Apvienotās lietas C-125/07 P, C-133/07 P, C-135/07 P un C-137/07 P

Erste Group Bank AG, iepriekš — Erste Bank der österreichischen Sparkassen AG u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Kreditoru un debitoru nodevas noteikšana, ko veic Austrijas bankas — “Lombard klubs” — Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana — Naudas sodu aprēķināšana — Uzņēmumu pēctecība — Konkrētā ietekme uz tirgu — Aizliegtas vienošanās īstenošana”

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2009. gada 26. martā   I ‐ 8691

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 24. septembra spriedums   I ‐ 8821

Sprieduma kopsavilkums

1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Kritēriji – Ierobežojoša prakse, kas aptver visu vienas dalībvalsts teritoriju – Spēcīga pieņēmuma par ietekmi pastāvēšana

   (EKL 81. panta 1. punkts)

2. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Vērtējuma kritēriji – Vispārēja aizliegta vienošanās, kurā iesaistīti gandrīz visi vienas dalībvalsts banku uzņēmumi un kas attiecas uz plašu finanšu produktu un pakalpojumu klāstu

   (EKL 81. panta 1. punkts)

3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirgus noteikšana – Priekšmets

   (EKL 81. panta 1. punkts un 82. pants)

4. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Juridiska persona, kas atbildīga par uzņēmuma izmantošanu pārkāpumā – Zudums

5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļas pirmā daļa)

7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Horizontāla aizliegta vienošanās par cenām – Sevišķi smags pārkāpums

   (EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana dažādās kategorijās – Nosacījumi

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļas ceturtā un sestā daļa)

9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana dažādās kategorijās – Nosacījumi

   (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļa)

10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3 punkts)

11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Tādas rīcības nepieciešamība, kas ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)

12. Apelācija – Tiesas kompetence – Pirmās instances tiesas spriedums par naudas soda noteikšanu konkurences jomā

    (EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)

13. Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajos procesos – Konkurence

    (Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 2. un 5. punkts)

14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Tādas rīcības nepieciešamība, kas ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu

    (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)

15. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Juridiskā būtība – Sagatavojošs raksturs

    (Padomes Regula Nr. 17)

1.  Lēmums, nolīgums vai prakse var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā tikai tad, ja, ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, ar pietiekamu iespējamības pakāpi var paredzēt, ka tie tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli var ietekmēt tirdzniecības plūsmas dalībvalstu starpā tādējādi, ka tas var negatīvi ietekmēt vienotā, starp dalībvalstīm izveidotā tirgus mērķu īstenošanu. Turklāt šāda ietekme nevar būt maznozīmīga. Tādējādi ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību parasti izriet no vairāku apstākļu apvienojuma, katram no kuriem nav noteikti jābūt noteicošam. Lai pārbaudītu, vai aizliegta vienošanās ievērojami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas ir jāpārbauda tās ekonomiskajā un tiesiskajā kontekstā.

   Apstāklis, ka aizliegta vienošanās ir bijusi par preču tirdzniecību tikai vienā dalībvalstī, nav pietiekams, lai izslēgtu varbūtību, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm varētu tikt ietekmēta. Proti, tās būtības dēļ aizliegtas vienošanās, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, sekas izpaužas kā tirgus sadalīšanas valsts mērogā pastiprināšana, šādi kavējot EKL vēlamo ekonomisko savstarpējo mijiedarbību. Šādas aizliegtas vienošanās gadījumā pastāv spēcīgs pieņēmums par ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, kuru var atspēkot tikai tad, ja, analizējot nolīguma īpašības un ekonomisko situāciju, kādā tas ir noslēgts un darbojies, tiek pierādīts pretējais. Tādējādi Kopienu tiesa, īstenojot savas apstākļu izvērtēšanas pilnvaras, var, neapvēršot pierādīšanas pienākumu, konstatēt, ka šāds pieņēmums nav apvērsts.

