvedības dokumentu publiskošana — Valsts tiesiskais regulējums, kurā grāmatvedības dokumentu nepubliskošanas noteiktajā termiņā gadījumā ir paredzēts naudas sods kapitālsabiedrībai, kuras filiāle atrodas attiecīgajā dalībvalstī — Iepriekšēja brīdinājuma neesamība — Iespējas paust savu nostāju par apgalvoto pienākumu neizpildi neesamība — Sankcijas atbilstošs, efektīvs, samērīgs un preventīvs raksturs — Mērķis aizsargāt trešās personas — Pieļaujamība

   (LESD 49. un 54. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 89/666 12. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 28., 29. un 41. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 35. punktu)

3.  Ievērojot pārbaudes, kas jāveic iesniedzējtiesai, LESD 49. un 54. pants, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un tiesību uz aizstāvību principi, kā arī Vienpadsmitās direktīvas 89/666 par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti, 12. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie nav pret valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru grāmatvedības dokumentu publiskošanai paredzētā deviņu mēnešu termiņa pārsniegšanas gadījumā kapitālsabiedrībai, kuras filiāle atrodas attiecīgajā dalībvalstī, nekavējoties tiek noteikts minimālais naudas sods EUR 700 apmērā, turklāt tas tiek darīts bez iepriekšējas brīdinājuma vēstules, un nedodot tai iespēju paust savu nostāju par apgalvoto pienākumu neizpildi.

   Katrā ziņā saglabājot izvēli noteikt sankcijas, dalībvalstīm tostarp jāraugās, lai par Savienības tiesību pārkāpumiem tiktu noteiktas sankcijas, kuras ir efektīvas, samērīgas un ar preventīvu raksturu. It īpaši sankciju stingrībai jāatbilst pārkāpumu, kas ar tām tiek sodīti, smagumam, tostarp nodrošinot patiešām preventīvu ietekmi, tai pašā laikā ievērojot vispārējo samērīguma principu.

   Šajā ziņā runājot par kavējuma naudas apmēru, šīs sankcijas stingrība ir jālīdzsvaro ar finanšu interesēm un riskiem, kādiem var būt pakļauti komercdarbības partneri un ieinteresētās personas, ja sabiedrības faktiskā finanšu situācija netiek publiskota. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai noteiktā summa nav pārmērīgi liela salīdzinājumā ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

   Runājot par deviņu mēnešu termiņu, sākot no bilances noslēgšanas datuma, kurā publiskošana ir jāveic, tas, šķiet, ir pietiekami ilgs, lai ļautu sabiedrībām izpildīt to publiskošanas pienākumu, un sankciju tiesiskā regulējuma samērīguma raksturs netiek apšaubīts. Ilgāks termiņš draudētu nodarīt kaitējumu trešo personu aizsardzībai, ciktāl pēdējām minētajām nebūtu pieejama jaunākā informācija, kas tām ļautu noskaidrot konkrētās sabiedrības faktisko situāciju.

   Turklāt nekādas sankcijas netiek noteiktas, ja attiecīgā sabiedrība izpilda to tās tiesisko publiskošanas pienākumu, kas izriet no Savienības tiesībām un kurš ir piemērojams visās dalībvalstīs. Līdz ar to iespējamās sankcijas nevar aizliegt, traucēt vai padarīt mazāk pievilcīgu šai sabiedrībai, kas dibināta atbilstoši dalībvalsts tiesībām, ar filiāles starpniecību uzņēmējdarbības veikšanu citas dalībvalsts teritorijā.

   Pamattiesību hartas noteikumi ir piemērojami tādā situācijā, kurā Savienības likumdevējs atbilstoši Direktīvas 89/666 12. pantam ir atstājis dalībvalstu ziņā noteikt atbilstošas sankcijas, proti, efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai nodrošinātu publiskošanas pienākuma izpildi. Valts tiesiskais regulējums, kurā šādas sankcijas ir paredzētas nozīmē Savienības tiesību īstenošanu hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.

   Visbeidzot, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma raksturu, šķiet, ka sākotnējās sankcijas EUR 700 apmērā piemērošana bez iepriekšēja brīdinājuma un bez iespējas tikt uzklausītam pirms sankcijas noteikšanas nešķiet ietekmējam pamattiesību uz tiesību uz aizstāvību principa ievērošanu galveno saturu, jo pamatotas apelācijas sūdzības par nolēmumu, ar kuru noteikts naudas sods, iesniegšana to nekavējoties padara nepiemērojamu un izraisa parastās procedūras uzsākšanu, kuras ietvaros tiesības tikt uzklausītam var tikt ievērotas.

   (sal. ar 50., 57., 59., 61., 68., 69., 74.–76., 85., 88., 89. punktu un rezolutīvo daļu)