This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CJ0304
Sprieduma kopsavilkums
Sprieduma kopsavilkums
Lieta C-304/08
Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV
pret
Plus Warenhandelsgesellschaft mbH
(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru principā tiek aizliegta komercprakse, kurā patērētāju piedalīšanās loterijā ir atkarīga no preces pirkuma vai pakalpojuma izmantošanas”
Ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [V. Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 3. septembrī I ‐ 219
Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 14. janvāra spriedums I ‐ 254
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29)
Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts tādas komercprakses principiāls aizliegums, neņemot vērā īpašos konkrētās lietas apstākļus, kurā patērētāju dalība konkursā vai loterijā tiek saistīta ar preces pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu.
Direktīvas 2005/29 I pielikumā ir noteikts arī pilnīgs saraksts ar 31 komercprakses veidu, kas saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu ir uzskatāmi par negodīgiem “visos apstākļos”. Tādējādi, kā skaidri precizēts minētās direktīvas preambulas septiņpadsmitajā apsvērumā, tikai šo komercpraksi var uzskatīt par negodīgu, neizvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību Direktīvas 2005/29 5.–9. pantam. Tādējādi valsts tiesiskais regulējums, ar kuru principā tiek aizliegta prakse, ar kuru patērētāju piedalīšanās spēlē vai konkursā tiek padarīta atkarīga no preces pirkuma vai pakalpojuma izmantošanas, neatbilst minētajā direktīvā noteiktajām prasībām.
Visbeidzot, minētais regulējums ir pretrunā Direktīvas 2005/29 4. panta saturam, kurā dalībvalstīm ir skaidri aizliegts paturēt spēkā vai pieņemt ierobežojošākas valsts tiesību normas, pat ja to mērķis ir nodrošināt lielāku patērētāju aizsardzību.
(sal. ar 45., 47., 50. un 54. punktu un rezolutīvo daļu)