   (sal. ar 36.–39. un 43. punktu)

2.  Globāla aizliegta vienošanās, kas aptver vienas dalībvalsts finanšu sektora dalībniekus un plašu finanšu produktu un pakalpojumu klāstu, kas balstīta uz principiālu nolīgumu, lai izbeigtu konkurenci par cenām, un īstenota sanāksmēs un atsevišķos “apaļajos galdos”, kas veltīti konkrētiem produktiem, veido vienotu pārkāpumu, kas pamato un prasa kopumā izvērtēt šīs vispārīgās aizliegtās vienošanās spēju ietekmēt tirdzniecību Kopienas ietvaros. Tāpēc nav atsevišķi jāizvērtē katra “apaļā galda” spēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

   (sal. ar 55., 56. un 59. punktu)

3.  Tirgus definēšanas nozīme atšķiras atkarībā no EKL 81. vai 82. panta piemērošanas. Līdz ar to konkrētā tirgus definīcija nav iedarbīga, ja Komisija secina, ka attiecīgais nolīgums deformē konkurenci un ir varējis būtiski ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

   (sal. ar 60. punktu)

4.  Ja uzņēmums pārkāpj konkurences noteikumus, saskaņā ar personīgās atbildības principu tam ir jāatbild par šo pārkāpumu.

   Vienību, kas nav izdarījusi pārkāpumu, var tomēr sodīt par to, pirmkārt, ja vienība, kas ir izdarījusi pārkāpumu, ir beigusi pastāvēt juridiski. Proti, ja vienība, kas ir izdarījusi konkurences noteikumu pārkāpumu, izdara juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, šo izmaiņu rezultātā nav obligāti jābūt izveidotam jaunam uzņēmumam, kas atbrīvots no atbildības par iepriekšējās saimnieciskās vienības konkurences noteikumiem pretējo uzvedību, ja no saimnieciskā viedokļa abas vienības ir identiskas.

   Otrkārt, viena uzņēmuma konkurenci deformējošā rīcībā var vainot citu uzņēmumu, ja pirmais no minētajiem savu rīcību tirgū nav noteicis pats, bet galvenokārt ir izpildījis otra uzņēmuma dotos norādījumus, it īpaši ņemot vērā starp tiem pastāvošo ekonomisko un juridisko saikni. Apstāklis, ka meitas sabiedrība ir atsevišķa juridiska persona, tātad nav pietiekams, lai noraidītu iespēju, ka par tās rīcību var vainot mātes sabiedrību.

   Šajā sakarā Komisijai ir izvēle noteikt sankcijas vai nu meitas sabiedrībai, kas bija piedalījusies pārkāpumā, vai arī mātes sabiedrībai, kas to kontrolēja laika periodā, uz kuru attiecas lēmums. Tai nav pienākuma pirmām kārtām pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai par pārkāpumu vainotu attiecīgo pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma mātes sabiedrību. Proti, principā Komisijai nevar būt pienākums vispirms veikt šādu pārbaudi, pirms tā var vērsties pret uzņēmumu, kas ir pārkāpuma izdarītājs, pat ja tajā — kā juridiskajā personā — ir notikušas izmaiņas. Ar personīgās atbildības principu nekādi pretrunā nav tas, ka Komisija vispirms paredz noteikt sankcijas šim pēdējam minētajam uzņēmumam, pirms tiek izpētīts, vai, iespējams, pārkāpumā par vainojamu var atzīt mātes sabiedrību. Turklāt, ja tas būtu citādi, Komisijas pārbaudes tiktu nozīmīgi apgrūtinātas ar nepieciešamību katras uzņēmuma kontroles pārejas gadījumā pārbaudīt, cik lielā mērā par tā veiktajām darbībām var vainot agrāko mātes sabiedrību.

   Turklāt gadījumā, ja uzņēmums, kas ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, iegūst citu uzņēmumu, kas arī ir aizliegtās vienošanās dalībnieks, ir jāuzsver, ka pirmais uzņēmums — brīdī, kad tas pārņēmis otrā darbības, — zināja, ka tas varētu būt priekšmets EKL 81. panta pārkāpuma procedūrai un ka tādējādi tas — kā šī uzņēmuma pārstāvis — sevi pakļauj sekām, ko šāda procedūra izraisa naudas soda veidā.

