Keywords
Summary

Keywords

1. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Vērtējuma kritēriji – Komisijas pieņemto pamatnostādņu iedarbība

(EKL 87. panta 3. punkts)

2. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, kuram var piemērot EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi – Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē

(EKL 33. pants, 36. panta pirmā daļa un 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, Komisijas Paziņojums 2000/C 28/02)

Summary

1. Komisijai, piemērojot EKL 87. panta 3. punktu, ir plaša rīcības brīvība, un tās īstenošana ir saistīta ar komplicēta ekonomiskas un sociālas dabas vērtējuma veikšanu Kopienas kontekstā. Pieņemdama uzvedības normas un, tās publicējot, paziņodama, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, uz kuriem tās attiecas, Komisija pati ierobežo minētās rīcības brīvības izmantošanas iespējas un nevar atkāpties no šīm normām, ja tā nevēlas, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Līdz ar to īpašajā valsts atbalsta jomā Komisijai ir saistoši tās pieņemtie pamatprincipi un paziņojumi tiktāl, ciktāl tie atbilst Līguma noteikumiem.

(sal. ar 46. un 47. punktu)

2. Par nesaderīgu ar kopējo tirgu Komisija var uzskatīt pasākumu, kas ir paredzēts reģiona attīstībai vai darbībai, ja tas ir veikts tādā nozarē kā lauksaimniecības produktu pārstrāde, kurā jebkāds ražošanas palielinājums bez normālu noieta tirgu pastāvēšanas var pasliktināt Kopienas iekšējo tirdzniecību pretēji kopīgām interesēm, neatkarīgi no labvēlīgās ietekmes uz attiecīgās darbības reģionu.

EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka principā, ja atbalsts tiek piešķirts tirgū, kuram raksturīgs jaudas pārpalikums, tas var pasliktināt tirdzniecības apstākļus pretēji kopīgām interesēm.

Apstāklis, ka atbalstam ir arī labvēlīga ietekme uz reģionu vai attiecīgo saimniecības nozari, noteikti nenozīmē, ka šis atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu. Proti, no EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izriet, ka, ja atbalsta pasākums pasliktina tirdzniecības apstākļus pretēji kopīgām interesēm, to nevar atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu neatkarīgi no tā iespējamās labvēlīgās ietekmes. Tomēr, izvērtējot ietekmi uz tirdzniecību, Komisijai ir jāņem vērā visas attiecīgā pasākuma un tirgus īpašības.

Šī primāro tiesību interpretācija attiecas arī uz atbalstiem lauksaimniecības nozarē. Proti, no EKL 36. panta pirmās daļas, kurā ir atzīts lauksaimniecības politikas pārākums Līguma mērķu konkurences jomā vidū, izriet, ka Līguma noteikumu iespējamā piemērošana šajā jomā ir pakļauta nosacījumam, ka ir jāņem vērā EKL 33. pantā noteiktie mērķi, proti, kopējās lauksaimniecības politikas mērķi. Līdz ar to, izvērtējot šajā nozarē piešķirtā valsts atbalsta atbilstību, Komisijai ir jāņem vērā šīs politikas prasības, kas atbilst kopējā tirgus politikas prasībām kopumā. Viena no šīm prasībām ir ražošanas pārbaude.

No tā izriet, ka Kopienas Pamatnostādņu valsts atbalsta sniegšanai lauksaimniecībā 4.2.5. punktā ietvertie uzvedības noteikumi, saskaņā ar kuru Komisija uzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu tādu atbalstu, kas ir saistīts ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību un kas ir piešķirts, nepastāvot normāliem noieta tirgiem, atbilst primāro tiesību normām, un tostarp EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, kas tiek piemērots, ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas mērķus.

(sal. ar 48.–53. punktu)