Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CJ0335

Sprieduma kopsavilkums

Lieta C-335/07

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Somijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Vide — Direktīva 91/271/EEK — Komunālo notekūdeņu attīrīšana — Prasības par stingrāku notekūdeņu attīrīšanu attīrīšanas iekārtās, kurās tiek attīrīti komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu lielāku par 10000, neizvirzīšana”

Ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumi, sniegti 2009. gada 26. martā   I ‐ 9461

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums   I ‐ 9486

Sprieduma kopsavilkums

  1. Vide – Komunālo notekūdeņu attīrīšana – Direktīva 91/271

    (EKL 174. panta 2. punkts, Padomes Direktīvas 91/271 3. panta 1. punkta otrā daļa un 5. panta 2. punkts)

  2. Vide – Komunālo notekūdeņu attīrīšana – Direktīva 91/271

    (Padomes Direktīvas 91/271 5. panta 2. un 3. punkts, I pielikuma B daļas 3. punkts un II pielikuma A daļas a) punkta otrā daļa)

  3. Vide – Komunālo notekūdeņu attīrīšana – Direktīva 91/271

    (Padomes Direktīvas 91/271 5. panta 5. punkts)

  1.  No Direktīvas 91/271 par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15, 5. panta 2. punkta izriet, ka vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim visiem tiem komunālajiem notekūdeņiem no aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu lielāku par 10000, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms izvadīšanas jutīgajās zonās ir jāpiemēro stingrāka attīrīšana, nekā noteikts šīs direktīvas 4. pantā. Šajā sakarā nav nozīmes tam, vai ūdeņi jutīgajā zonā tiek novadīti tieši vai netieši. Tas atbilst augstajam Kopienas vides politikas aizsardzības līmenim, kas noteikts EKL 174. panta 2. punktā.

    (sal. ar 28. un 29. punktu)

  2.  Saskaņā ar Direktīvas 91/271 par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15, 5. panta 3. punkta un I pielikuma B daļas 3. punkta kombinētiem noteikumiem šīs direktīvas 5. panta 2. punktā paredzētā attīrīšana ir stingrāka par to, kas aprakstīta šīs direktīvas 4. pantā, un tā attiecas uz komunālajiem notekūdeņiem, kuri nonāk kanalizācijas sistēmās no aglomerācijām ar cilvēka ekvivalentu lielāku par 10000. Minētā attīrīšana attiecībā uz ūdeņu novadīšanu zonās, kuras ir jutīgas pret eitrofikāciju, paredz šī pielikuma 2. tabulā paredzēto prasību ievērošanu, tomēr ievērojot arī minētās direktīvas II pielikuma A daļas a) punkta otrās daļas prasības, atbilstoši kurām attiecībā uz lielām aglomerācijām ir jāparedz fosfora un/vai slāpekļa novēršana, ja vien nav pierādīts, ka šī novēršana eitrofikācijas līmeni neietekmē.

    (sal. ar 32. un 33. punktu)

  3.  Saskaņā ar Direktīvas 91/271 par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas grozīta ar Direktīvu 98/15, 5. panta 5. punktu slāpekļa īpatsvara samazināšanas pienākums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jutīgo jūras zonu sateces baseinos izvietoto komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu novadītie ūdeņi veicina minēto jūras zonu piesārņošanu. Turklāt neatkarīgi no tā, vai ūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras atrodas vienā sateces baseinā, kurš ietek jutīgajā zonā, ir tieši vai netieši ievadīti šajā zonā, tiem atbilstoši minētās direktīvas 5. panta 5. punktam ir jāpiemēro jutīgajām zonām paredzētās prasības tikai tiktāl, ciktāl šie ūdeņi veicina minētās zonas piesārņošanu. Tādēļ ir jāpastāv cēloņsakarībai starp minētajiem novadītajiem ūdeņiem un jutīgo zonu piesārņojumu.

    (sal. ar 40.–44. un 88. punktu)

Top