   (sal. ar 76.–83. punktu)

5.  Lai noteiktu naudas sodu, kas noteikti par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu, apmēru, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi apstākļi, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu. Pārkāpumu smagums ir jānosaka, pamatojoties uz ļoti daudziem apstākļiem — tādiem kā īpašie lietas apstākļi, lietā pastāvošā situācija un naudas sodu preventīvais raksturs, kaut arī nav izstrādāts saistošs vai izsmeļošs to kritēriju saraksts, kas būtu obligāti jāņem vērā. Pirmās instances tiesai ir jākontrolē tas, kā Komisija izmanto savas izvērtēšanas pilnvaras attiecībā uz šiem elementiem. Pirmās instances tiesa nenonāk pretrunā ar sevi, ne nospriežot, ka Komisija varēja visaptveroši novērtēt pārkāpuma smagumu, balstoties uz visiem atbilstošajiem apstākļiem, tostarp elementiem, kas nav tieši minēti Pamatnostādnēs soda naudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ne arī nospriežot, ka horizontālas aizliegtas vienošanās par cenām, kas attiecas uz nozīmīgu ekonomisko nozari, kvalificēšanu kā “sevišķi smagu” pārkāpumu nevarēja novērst.

   (sal. ar 90.–93. punktu)

6.  Norādot, lai novērtētu pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, aizliegtās vienošanās konkrētās sekas tirgū, minot daudzus piemērus par attiecīgo pret konkurenci vērsto nolīgumu izpildi un precizējot, ka, pat ja šie nolīgumi nav vienmēr ievēroti, ar to nepietiek, lai atspēkotu secinājumu, ka nolīgumi tika izpildīti un ka tie ietekmēja tirgu, Kopienu tiesa neaprobežojas ar to, ka konstatē aizliegtās vienošanās īstenošanu. Tādējādi tai nevar pārmest, ka tā ir balstījusies tikai uz vienu aizliegtās vienošanās īstenošanu, lai konstatētu tās konkrētās sekas tirgū.

   (sal. ar 116.–118. punktu)

7.  Horizontāla aizliegta vienošanās par cenām ir pieskaitāma pie sevišķi smagiem pārkāpumiem Pamatnostādņu soda naudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izpratnē pat tad, ja nepastāv citi konkurences ierobežojumi, piemēram, tirgu sadale. Šādas aizliegtas vienošanās tik nozīmīgā sektorā kā bankas sektors, kurš aptver plašu bankas produktu klāstu un kurā ir iesaistīta tirgus dalībnieku lielākā daļa, kvalificēšanu kā sevišķi smagu pārkāpumu principā nevar novērst — lai kāds arī būtu tās konteksts.

   (sal. ar 141. punktu)

8.  Nosakot par EKL 81. panta pārkāpumu noteiktā naudas sodu apmēru banku sektorā, tas, ka Komisija, lai jumta sabiedrības banku sektorā iedalītu dažādās kategorijās, ir ņēmusi vērā decentralizēto nozaru banku tirgus daļas, nav jumta sabiedrību atzīšana par vainojamām par šo pēdējo minēto banku pārkāpuma darbībām. Runa ir par soli, kura mērķis ir nodrošināt, lai jumta sabiedrībām noteikto naudas sodu līmenis adekvāti atspoguļotu to pašu atbilstošās pārkāpuma darbības smagumu. Lai novērtētu šo darbību smagumu, saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1. punkta A iedaļas ceturto un sesto daļu ir jāņem vērā uzņēmumu faktiskā spēja deformēt konkurenci un to specifiskā vara, un tādējādi — to pārkāpuma darbību faktiskā ietekme uz konkurenci. Tomēr ir nepieciešams, lai vērā tiktu ņemtas arī stabilās strukturālās saiknes, kas vieno jumta sabiedrības ar decentralizētajām nozaru bankām, it īpaši no pārstāvniecības un informācijas apmaiņas viedokļa, jo šo saikņu dēļ minēto sabiedrību faktiskā ekonomiskā vara un tādējādi to kapacitāte ietekmēt konkurenci var būt lielāka, nekā to parāda attiecīgais apgrozījums. Ja decentralizēto vienību tirgus daļas netiktu ņemtas vērā, rastos risks, ka netiktu nodrošināta naudas soda preventīvā iedarbība. Šāds kritērijs, kas ir saistīts ar banku ekonomisko varu, atšķiras no kritērija par dalības biežumu vissvarīgākajās sanāksmēs, ko Komisija var izmantot, lai izlemtu, kurām bankām ir jābūt gala lēmuma adresātēm.

