Lieta C-175/11

H. I. D. un B. A.

pret

Refugee Applications Commissioner u.c.

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja Eiropas patvēruma sistēma — Trešās valsts pilsoņa pieteikums, lai iegūtu bēgļa statusu — Direktīva 2005/85/EK — 23. pants — Iespēja piemērot prioritāro patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru — Valsts procedūra, kurā, pārbaudot pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras ietilpst atsevišķā, pamatojoties uz pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju noteiktā, kategorijā, tiek piemērota prioritāra procedūra — Tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju — Minētās direktīvas 39. pants — Jēdziens “tiesa” šī panta nozīmē”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums

1. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Dalībvalstu procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu – Direktīva 2005/85 – Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj patvēruma pieteikumu izskatīt paātrinātā vai prioritārā procedūrā – Pieļaujamība – Nediskriminācijas principa pārkāpums – Neesamība

   (Padomes Direktīvas 2005/85 8. panta 2. punkts un 23. panta 3. un 4. punkts)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartā

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Direktīvas 2005/85 39. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē – Jēdziens – “Refugee Appeals Tribunal” (apelācijas instance lēmumiem, ko ir pieņēmusi Īrijas iestāde, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu) – Ietveršana

   (LESD 267. pants)

4. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Dalībvalstu procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu – Direktīva 2005/85 – Tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju – Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj patvēruma meklētājam prasību par atbildīgās iestādes lēmumu iesniegt tādā apelācijas instancē kā “Refugee Appeals Tribunal” – Instance, kas negatīva lēmuma gadījumā papildu kārtā ir pakļauta ministra rīcības brīvībai – Patvēruma meklētāja iespēja prasību par apelācijas instances lēmumu iesniegt augstākas instances valsts tiesā, kā arī atbildīgās iestādes lēmuma spēkā esamību apstrīdēt tieši šajā iestādē – Iespēja iesniegt apelācijas sūdzību par augstākas instances tiesas nolēmumiem – Valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, pārsūdzības efektivitāte, kas ir atkarīga no katras dalībvalsts administratīvās un tiesu sistēmas kopumā

   (Padomes Direktīvas 2005/85 39. pants)

1.  Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 23. panta 3. un 4. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie neliedz dalībvalstij īstenot prioritāro vai paātrināto procedūru, lai, ievērojot šīs pašas direktīvas II nodaļā paredzētos pamatprincipus un garantijas, izvērtētu atsevišķas patvēruma pieteikumu kategorijas, kas ir noteiktas, pamatojoties uz patvēruma meklētāja pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju.

   Dalībvalstīm ir novērtējuma brīvība, lai īstenotu Direktīvas 2005/85 noteikumus, ņemot vērā valsts tiesību īpatnības, tostarp, lai īstenotu bēgļu statusa piešķiršanas un atņemšanas procedūru. Pirmkārt, saskaņā ar direktīvas 23. panta 3. punktu dalībvalstis var piešķirt prioritāti pieteikumam vai paātrināt tā izvērtēšanu, tostarp tajos gadījumos, kad šis pieteikums ir pamatots vai ja patvēruma meklētājs ir ar īpašām vajadzībām. Otrkārt, saskaņā ar 23. panta 4. punktu dalībvalstis var piemērot prioritāro vai paātrināto procedūru, pamatojoties uz vienu no piecpadsmit konkrētiem iemesliem, kas attaisno šādas procedūras īstenošanu. No šīm tiesību normām izriet, ka to pieteikumu saraksts, ko var izskatīt prioritārā vai paātrinātā kārtībā, ir orientējošs un nav izsmeļošs, un tādējādi dalībvalstis var nolemt prioritārā vai paātrinātā procedūrā izvērtēt pieteikumus, kas neietilpst nevienā no šajā 4. punktā uzskaitītajām kategorijām, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šīs direktīvas II nodaļā paredzētie pamatprincipi un garantijas.

