Lieta C-385/07 P

Der Grüne Punkt — Duales System Deutschland GmbH

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Apelācija — Konkurence — EKL 82. pants — Iepakojuma savākšanas un reģenerācijas sistēma Vācijā — Firmas zīme “Der Grüne Punkt” — Atlīdzība saskaņā ar līgumu par firmas zīmes izmantošanu — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības — Pārmērīgi ilga tiesvedība Pirmās instances tiesā — Saprātīgs termiņš — Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips — Kopienu Tiesas Statūtu 58. un 61. pants”

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2009. gada 31. martā   I ‐ 6160

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 16. jūlija spriedums   I ‐ 6219

Sprieduma kopsavilkums

1. Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums

   (EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 89/104 – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām precēm, ko veic trešā persona – Piemērošana attiecībā pret preču zīmes īpašnieka līgumpartneri, kurš izmanto preču zīmi saskaņā ar licences līgumu – Izslēgšana

   (Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

3. Apelācija – Pamati – Tiesas kontrole par Pirmās instances tiesas vērtējumu papildināt informāciju – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. pants)

4. Apelācija – Pamati – Procedūras pārkāpumi – Prasītājam, kas apstrīd lēmumu, ar kuru tam likts grozīt savu uzņēmējdarbības politiku, kaitējošs saprātīga procedūras termiņa principa pārkāpums

5. Kopienu tiesības – Principi – Pamattiesības – Tiesas nodrošinātā ievērošana – Ikvienas personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Saprātīga termiņa ievērošana

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

6. Tiesvedība – Procesa ilgums Pirmās instances tiesā – Saprātīgs termiņš – Vērtējuma kritēriji

7. Tiesvedība – Procesa ilgums Pirmās instances tiesā – Saprātīgs termiņš – Tiesvedība par konkurences normu pārkāpuma esamību – Saprātīga termiņa neievērošana – Sekas

   (EKL 235. pants un 288. panta otrā daļa; Tiesas Statūtu 61. panta pirmā daļa)

1.  Pienākums norādīt pamatojumu Pirmās instances tiesai neliek sniegt izsmeļošu un detalizētu visas lietas dalībnieku sniegtās argumentācijas izklāstu un līdz ar to pamatojums var tikt netieši izteikts ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām zināt iemeslus, kuru dēļ Pirmās instances tiesa nav pieņēmusi to argumentus, un ļauj Tiesai uzskatīt, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija pārbaudes veikšanai.

   (sal. ar 114. punktu)

2.  Saskaņā ar Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam ekskluzīvas tiesības, dodot šim īpašniekam tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kurš ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme. No šī paša Direktīvas 89/104 5. panta redakcijas izriet, ka šis noteikums neattiecas uz gadījumu, kad kāda trešā persona izmanto preču zīmi ar tās īpašnieka piekrišanu. Tā it īpaši ir gadījumā, kad īpašnieks ir atļāvis saskaņā ar licences līguma noteikumiem saviem līgumpartneriem izmantot savu preču zīmi. Tādējādi uzņēmums nevar lietderīgi atsaukties uz ekskluzīvajām tiesībām, kas tam piešķirtas ar firmas zīmi, kura pienācīgi reģistrēta kā preču zīme, attiecībā uz šīs firmas zīmes izmantošanu no ražotāju un izplatītāju puses, kas ir noslēguši līgumu par šīs preču zīmes izmantošanu ar to.

   (sal. ar 125., 128. un 129. punktu)

3.  Pirmās instances tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata. To, vai pierādījumi ir pārliecinoši, izvērtē vienīgi Pirmās instances tiesa pati, un uz to netiek attiecināta pārbaude Tiesā apelācijas tiesvedības ietvaros, izņemot Pirmās instances tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumā vai tad, ja Pirmās instances tiesas veikto konstatāciju būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem. Tādējādi Pirmās instances tiesai nevar pārmest, ka pirms tiesas sēdes un tās laikā tā ir uzdevusi lietas dalībniekiem virkni detalizētu jautājumu, lai papildinātu informāciju, kas ir tās rīcībā, un izdarījusi atsevišķus secinājumus no lietas dalībnieku sniegtajām atbildēm uz šiem jautājumiem.

