Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CJ0380

    Sprieduma kopsavilkums

    Lieta C-380/11

    DI. VI. Finanziaria di Diego della Valle & C. SapA

    pret

    Administration des contributions en matière d’impôts

    (Tribunal administratif (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

    “Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 49. pants — Nodokļu tiesību akti — Turības nodoklis — Tiesību uz turības nodokļa samazinājumu piešķiršanas nosacījumi — Turības nodokļa maksātāja statusa zaudēšana pēc juridiskās adreses pārcelšanas uz citu dalībvalsti — Ierobežojums — Pamatojums — Primāri vispārējo interešu apsvērumi”

    Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums

    1. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Saskaņā ar valsts tiesībām dibinātas sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti – Pārcelšanas laikā piemērojamais valsts nodokļu tiesiskais regulējums – Iekļaušana

      (LESD 49. pants un 54. pants)

    2. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Turības nodoklis – Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiesības saņemt turības nodokļa samazinājumu ir pakārtotas nosacījumam, ka piecus gadus jābūt šā nodokļa maksātāja statusā attiecīgajā dalībvalstī – Nepieļaujamība – Attaisnošana ar vajadzību nodrošināt gan sabalansētu nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu, gan valsts nodokļu režīma saskaņotību – Neesamība

      (LESD 49. pants)

    3. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi – Pamatojums – Primāri vispārējo interešu apsvērumi – Vēlme vairot nodokļu ieņēmumus – Nepieļaujamība

      (LESD 49. pants)

    1.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 29.–31. punktu)

    2.  LESD 49. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru apstākļos, kad kāda sabiedrība pārceļ savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, turības nodokļa samazinājuma piešķiršana ir pakārtota nosacījumam, ka jāturpina būt šā nodokļa maksātājam piecus nākamos taksācijas gadus.

      Šāds ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību nav attaisnojams ar vajadzību līdzsvaroti sadalīt nodokļu ieturēšanas pilnvaras starp dalībvalstīm. Proti, atņemot sabiedrībai turības nodokļa samazinājumu, uz kuru tai bija tiesības, un pieprasot tā tūlītēju samaksu brīdī, kad šīs sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta uz citu dalībvalsti, netiek nodrošinātas nedz šīs pēdējās dalībvalsts pilnvaras nodokļu ieturēšanas jomā, nedz šo pilnvaru līdzsvarots sadalījums attiecīgo dalībvalstu starpā, jo jau pati priekšrocības atņemšanas mehānisma būtība nozīmē, ka dalībvalsts vispirms ir piekritusi šo priekšrocību piešķirt un tādējādi samazināt nodokli par nodokļu maksātāju rezidentu īpašumu, ja ir izpildīti valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi.

      Šo ierobežojumu nevar attaisnot arī ar vajadzību nodrošināt valsts nodokļu režīma saskaņotību, jo nav tiešas saiknes starp, no vienas puses, turības nodokļa samazinājuma piešķiršanu sabiedrībai, kura atbilst valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, šā tiesiskā regulējuma mērķiem, konkrēti, minēto nodokļu priekšrocību atsvērt ar citiem ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un tirdzniecības nodokļa, ar ko apliek peļņu no saimnieciskās darbības piecos gados.

      (sal. ar 44.–46., 48., 52. punktu un rezolutīvo daļu)

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 50. punktu)

    Top

    Lieta C-380/11

    DI. VI. Finanziaria di Diego della Valle & C. SapA

    pret

    Administration des contributions en matière d’impôts

    (Tribunal administratif (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

    “Brīvība veikt uzņēmējdarbību — LESD 49. pants — Nodokļu tiesību akti — Turības nodoklis — Tiesību uz turības nodokļa samazinājumu piešķiršanas nosacījumi — Turības nodokļa maksātāja statusa zaudēšana pēc juridiskās adreses pārcelšanas uz citu dalībvalsti — Ierobežojums — Pamatojums — Primāri vispārējo interešu apsvērumi”

    Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums

    1. Personu brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Līguma noteikumi — Piemērošanas joma — Saskaņā ar valsts tiesībām dibinātas sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti — Pārcelšanas laikā piemērojamais valsts nodokļu tiesiskais regulējums — Iekļaušana

      (LESD 49. pants un 54. pants)

    2. Personu brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Ierobežojumi — Nodokļu tiesību akti — Turības nodoklis — Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiesības saņemt turības nodokļa samazinājumu ir pakārtotas nosacījumam, ka piecus gadus jābūt šā nodokļa maksātāja statusā attiecīgajā dalībvalstī — Nepieļaujamība — Attaisnošana ar vajadzību nodrošināt gan sabalansētu nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu, gan valsts nodokļu režīma saskaņotību — Neesamība

      (LESD 49. pants)

    3. Personu brīva pārvietošanās — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Ierobežojumi — Pamatojums — Primāri vispārējo interešu apsvērumi — Vēlme vairot nodokļu ieņēmumus — Nepieļaujamība

      (LESD 49. pants)

    1.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 29.–31. punktu)

    2.  LESD 49. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru apstākļos, kad kāda sabiedrība pārceļ savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, turības nodokļa samazinājuma piešķiršana ir pakārtota nosacījumam, ka jāturpina būt šā nodokļa maksātājam piecus nākamos taksācijas gadus.

      Šāds ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību nav attaisnojams ar vajadzību līdzsvaroti sadalīt nodokļu ieturēšanas pilnvaras starp dalībvalstīm. Proti, atņemot sabiedrībai turības nodokļa samazinājumu, uz kuru tai bija tiesības, un pieprasot tā tūlītēju samaksu brīdī, kad šīs sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta uz citu dalībvalsti, netiek nodrošinātas nedz šīs pēdējās dalībvalsts pilnvaras nodokļu ieturēšanas jomā, nedz šo pilnvaru līdzsvarots sadalījums attiecīgo dalībvalstu starpā, jo jau pati priekšrocības atņemšanas mehānisma būtība nozīmē, ka dalībvalsts vispirms ir piekritusi šo priekšrocību piešķirt un tādējādi samazināt nodokli par nodokļu maksātāju rezidentu īpašumu, ja ir izpildīti valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi.

      Šo ierobežojumu nevar attaisnot arī ar vajadzību nodrošināt valsts nodokļu režīma saskaņotību, jo nav tiešas saiknes starp, no vienas puses, turības nodokļa samazinājuma piešķiršanu sabiedrībai, kura atbilst valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, šā tiesiskā regulējuma mērķiem, konkrēti, minēto nodokļu priekšrocību atsvērt ar citiem ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un tirdzniecības nodokļa, ar ko apliek peļņu no saimnieciskās darbības piecos gados.

      (sal. ar 44.–46., 48., 52. punktu un rezolutīvo daļu)

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 50. punktu)

    Top