   Runājot par nediskriminācijas principu, ar direktīvu izveidotajā sistēmā patvēruma meklētāja izcelsmes valstij un pilsonībai ir noteicoša loma. No tās 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta izriet, ka patvēruma meklētāja izcelsmes valsts ietekmē atbildīgās iestādes lēmumu, ņemot vērā, ka tai ir jāiegūst informācija par vispārējo situāciju šajā valstī, lai noteiktu, vai patvēruma meklētājam draud briesmas un vai attiecīgā gadījumā viņam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

   Tomēr, lai novērstu diskrimināciju pret patvēruma meklētājiem no konkrētas trešās valsts, kuru pieteikumiem tiek piemērota prioritāra izvērtēšanas procedūra, un citu trešo valstu pilsoņiem, kuru pieteikumi tiek izskatīti parastās procedūras ietvaros, šī prioritārā procedūra nedrīkst liegt pirmajā kategorijā ietilpstošajiem patvēruma meklētājiem Direktīvas 2005/85 23. pantā pieprasītās garantijas, kas ir piemērojamas visu veidu procedūrām.

   (sal. ar 63., 64., 67., 69.–71., 73., 74. un 77. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 80. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 83., 88., 95.–97. un 105. punktu)

4.  Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā patvēruma meklētājam ir ļauts vai nu iesniegt prasību par atbildīgās iestādes lēmumu tādā tiesā kā Refugee Appeals Tribunal un iesniegt apelācijas sūdzību par pēdējās minētās nolēmumu augstākas instances tiesā, vai arī apstrīdēt šīs pašas iestādes nolēmuma spēkā esamību šajā augstākas instances tiesā, par kuras spriedumiem var iesniegt apelācijas sūdzību attiecīgās dalībvalsts augstākajā tiesā.

   (sal. ar 98. un 105. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Lieta C-175/11

H. I. D. un B. A.

pret

Refugee Applications Commissioner u.c.

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopēja Eiropas patvēruma sistēma — Trešās valsts pilsoņa pieteikums, lai iegūtu bēgļa statusu — Direktīva 2005/85/EK — 23. pants — Iespēja piemērot prioritāro patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru — Valsts procedūra, kurā, pārbaudot pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras ietilpst atsevišķā, pamatojoties uz pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju noteiktā, kategorijā, tiek piemērota prioritāra procedūra — Tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju — Minētās direktīvas 39. pants — Jēdziens “tiesa” šī panta nozīmē”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 31. janvāra spriedums

1. Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Patvēruma politika — Dalībvalstu procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu — Direktīva 2005/85 — Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj patvēruma pieteikumu izskatīt paātrinātā vai prioritārā procedūrā — Pieļaujamība — Nediskriminācijas principa pārkāpums — Neesamība

   (Padomes Direktīvas 2005/85 8. panta 2. punkts un 23. panta 3. un 4. punkts)

2. Eiropas Savienības tiesības — Principi — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartā

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Direktīvas 2005/85 39. pants)

3. Prejudiciāli jautājumi — Vēršanās Tiesā — Valsts tiesa LESD 267. panta izpratnē — Jēdziens — “Refugee Appeals Tribunal” (apelācijas instance lēmumiem, ko ir pieņēmusi Īrijas iestāde, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu) — Ietveršana

   (LESD 267. pants)

4. Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Patvēruma politika — Dalībvalstu procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu — Direktīva 2005/85 — Tiesības uz efektīvu pārsūdzības tiesā iespēju — Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj patvēruma meklētājam prasību par atbildīgās iestādes lēmumu iesniegt tādā apelācijas instancē kā “Refugee Appeals Tribunal” — Instance, kas negatīva lēmuma gadījumā papildu kārtā ir pakļauta ministra rīcības brīvībai — Patvēruma meklētāja iespēja prasību par apelācijas instances lēmumu iesniegt augstākas instances valsts tiesā, kā arī atbildīgās iestādes lēmuma spēkā esamību apstrīdēt tieši šajā iestādē — Iespēja iesniegt apelācijas sūdzību par augstākas instances tiesas nolēmumiem — Valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, pārsūdzības efektivitāte, kas ir atkarīga no katras dalībvalsts administratīvās un tiesu sistēmas kopumā