   (sal. ar 163. un 164. punktu)

4.  Apelācijas sūdzības ietvaros Tiesas ir kompetence pārbaudīt, vai Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi procedūras pārkāpumus, kas nelabvēlīgi ietekmē tās iesniedzējas intereses, un tai ir jāpārliecinās, ka tikuši ievēroti vispārējie Kopienu tiesību principi. Uzņēmumam, kurš ceļ prasību atcelt lēmumu, kas ir licis tam pielāgot līguma veidu, ko tas noslēdz ar saviem klientiem, uzņēmējdarbības politikas iemeslu dēļ ir zināmas intereses, ka saprātīgā laikā tiek izlemts par argumentāciju, uz kuru tas pamato šī lēmuma nelikumību.

   (sal. ar 176. un 180. punktu)

5.  Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Kā Kopienu tiesību vispārējs princips šīs tiesības ir piemērojamas arī Komisijas lēmuma pārsūdzības tiesā gadījumā. Šīs tiesības turklāt tika apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, kas attiecas uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu.

   (sal. ar 177.–179. punktu)

6.  Laikposma līdz spriedumam saprātīgums ir jāvērtē, ņemot vērā tādus katras atsevišķas lietas apstākļus kā lietas sarežģītība un lietas dalībnieku rīcība. Šajā sakarā atbilstošo kritēriju uzskaitījums nav izsmeļošs un izskatīšanas ilguma [laikposma līdz spriedumam] atbilstības izvērtēšanai nav vajadzīga sistemātiska lietas apstākļu pārbaude, ņemot vērā katru no kritērijiem, ja procesa ilgums šķiet attaisnojams attiecībā uz vienu no tiem. Tā ir iespējams atsaukties uz lietas sarežģītību vai prasītāja laiku novilcinošu rīcību, lai attaisnotu pirmajā brīdī šķietami pārmērīgu izskatīšanas ilgumu.

   (sal. ar 181. un 182. punktu)

7.  Tiesvedībā par konkurences noteikumu pārkāpumu pamatprasība par tiesisko drošību, kurai būtu jābūt tirgus dalībniekiem, kā arī mērķis nodrošināt, ka iekšējā tirgū netiek izkropļota konkurence, ir būtisks ne tikai prasītājam un viņa konkurentiem, bet arī trešām personām, ņemot vērā skarto personu lielo skaitu un ar to saistītās finanšu intereses. Ja runa ir par tiesvedību par tāda uzņēmuma dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kurš pieprasa maksu par ārkārtīgi plašo savas firmas zīmes lietošanu, tad, ņemot vērā šīs tiesvedības iznākuma iespējamo ietekmi, ar tiesvedību Pirmās instances tiesā, kas ilgusi gandrīz 5 gadus un 10 mēnešus, ko nekādi nevar pamatot ne ar kādiem īpašiem lietas apstākļiem, kas attiektos uz strīda sarežģītību, lietas dalībnieku rīcību vai procesuāliem jautājumiem, ko norādījuši lietas dalībnieki, vai Pirmās instances tiesas noteiktiem procesa organizatoriskiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem, nav tikušas ievērotas prasības saistībā ar lietas savlaicīgu izskatīšanu.

   Lai gan ir skaidrs, ka lietas savlaicīga neizskatīšana Pirmās instances tiesā ir procesuāls pārkāpums, tomēr Kopienu Tiesas Statūtu 61. panta pirmā daļa ir jāinterpretē un jāpiemēro lietderīgi. Tā kā nekas neliecina par to, ka lietas savlaicīga neizskatīšana varēja ietekmēt strīda iznākumu, pārsūdzētā sprieduma atcelšana nemazinātu Pirmās instances tiesas pieļauto efektīvas tiesas aizsardzības principa pārkāpumu. Turklāt, ņemot vērā nepieciešamību ievērot Kopienas konkurences tiesības, Tiesa nevar ļaut prasītājai, motivējot tikai ar lietas nesavlaicīgu izskatīšanu, apšaubīt pārkāpuma esamību, ja visi tās pamati par Pirmās instances tiesas veiktajiem konstatējumiem par pārkāpumu un ar to saistīto administratīvo procesu tika noraidīti kā nepamatoti. Savukārt tas, ka Pirmās instances tiesa nav laicīgi izskatījusi lietu, var radīt iespēju celt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar prasību, kas celta pret Kopienu atbilstoši EKL 235. pantam un 288. panta otrai daļai.

   (sal. ar 176.–188. un 191.–195. punktu)