Keywords
Summary

Keywords

1. Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Piemērošanas joma – Plāni un programmas, kam var būt būtiska ietekme uz vidi – Dalībvalstu rīcības brīvība – Piemērojamība un ierobežojumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 3. panta 2., 3.  un 5. punkts)

2. Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, neskarot citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības – Robežas

(Padomes Direktīva 85/337; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 11. panta 1. un 2. punkts)

Summary

1. Dalībvalstu rīcības brīvībai, kas tām noteikta saskaņā ar Direktīvas 2001/42 par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta 5. punktu, lai noteiktu tādu plānu veidus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, ir noteiktas robežas ar šīs direktīvas 3. panta 3. punktā, to lasot kopā ar šī paša panta 2. punktu, paredzēto pienākumu veikt vides novērtējumu plāniem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi, tostarp to raksturiezīmju un ietekmes uz teritorijām, kas varētu tikt ietekmētas, dēļ.

Līdz ar to dalībvalsts, nosakot kritēriju, kura sekas būtu tādas, ka praksē jau iepriekš kādu projektu kategorija pilnībā tiktu atbrīvota no pienākuma tiem veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, pārsniegtu rīcības brīvību, kura tai ir atbilstoši Direktīvas 2001/42 3. panta 5. punktam, to lasot kopā ar šī panta 2. un 3. punktu, izņemot, ja visus atbrīvotos projektus varētu uzskatīt par tādiem, kuriem nevar būt būtiska ietekme uz vidi, balstoties uz tādiem adekvātiem kritērijiem kā it īpaši to mērķis, aptvertās teritorijas lielums vai skarto dabas teritoriju jutīgums.

Šādos apstākļos Direktīvas 2001/42 3. panta 5. punkts, to lasot kopā ar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā, vispārēji un neveicot novērtējumu katrā atsevišķā gadījumā, ir noteikts, ka, ja plānos par nelielu zemes platību vietējā mērogā izmantošanu ir paredzēts tikai viens saimnieciskās darbības objekts, nav jāveic novērtējums atbilstoši minētajai direktīvai. Šāds kritērijs nav tāds, ar kuru varētu novērtēt, vai plānam ir vai nav būtiskas ietekmes uz vidi.

(sal. ar 46.–48. un 54. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Direktīvas 2001/42 par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vides novērtējums, kas veikts saskaņā ar Direktīvu 85/337 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kura grozīta ar Direktīvu 97/11, neatbrīvo no pienākuma veikt šādu novērtējumu atbilstoši Direktīvai 2001/42.

Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai novērtējums, kas veikts saskaņā ar Direktīvu 85/337 ar grozījumiem, ir atzīstams par koordinētu vai kopīgu procedūru un vai tajā jau ir ievērotas visas Direktīvā 2001/42 noteiktās prasības. Ja tas tā izrādītos, tad vairs nebūtu pienākuma veikt jaunu novērtējumu atbilstoši iepriekš minētajai direktīvai.

Turklāt Direktīvas 2001/42 11. panta 2. punktā nav noteikts pienākums dalībvalstīm savā tiesiskajā regulējumā paredzēt koordinētas vai kopīgas novērtējuma procedūras, kas atbilstu Direktīvā 2001/42 un Direktīvā 85/337 noteiktajām prasībām.

(sal. ar 63. un 66. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)