Šis dokumentas gautas iš interneto svetainės „EUR-Lex“
Dokumentas 62007CJ0214
Sprieduma kopsavilkums
Sprieduma kopsavilkums
Lieta C-214/07
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Francijas Republiku
“Valsts atbalsts — Atbalsta shēma — Nesaderība ar kopējo tirgu — Lēmuma izpilde — Izmantošanai nodotā atbalsta atgūšana — Pilnīga izpildes neiespējamība”
Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2008. gada 12. jūnijā I ‐ 8360
Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 13. novembra spriedums I ‐ 8380
Sprieduma kopsavilkums
Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pienākuma atgūt piešķirto atbalstu neizpilde – Pamati aizstāvībai – Pilnīga izpildes neiespējamība – Novērtējuma kritēriji
(EKL 10. pants un 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. panta 3. punkts)
Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Pienākums – Atbalsta saņēmējs, kuram piemērojama kolektīva procedūra – Parādnieka noteikšana aktīvu nodošanas gadījumā – Konkurences priekšrocības saņēmējs
(EKL 88. panta 2. punkts)
Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Komisijas lēmuma par valsts atbalstu neievērošana – Lēmuma neizpilde – Tiesas pienākums izvērtēt prasības pamatu, kas attiecas uz Komisijas neinformēšanu par veiktajiem izpildes pasākumiem – Neesamība
(EKL 88. panta 2. punkts)
Vienīgais pamats, ko dalībvalsts var izvirzīt savai aizstāvībai pret Komisijas celtu prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kura pamatota ar EKL 88. panta 2. punktu, ir tas, ka nav pilnīgi nekādu iespēju pareizi izpildīt lēmumu par atbalsta atgūšanu. Grūtību gadījumā Komisijai un dalībvalstij, ņemot vērā EKL 10. pantā paredzēto lojālas sadarbības pienākumu, ir labticīgi jāsadarbojas, lai pārvarētu šīs grūtības, pilnībā ievērojot Līguma normas.
Nosacījums par pilnīgu izpildes neiespējamību nav izpildīts, ja dalībvalsts tikai informē Komisiju par juridiskajām, politiskajām vai praktiskajām grūtībām lēmuma izpildē, neveicot nekādas reālas darbības, lai atgūtu atbalstu no attiecīgajiem uzņēmumiem, un nepiedāvājot Komisijai nekādus alternatīvus lēmuma īstenošanas risinājumus, ar kuriem šīs grūtības varētu pārvarēt. Šīs grūtības saistībā ar atbalsta saņēmēju identificēšanu, atgūstamo atbalsta summu aprēķināšanu, kā arī atgūšanas procedūru izvēli un īstenošanu ir iekšēja rakstura grūtības, kurās vainojama pašu valsts iestāžu rīcība vai bezdarbība.
(sal. ar 44.–46. un 50. punktu)
Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, kuri ir izbeiguši savu darbību un uz kuriem ir attiecināta kolektīvā procedūra, iepriekš esošā stāvokļa atjaunošana un konkurences izkropļošanas, kuras pamatā it nelikumīgi piešķirtais atbalsts, izskaušana principā var tikt sasniegta, pieprasījumu sarakstā ierakstot pieprasījumu saistībā ar attiecīgā atbalsta atgūšanu. Ja pieprasījumu samaksāt parādus iesniegšanas termiņš ir izbeidzies, valsts iestādēm ir jāīsteno jebkāda procedūra par noilguma atcelšanu — ja šāda procedūra ir un joprojām ir iespējama —, kas ļautu iesniegt šos pieprasījumus pēc termiņa, kurš noteikts šādu pieprasījumu iesniegšanai, izbeigšanās. Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, kuri ir izbeiguši savu darbību un nodevuši savas īpašumtiesības, valsts iestādēm ir jāpārbauda, vai finansiālie īpašumtiesību nodošanas nosacījumi atbilda tirgus nosacījumiem. Ja tas tā ir, atbalsts tika novērtēts par tirgus cenu un iekļauts pirkuma cenā, un līdz ar to pircējs nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ir saņēmis priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Pretējā gadījumā nevar noliegt, ka īpašumtiesību saņēmējam var tikt noteikts pienākums atmaksāt attiecīgo atbalstu, ja tiktu konstatēts, ka šis īpašumtiesību saņēmējs patiešām izmanto konkurences priekšrocību, kura ir saistīta ar minētā atbalsta piešķiršanu. Lai pārbaudītu finansiālos īpašumtiesību nodošanas nosacījumus, valsts iestādes tostarp var ņemt vērā īpašumtiesību nodošanas veidu, piemēram, atklātu konkursu, kas tiek uzskatīts par tādu, kurš nodrošina, ka pārdošana ir notikusi tirgus apstākļos, vai arī saistībā ar īpašumtiesību nodošanu eventuāli izdarītu ekspertīzi. Ja īpašumtiesības ir pārņēmuši vairāki dažādi pārņēmēji, nekas neliedz pārbaudīt, vai katra darījuma finansiālie nosacījumi atbilst tirgus apstākļiem. Ja īpašumtiesības tiek nodotas, savstarpēji vienojoties, atbalsta atgūšana no īpašumtiesību saņēmēja nevar būt atkarīga no tā, vai aktā par šī atbalsta nodošanu expressis verbis ir sniegta norāde. Atgūšana var tikt īstenota, ja īpašumtiesību saņēmējam bija jāzina par atbalsta esamību un Komisijas veikto pārbaudes procedūru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalsts, kas ir atbildētāja procedūrā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, nevar sniegt vienīgi vispārīgus un abstraktus apgalvojumus un nepamatoties uz identificētiem īpašiem gadījumiem, kuri ir izskatīti, ņemot vērā jebkādu rīcību, kura faktiski ir tikusi veikta, lai izpildītu Lēmumu.
(sal. ar 56.–63. punktu)
Komisijas celtas prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kura pamatota ar EKL 88. panta 2. punktu, ietvaros Tiesai nav jāizvērtē prasījumu daļa par dalībvalstij piemērojamo sankciju par to, ka tā nav informējusi Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu lēmumu, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un dalībvalstij noteikts pienākums atgūt piešķirto atbalstu, ja šī dalībvalsts paredzētajos termiņos precīzi nav izpildījusi šos pienākumus.
(sal. ar 67. punktu)