Keywords
Summary

Keywords

1. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi

(LESD 49. pants)

2. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Ierobežojumi

(LESD 49. pants)

Summary

1. LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā, lai piešķirtu atļauju personu publisko pārvadājumu ar autobusu, kas regulāri piestāj iepriekš noteiktās pieturvietās saskaņā ar iepriekš noteiktu laika plānojumu, pilsētas līnijas izmantošanai, ir prasīts, lai saimnieciskās darbības subjektiem [koncesijas] pieprasītājiem, kas ir reģistrēti citās dalībvalstīs, būtu juridiskā adrese vai cits uzņēmums šīs dalībvalsts teritorijā, pirms vēl tiem tiek piešķirta šādas līnijas izmantošanas atļauja.

Vidusmērā piesardzīgs saimnieciskās darbības subjekts, būdams pilnīgā neziņā par šādas atļaujas saņemšanu, nebūtu gatavs veikt, iespējams, būtiskus ieguldījumus. Turklāt šķiet, ka šādas prasības radīto ierobežojumu nekādi neattaisno vajadzība nodrošināt konkurences apstākļu vienlīdzību autobusu līniju izmantošanā un garantēt attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošo sociālo tiesību un darba tiesību ievērošanu.

Savukārt LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta prasība par pastāvīgu uzņēmumu, ja tas tiek prasīts pēc šīs iepriekš minētās darbības atļaujas piešķiršanas un pirms [koncesijas] pieprasītājs ir uzsācis izmantot attiecīgo sabiedriskā transporta līniju.

(sal. ar 37., 38. un 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kas paredz atļaujas atteikumu autobusu līnijas izmantošanai tūrisma mērķiem tādēļ, ka konkurējošam uzņēmumam, kam ir izmantošanas atļauja attiecībā uz lūgtajai līnijai pilnībā vai daļēji identisku līniju, ir samazinājusies rentabilitāte, turklāt, pamatojoties tikai uz šī konkurējošā uzņēmuma apgalvojumiem.

Šāds valsts tiesiskais regulējums principā ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē, jo ar to tiek mēģināts ierobežot pakalpojumu sniedzēju skaitu, lai arī, kā apgalvots, nav notikusi diskriminācija attiecīgo profesionāļu valstspiederības dēļ.

Šādu tiesisko regulējumu nevar pamatot ar mērķi nodrošināt konkurējošas autobusu līnijas rentabilitāti, jo šāds mērķis kā pilnībā ekonomiska rakstura motīvs nevar būt primārs vispārējo interešu apsvērums, kas varētu pamatot Līgumā garantētās pamatbrīvības ierobežojumu. Turklāt attiecībā uz samērīguma pārbaudi tas, ka ir jāsaņem iepriekšēja administratīva atļauja, nevar leģitimizēt valsts iestāžu diskrecionāro rīcību, ar kuru Savienības tiesību noteikumiem, tostarp tādiem noteikumiem, kuri attiecas uz tādu pamatbrīvību kā brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiek atņemta to lietderīgā iedarbība. Tāpat, lai pamatotu prasību saņemt iepriekšēju administratīvo atļauju, lai arī ar to tiek izdarīta atkāpe no šādas pamatbrīvības, šai prasībai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, kuri nodrošina, ka valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek pietiekami ierobežota. Tādējādi, ja valsts tiesiskais regulējums tiek interpretēts tādējādi, ka kompetentā valsts iestāde vērtē atļaujas pieteikumu, pamatojoties tikai uz [jau esošas] atļaujas īpašnieka apgalvojumiem par tās izmantošanas rentabilitāti, un ja šis uzņēmums ir potenciāls uzņēmuma, kurš lūdz jaunas atļaujas piešķiršanu, tiešais konkurents, šāda vērtēšanas kārtība ir pretēja Savienības normām, jo var apdraudēt attiecīgās atļaujas pieprasījuma apstrādes objektivitāti un godīgumu.

(sal. ar 45., 46., 51. un 53.–55. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)