EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009CJ0140

Sprieduma kopsavilkums

Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Atbalsta saderības ar kopējo tirgu pārbaude – Izslēgšana

(EKL 88. un 234. pants)

2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Subsīdijas, kas, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta avansa izmaksa pirms vienošanās apstiprināšanas, ir piešķirtas uzņēmumam, kuram ir uzticēts pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus

(EKL 87. pants)

Summary

1. Tiesa nav kompetenta lemt par valsts pasākuma atbilstību Savienības tiesībām. Tā turklāt nevar lemt par valsts atbalsta vai atbalsta shēmas atbilstību kopējam tirgum, jo šīs atbilstības izvērtējums ir ekskluzīvā Eiropas Komisijas, kas rīkojas Savienības tiesas kontrolē, kompetencē. Tiesa tāpat nav kompetenta izvērtēt apstākļus pamata lietā vai piemērot tās interpretētas Savienības tiesību normas valsts pasākumiem vai situācijām, jo šie jautājumi ir valsts tiesu ekskluzīvā kompetencē.

Tomēr Tiesa ir kompetenta iesniedzējtiesai sniegt visus Savienības tiesību interpretācijai vajadzīgos norādījumus, kas tai ļautu izvērtēt valsts pasākuma atbilstību šīm tiesībām, lai pieņemtu nolēmumu tās izskatāmajā lietā. Valsts atbalsta jomā Tiesa var iesniedzējtiesai iesniegt interpretācijas norādes, lai tā varētu noteikt, vai valsts pasākums var tikt kvalificēts kā valsts atbalsts Savienības tiesību izpratnē.

(sal. ar 22. un 24. punktu)

2. Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka subsīdijas, kuras saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta samaksa avansā pirms vienošanās apstiprināšanas, tikušas piešķirtas uzņēmumam, kuram ir uzticēts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums, iepriekš nenosakot precīzus un ierobežojošus kritērijus, ir valsts atbalsts, ja šīs subsīdijas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļo vai rada draudus izkropļot konkurenci, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

Savukārt, ciktāl valsts iejaukšanās ir jāuzskata par atbalsta saņēmēju uzņēmumu sniegto pakalpojumu kompensāciju, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, tādā veidā, ka faktiski šie uzņēmumi negūst finansiālu priekšrocību un ka minētā iejaukšanās šo uzņēmumu konkurētspējai nerada labvēlīgāku situāciju, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem, šāda iejaukšanās nav valsts atbalsts Savienības tiesību izpratnē. Tomēr, lai konkrētajā gadījumā šāda kompensācija netiktu atzīta par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem.

Pirmkārt, šādu kompensāciju saņēmušajam uzņēmumam faktiski ir jābūt patiešām uzticētai sabiedrisko pakalpojumu pienākumu pildīšanai, un šiem pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem. Otrkārt, kompensācijas aprēķināšanas pamatā esošiem parametriem ir jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārskatāmā veidā, lai tā nesniegtu atbalsta saņēmējam uzņēmumam saimniecisko priekšrocību, kas tā situāciju salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem varētu padarīt labvēlīgāku. Treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai segtu visas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu izpildi saistītās izmaksas vai to daļu, ņemot vērā attiecīgus ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo pienākumu izpildi. Ceturtkārt, minētā kompensācija ir jānosaka, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kas pienākumu izpildē rastos vidusmēra uzņēmumam, kurš ir labi pārvaldīts un pietiekami nodrošināts ar nepieciešamiem līdzekļiem, lai ievērotu attiecīgās sabiedriskajiem pakalpojumiem izvirzītās prasības, ņemot vērā attiecīgus ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo pienākumu izpildi.

Subsīdijas, kas pilnībā neatbilst šiem nosacījumiem, nevar netikt atzītas par valsts atbalstu Savienības tiesību izpratnē. Apstāklim, ka subsīdijas tika maksātas avansā līdz to vienošanos apstiprināšanai, kas tika noslēgtas un stājās spēkā tikai pēc vairākiem gadiem, šajā sakarā nav nozīmes. Šāds apstāklis neizraisa ne priekšrocību, kas piešķirta saņēmēja uzņēmumam, ne seku, kuras šāda priekšrocība var radīt attiecībā uz konkurenci, izzušanu, jo nav izpildīti visi iepriekš minētie nosacījumi.

Valsts tiesai ir jāvērtē, vai subsīdijas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, izkropļojot vai radot draudus izkropļot konkurenci.

(sal. ar 35.–40., 44., 45. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)

Top