Lieta C-337/10

Georg Neidel

pret

Stadt Frankfurt am Main

(Verwaltungsgericht Frankfurt am Main lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Nodarbinātības nosacījumi — Darba laika organizēšana — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — Finansiāla atlīdzība slimības gadījumā — Ierēdņi (ugunsdzēsēji)”

Sprieduma kopsavilkums

1. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Piemērošanas joma – Valsts ierēdnis, kas pilda ugunsdzēsēja pienākumus

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

2. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

3. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ierēdņiem ir piešķirtas tiesības uz papildu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas tiek pievienotas minimālajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

4. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ierobežota ierēdņa, kas aiziet pensijā, darbnespējas dēļ neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma summēšana – Nesaderība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

1.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams ierēdnim, kas pilda ugunsdzēsēja pienākumus parastos apstākļos.

   (sal. ar 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ierēdnim ir tiesības brīdī, kad viņš aiziet pensijā, saņemt finansiālu atlīdzību par apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma dienām, ko viņš nav izmantojis tādēļ, ka viņš neveica savu darbu slimības dēļ.

   (sal. ar 32. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesību normas, kurās ierēdnim ir piešķirtas papildu tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, kas tiek pievienotas tiesībām uz minimālo apmaksāto ikgadējo četru nedēļu atvaļinājumu, bet neparedzot finansiālas atlīdzības samaksu, ja ierēdnis, kas aiziet pensijā, nav varējis izmantot savas papildu tiesības tādēļ, ka viņš nevarēja veikt savu darbu slimības dēļ.

   (sal. ar 37. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā ierēdņa, kas aiziet pensijā, tiesības uzkrāt atlīdzību par apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kas nav izmantots darbnespējas dēļ, tiek ierobežotas, nosakot deviņu mēnešu laikposmu, kuram beidzoties izbeidzas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.

   (sal. ar 43. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

Lieta C-337/10

Georg Neidel

pret

Stadt Frankfurt am Main

(Verwaltungsgericht Frankfurt am Main lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Nodarbinātības nosacījumi — Darba laika organizēšana — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — Finansiāla atlīdzība slimības gadījumā — Ierēdņi (ugunsdzēsēji)”

Sprieduma kopsavilkums

1. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Piemērošanas joma — Valsts ierēdnis, kas pilda ugunsdzēsēja pienākumus

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

2. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

3. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ierēdņiem ir piešķirtas tiesības uz papildu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas tiek pievienotas minimālajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. pants)

4. Sociālā politika — Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība — Darba laika organizēšana — Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ierobežota ierēdņa, kas aiziet pensijā, darbnespējas dēļ neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma summēšana — Nesaderība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

1.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams ierēdnim, kas pilda ugunsdzēsēja pienākumus parastos apstākļos.

   (sal. ar 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ierēdnim ir tiesības brīdī, kad viņš aiziet pensijā, saņemt finansiālu atlīdzību par apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma dienām, ko viņš nav izmantojis tādēļ, ka viņš neveica savu darbu slimības dēļ.

   (sal. ar 32. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts tiesību normas, kurās ierēdnim ir piešķirtas papildu tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, kas tiek pievienotas tiesībām uz minimālo apmaksāto ikgadējo četru nedēļu atvaļinājumu, bet neparedzot finansiālas atlīdzības samaksu, ja ierēdnis, kas aiziet pensijā, nav varējis izmantot savas papildu tiesības tādēļ, ka viņš nevarēja veikt savu darbu slimības dēļ.

   (sal. ar 37. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.  Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā ierēdņa, kas aiziet pensijā, tiesības uzkrāt atlīdzību par apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kas nav izmantots darbnespējas dēļ, tiek ierobežotas, nosakot deviņu mēnešu laikposmu, kuram beidzoties izbeidzas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.

   (sal. ar 43. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)