   (Padomes Direktīvas 2005/85 39. pants)

1.  Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 23. panta 3. un 4. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie neliedz dalībvalstij īstenot prioritāro vai paātrināto procedūru, lai, ievērojot šīs pašas direktīvas II nodaļā paredzētos pamatprincipus un garantijas, izvērtētu atsevišķas patvēruma pieteikumu kategorijas, kas ir noteiktas, pamatojoties uz patvēruma meklētāja pilsonības vai izcelsmes valsts kritēriju.

   Dalībvalstīm ir novērtējuma brīvība, lai īstenotu Direktīvas 2005/85 noteikumus, ņemot vērā valsts tiesību īpatnības, tostarp, lai īstenotu bēgļu statusa piešķiršanas un atņemšanas procedūru. Pirmkārt, saskaņā ar direktīvas 23. panta 3. punktu dalībvalstis var piešķirt prioritāti pieteikumam vai paātrināt tā izvērtēšanu, tostarp tajos gadījumos, kad šis pieteikums ir pamatots vai ja patvēruma meklētājs ir ar īpašām vajadzībām. Otrkārt, saskaņā ar 23. panta 4. punktu dalībvalstis var piemērot prioritāro vai paātrināto procedūru, pamatojoties uz vienu no piecpadsmit konkrētiem iemesliem, kas attaisno šādas procedūras īstenošanu. No šīm tiesību normām izriet, ka to pieteikumu saraksts, ko var izskatīt prioritārā vai paātrinātā kārtībā, ir orientējošs un nav izsmeļošs, un tādējādi dalībvalstis var nolemt prioritārā vai paātrinātā procedūrā izvērtēt pieteikumus, kas neietilpst nevienā no šajā 4. punktā uzskaitītajām kategorijām, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šīs direktīvas II nodaļā paredzētie pamatprincipi un garantijas.

   Runājot par nediskriminācijas principu, ar direktīvu izveidotajā sistēmā patvēruma meklētāja izcelsmes valstij un pilsonībai ir noteicoša loma. No tās 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta izriet, ka patvēruma meklētāja izcelsmes valsts ietekmē atbildīgās iestādes lēmumu, ņemot vērā, ka tai ir jāiegūst informācija par vispārējo situāciju šajā valstī, lai noteiktu, vai patvēruma meklētājam draud briesmas un vai attiecīgā gadījumā viņam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

   Tomēr, lai novērstu diskrimināciju pret patvēruma meklētājiem no konkrētas trešās valsts, kuru pieteikumiem tiek piemērota prioritāra izvērtēšanas procedūra, un citu trešo valstu pilsoņiem, kuru pieteikumi tiek izskatīti parastās procedūras ietvaros, šī prioritārā procedūra nedrīkst liegt pirmajā kategorijā ietilpstošajiem patvēruma meklētājiem Direktīvas 2005/85 23. pantā pieprasītās garantijas, kas ir piemērojamas visu veidu procedūrām.

   (sal. ar 63., 64., 67., 69.–71., 73., 74. un 77. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 80. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 83., 88., 95.–97. un 105. punktu)

4.  Direktīvas 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 39. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā patvēruma meklētājam ir ļauts vai nu iesniegt prasību par atbildīgās iestādes lēmumu tādā tiesā kā Refugee Appeals Tribunal un iesniegt apelācijas sūdzību par pēdējās minētās nolēmumu augstākas instances tiesā, vai arī apstrīdēt šīs pašas iestādes nolēmuma spēkā esamību šajā augstākas instances tiesā, par kuras spriedumiem var iesniegt apelācijas sūdzību attiecīgās dalībvalsts augstākajā tiesā.

   (sal. ar 98. un 105. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)