   (sal. ar 172.–177., 214. un 215. punktu)

9.  Iedalot aizliegtas vienošanās dalībniekus vairākās kategorijās, lai noteiktu naudas soda sākumsummas apmēru par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu, Komisija var nenoteikt precīzas maksimālās robežas izveidotajām kategorijām, bet norādīt “orientējošās vērtības”, kas aptuveni norāda uz vienā un tajā pašā kategorijā klasificēto uzņēmumu tirgus daļām. Atšķirībām starp šīm orientējošajām vērtībām ir jābūt loģiskām un objektīvi pamatotām.

   (sal. ar 189. un 191. punktu)

10.  Kaut arī nav izslēgts, ka dažos gadījumos attiecīgās valsts tiesību normas vai valsts iestāžu rīcība var būt atbildību mīkstinoši apstākļi, to, ka valsts iestādes piekrīt pārkāpumam vai pieļauj to, nevar ņemt vērā šajā sakarā, ja attiecīgo uzņēmumu rīcībā ir līdzekļi, lai iegūtu juridiski precīzu un pareizu informāciju.

    (sal. ar 228. un 230. punktu)

11.  Komisijai ir rīcības brīvība, lai novērtētu, vai informācija vai dokumenti, ko uzņēmumi iesnieguši brīvprātīgi, ir atvieglojuši tās uzdevumu un vai uzņēmumam ir jāpiešķir naudas soda samazinājums atbilstoši Paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtām vienošanām D daļas 2. punktam. Šāds Komisijas vērtējums ir pakļauts vienīgi ierobežotai tiesas pārbaudei.

    (sal. ar 248. un 249. punktu)

12.  Apelācijas par Pirmās instances tiesas spriedumu jautājumā par naudas sodiem par Kopienas konkurences tiesību noteikumu pārkāpumu ietvaros Tiesas pārbaudes priekšmets ir, pirmkārt, izvērtēt, cik lielā mērā Pirmās instances tiesa juridiski pareizi ir ņēmusi vērā visus būtiskos apstākļus, lai novērtētu konkrētās rīcības smagumu saskaņā ar EKL 81. pantu, EKL 82. pantu un Regulas Nr. 17 15. pantu, un, otrkārt, pārbaudīt, vai Pirmās instances tiesa no juridiskā viedokļa pietiekami ir atbildējusi uz visiem argumentiem, ko prasītājs ir izvirzījis, lūdzot atcelt naudas sodu vai samazināt tā apmēru. Savukārt attiecībā uz naudas soda samazinājuma apjomu Tiesai nav pienākuma Pirmās instances tiesas vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu, ja tā spriež, īstenojot savu neierobežoto kompetenci.

    Šajā sakarā, ja Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi, pēc tam — konstatējusi, ka dokumentu, ko prasītājs iesniedzis saziņas par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtām vienošanām, papildu nozīme neattaisno lielāku naudas soda apmēra samazinājumu, šāds faktu vērtējums ietilpst vienīgi Pirmās instances tiesas kompetencē un Tiesa nevar to aizstāt apelācijas stadijā.

    Turklāt, ja Pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka prasītājs ir varējis lietderīgi iesniegt savus apsvērumus, iesniedzot pamatus par naudas soda samazinājumu un īpaši atsaucoties uz Komisijas vērtējumu par pārkāpuma kvalifikāciju, atbildību mīkstinošiem apstākļiem vai tās sadarbību procedūrā, Tiesai nav pienākuma apelācijas ietvaros lemt par jautājumu, vai Pirmās instances tiesai pirms tai piešķirtās neierobežotās kompetences īstenošanas bija pienākums aicināt prasītāju iesniegt savus apsvērumus par iespējamajām izmaiņām naudas soda apmērā.

