Lieta C-536/07

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 93/37/EEK — Līgums starp publisku iestādi un privātu uzņēmumu par šī uzņēmuma uzceļamo izstāžu zāļu iznomāšanu minētajai iestādei — Atlīdzība, kas privātajam uzņēmumam tiek maksāta, 30 gadu laikā pārskaitot ikmēneša nomas maksu”

Ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [V. Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 4. jūnijā   I ‐ 10358

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 29. oktobra spriedums   I ‐ 10392

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/37 – Piemērošanas joma

   (Padomes Direktīvas 93/37 1. panta b) punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/37 – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi – Jēdziens

   (Padomes Direktīvas 93/37 1. panta a) un c) apakšpunkts, 7. panta 4. punkts un 11. pants)

1.  Situācijā, kad pilsēta un privāta investīciju sabiedrība noslēdz līgumu par šīs sabiedrības uzceļamo izstāžu zāļu iznomāšanu minētajai pilsētai un kad šī pilsēta šīs zāles ar apakšnomas [līgumu] iznomā atbilstoši privāttiesībām izveidotai sabiedrībai, kuras mērķis ir rīkot izstādes un gadatirgus, ar strīdus darījuma funkcionālo interpretāciju nevar apšaubīt konstatējumu, saskaņā ar kuru pilsēta, kas kā teritoriālā iestāde ir līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], 1. panta b) punkta izpratnē, ir privātās investīciju sabiedrības vienīgā līgumslēdzēja puse.

   Pirkuma līgums, ar ko izstāžu rīkošanas sabiedrība investīciju sabiedrībai ir [nodevusi] zemesgabalu, uz kura tikušas uzceltas attiecīgās būves, neapšauba konstatējumu, ka starp tām nav nekādu līgumattiecību.

   Tāpat minēto konstatējumu nevar apšaubīt apakšnomas līgums, jo tas attiecas tikai uz attiecībām starp izstāžu rīkošanas sabiedrību un pilsētu un nekādi neietekmē nedz līgumattiecības starp minēto pilsētu un investīciju sabiedrību, nedz arī savstarpējās saistības, ko tās ir uzņēmušās.

   Apstāklim, ka attiecīgās būves esot paredzētas, lai kalpotu izstāžu rīkošanas sabiedrības vajadzībām, kura galu galā esot to izmantotāja un par to maksājot ikmēneša atlīdzību, tāpat nav nozīmes.

   (sal. ar 45.–52. punktu)

2.  Līgums, ko puses ir formāli kvalificējušas kā starp pilsētu un privātu investīciju sabiedrību noslēgtu “nomas līgumu” par šīs sabiedrības uzceļamo izstāžu zāļu, kas tiek veikts atbilstoši pilsētas izstrādātām detalizētām attiecīgo ēku celtniecības specifikācijām, iznomāšanu minētajai pilsētai, ir kvalificējams kā būvdarbu publiskā iepirkuma līgums Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], 1. panta a) punkta izpratnē, jo galvenais līguma priekšmets ir attiecīgo izstāžu zāļu celtniecība un tās ir “būves” šīs pašas direktīvas 1. panta c) punkta izpratnē. Šāda līguma slēgšanas tiesības ir jāpiešķir atbilstoši minētās direktīvas 7. panta 4. punkta un 11. panta noteikumiem.

   Direktīvas 93/37 1. panta a) punktā paredzētā jēdziena “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums” definīcija ietver visus darījumus, kuru ietvaros starp līgumslēdzēju iestādi un būvuzņēmēju ir noslēgts atlīdzības līgums neatkarīgi no tā formālās klasifikācijas un tā priekšmets ir “būves” šīs pašas direktīvas 1. panta c) punkta izpratnē celtniecība, ko veic minētais būvuzņēmējs. Šajā sakarā būtiskais kritērijs ir tas, ka šie būvdarbi tiek veikti atbilstoši līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām, kamēr šo darbu īstenošanai izmantotajiem līdzekļiem nav nozīmes. Tad, ja līgums ietver elementus, kam ir būvdarbu publiskā iepirkuma līguma iezīmes, un tādus elementus, kam ir cita veida publiskā iepirkuma līguma iezīmes, to, kādas Kopienu tiesību normas ir piemērojamas, nosaka līguma galvenais priekšmets.

   (sal. ar 54.–57., 59. un 63. punktu)