Lieta C-49/11

Content Services Ltd

pret

Bundesarbeitskammer

(Oberlandesgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 97/7/EK — Patērētāju tiesību aizsardzība — Distances līgumi — Patērētāju informēšana — Sniegtā vai saņemtā informācija — Pastāvīgs informācijas nesējs — Jēdziens — Hipersaite uz piegādātāja interneta vietni — Atteikuma tiesības”

Sprieduma kopsavilkums

Patērētāju tiesību aizsardzība – Distances līgumi – Direktīva 97/7 – Pārdevēja pienākums noteiktu informāciju nodot patērētāja rīcībā rakstveidā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja – Piemērojamība – Komercprakse, kurā pieeja šajā tiesību normā paredzētajai informācijai tiek sniegta tikai ar hipersaites uz pārdevēja interneta vietni palīdzību – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7 5. panta 1. punkts)

Direktīvas 97/7 par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem 5. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda komercprakse, kurā patērētājam pieeja šajā tiesību normā paredzētajai informācijai tiek sniegta tikai ar hipersaites uz attiecīgā uzņēmuma interneta vietni palīdzību, neatbilst minētās tiesību normas prasībām, jo šīs pašas tiesību normas izpratnē minētais uzņēmums šo informāciju patērētājam nav nedz “sniedzis”, nedz arī patērētājs to ir “saņēmis”, un interneta vietne nevar tikt uzskatīta par “pastāvīgu informācijas nesēju” minētā 5. panta 1. punkta izpratnē.

Saskaņā ar šo pantu patērētājam ir jāsaņem minētās informācijas apstiprinājums, turklāt netiek prasīta patērētāja aktīva darbība. Turklāt, lai interneta vietni varētu uzskatīt par pastāvīgu informācijas nesēju, tai tādā pašā veidā kā informācijas nesējam papīra formātā ir jānodrošina patērētājam šajā tiesību normā minētās informācijas pieejamība, lai vajadzības gadījumā ļautu viņam īstenot savas tiesības. Šajā ziņā tai ir jāļauj patērētājam minēto personīgi viņam adresēto informāciju uzglabāt, jānodrošina tās satura atšķirību neesamība, kā arī tās pieejamība atbilstošā laikposmā un jāsniedz patērētājam iespēja to reproducēt, nemainot tās saturu.

(sal. ar 35., 42., 43., 50. un 51. punktu un rezolutīvo daļu)

Lieta C-49/11

Content Services Ltd

pret

Bundesarbeitskammer

(Oberlandesgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 97/7/EK — Patērētāju tiesību aizsardzība — Distances līgumi — Patērētāju informēšana — Sniegtā vai saņemtā informācija — Pastāvīgs informācijas nesējs — Jēdziens — Hipersaite uz piegādātāja interneta vietni — Atteikuma tiesības”

Sprieduma kopsavilkums

Patērētāju tiesību aizsardzība — Distances līgumi — Direktīva 97/7 — Pārdevēja pienākums noteiktu informāciju nodot patērētāja rīcībā rakstveidā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja — Piemērojamība — Komercprakse, kurā pieeja šajā tiesību normā paredzētajai informācijai tiek sniegta tikai ar hipersaites uz pārdevēja interneta vietni palīdzību — Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7 5. panta 1. punkts)

Direktīvas 97/7 par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem 5. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda komercprakse, kurā patērētājam pieeja šajā tiesību normā paredzētajai informācijai tiek sniegta tikai ar hipersaites uz attiecīgā uzņēmuma interneta vietni palīdzību, neatbilst minētās tiesību normas prasībām, jo šīs pašas tiesību normas izpratnē minētais uzņēmums šo informāciju patērētājam nav nedz “sniedzis”, nedz arī patērētājs to ir “saņēmis”, un interneta vietne nevar tikt uzskatīta par “pastāvīgu informācijas nesēju” minētā 5. panta 1. punkta izpratnē.

Saskaņā ar šo pantu patērētājam ir jāsaņem minētās informācijas apstiprinājums, turklāt netiek prasīta patērētāja aktīva darbība. Turklāt, lai interneta vietni varētu uzskatīt par pastāvīgu informācijas nesēju, tai tādā pašā veidā kā informācijas nesējam papīra formātā ir jānodrošina patērētājam šajā tiesību normā minētās informācijas pieejamība, lai vajadzības gadījumā ļautu viņam īstenot savas tiesības. Šajā ziņā tai ir jāļauj patērētājam minēto personīgi viņam adresēto informāciju uzglabāt, jānodrošina tās satura atšķirību neesamība, kā arī tās pieejamība atbilstošā laikposmā un jāsniedz patērētājam iespēja to reproducēt, nemainot tās saturu.

(sal. ar 35., 42., 43., 50. un 51. punktu un rezolutīvo daļu)