    (sal. ar 254.–256. un 328.–330. punktu)

13.  Tiesību uz aizstāvību ievērošana visās procedūrās, kuru rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, it īpaši naudas sodi un kavējuma naudas, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jāievēro arī administratīva rakstura procesā. Lai gan, lai saglabātu Regulas Nr. 17 11. panta 2. un 5. punkta lietderīgo iedarbību, Komisijai ir tiesības noteikt uzņēmumam pienākumu iesniegt visu nepieciešamo informāciju par faktiem, kas tam var būt zināma, un vajadzības gadījumā tai iesniegt ar šo informāciju saistītos dokumentus, kas ir tā rīcībā, pat ja tos var izmantot, lai konstatētu ar konkurenci nesaderīgu rīcību, ko ir īstenojis šis vai kāds cits uzņēmums, tā tomēr nevar ar lēmumu par informācijas pieprasīšanu apdraudēt uzņēmumam atzītās tiesības uz aizstāvību. Šis risinājums ir piemērojams tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi “lēmumu” Regulas Nr. 17 11. panta 2. un 5. punkta izpratnē.

    (sal. ar 270.–273. un 327. punktu)

14.  Naudas soda samazinājums, pamatojoties uz Paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtām vienošanām, ir pamatots tikai tad, ja sniegto informāciju un — plašākā nozīmē — attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā sakarā var uzskatīt par patiesas sadarbības pierādījumu. Uzņēmums nevar atsaukties uz šādu rīcību, ja tas ir iesniedzis nepilnīgu faktu izklāstu, kas ir apstiprinošs un tātad nav ar “pievienotu vērtību”.

    Lai gan Komisijai ir pienākums pamatot iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka pierādījumi, ko uzņēmumi ir iesnieguši Paziņojumā par sadarbību, ir ieguldījums, kas pamato vai nepamato noteiktā naudas soda samazinājumu, uzņēmumiem, kuri vēlas apstrīdēt Komisijas lēmumu šajā sakarā, savukārt ir pienākums pierādīt, ka, nepastāvot šādai brīvprātīgi sniegtai informācijai, tā nebūtu varējusi pierādīt pārkāpuma būtību un tādējādi pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka naudas sodus.

    (sal. ar 281., 283., 297. un 305. punktu)

15.  Paziņojums par iebildumiem ir procesuāls un sagatavojošs dokuments, kas, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību efektīvu izmantošanu, nosaka Komisijas ierosinātā administratīvā procesa priekšmetu, tādējādi tai liedzot pamatoties uz citiem iebildumiem lēmumā, ar ko attiecīgais process tiek izbeigts. Tātad šāda paziņojuma būtība ir tāda, ka tas ir provizorisks un to var labot, Komisijai veicot vēlāku izvērtējumu, pamatojoties uz lietas dalībnieku iesniegtajiem apsvērumiem un citiem faktu konstatējumiem. Proti, Komisijai ir jāņem vērā apstākļi, kas kopumā izriet no visa administratīvā procesa, lai vai nu atmestu iebildumus, kas nav pamatoti, vai arī gan faktu, gan juridiskā ziņā labotu un papildinātu savu argumentāciju tās izvirzīto iebildumu pamatojumam. Tāpēc paziņojums par iebildumiem nepavisam neliedz Komisijai grozīt savu nostāju par labu attiecīgajiem uzņēmumiem. Turklāt nav izslēgts, ka uzņēmumi — pēc paziņojuma par iebildumiem un it īpaši atbildot uz šo paziņojumu — var sniegt Komisijai izšķirošu informāciju, kas pamato naudas soda samazinājuma piešķiršanu tiem saskaņā ar paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtām vienošanām.

    (sal. ar 310.–313. punktu)