Lieta C-194/06

Staatssecretaris van Financiën

pret

Orange European Smallcap Fund NV

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“EKL 56.–58. pants — Kapitāla brīva aprite — Dividenžu aplikšana ar nodokli — Kompensācija, kas piešķirta fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam sakarā ar tā saņemto dividenžu aplikšanu ar nodokļiem citā dalībvalstī — Šīs kompensācijas piešķiršana tikai tādā apmērā, kādā tās dalībvalsts, kurā ir reģistrēts šis uzņēmums, akcionārs rezidents, kas ir veicis ieguldījumu bez šādas sabiedrības starpniecības, var to atskaitīt no ienākuma nodokļa saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu — Šīs kompensācijas ierobežošana atkarībā no akcionāru nerezidentu daļas šī uzņēmuma kapitālā lieluma”

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2007. gada 3. jūlijā   I - 3754

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 20. maija spriedums   I - 3786

Sprieduma kopsavilkums

1. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Sabiedrību ienākuma nodoklis – Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem izmaksātu dividenžu aplikšana ar nodokli

   (EKL 56. un 58. pants)

2. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Sabiedrību ienākuma nodoklis – Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem izmaksātu dividenžu aplikšana ar nodokli

   (EKL 56. un 58. pants)

3. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Jēdziens – Identiska interpretācija attiecībās ar trešām valstīm un Kopienā – Ierobežojumi

   (EKL 56. panta 1. punkts)

4. Kapitāla brīva aprite – Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi – Kapitāla aprites, kas ietver tiešas investīcijas, ierobežojumi, kuri pastāv 1993. gada 31. decembrī – “Tiešu investīciju” jēdziens

   (EKL 57. panta 1. punkts)

1.  EKL 56. un 58. pantam nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kas, šīs dalībvalsts teritorijā reģistrētiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem paredzot kompensāciju, lai kompensētu nodokļus, kurus cita dalībvalsts ienākumu gūšanas vietā iekasējusi par šiem uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, ierobežo šīs kompensācijas apmēru līdz tādam apmēram, ko fiziska persona, kas ir šīs pirmās dalībvalsts rezidente, līdzīgu nodokļu gadījumā varētu atskaitīt saskaņā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgta ar šo citu dalībvalsti.

   No kompensācijas par nodokļa uzlikšanu ārvalstīs saņemtām dividendēm ienākumu gūšanas vietā izslēdzot dividendes, kuras izmaksātas atsevišķās dalībvalstīs, šādi tiesību akti padara ieguldījumus šajās dalībvalstīs mazāk pievilcīgus nekā ieguldījumus dalībvalstīs, par kuru iekasētajiem nodokļiem par dividendēm var saņemt šo kompensāciju. Minētie tiesību akti līdz ar to var atturēt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu veikt ieguldījumus dalībvalstīs, kuru iekasētie nodokļi par dividendēm nedod tiesības uz kompensāciju, tādējādi veidojot kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas principā ir aizliegts ar EKL 56. pantu.

   Šādu tiesību aktu mērķis ir cik vien iespējams pielīdzināt nodokļu režīmu, kas tiek piemērots dividendēm, kuras saņem akcionārs, kas ir veicis tiešu ieguldījumu, un nodokļu režīmu, kas tiek piemērots dividendēm, kuras saņēmis akcionārs, kas ir veicis ieguldījumu ar fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību, lai novērstu, ka šāda uzņēmuma veikts ieguldījums ārvalstīs tiek uzskatīts par mazāk pievilcīgu nekā tiešs ieguldījums. Ņemot vērā šādus tiesību aktus, situācija, kādā atrodas fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, ja tas saņem dividendes no dalībvalstīm, ar kurām dalībvalsts, kurā tas ir reģistrēts, ir noslēgusi konvenciju, akcionāriem, kas ir fiziskas personas, paredzot tiesības nodokli par dividendēm, kas iekasēts šajās dalībvalstīs, atskaitīt no ienākuma nodokļa, kas viņiem ir jāmaksā reģistrācijas dalībvalstī, atšķiras no situācijas, kādā atrodas šis uzņēmums, ja tas saņem dividendes, kas izmaksātas dalībvalstīs, ar kurām nav noslēgta šāda konvencija, un attiecībā uz ko šīs tiesības nav paredzētas. Tikai gadījumā, ja tiek veikti ieguldījumi dalībvalstīs, ar kurām ir noslēgta šāda divpusēja nodokļu konvencija, nepastāvot paredzētajai kompensācijai, akcionāra, kas ir fiziska persona, izvēle veikt ieguldījumu ar fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību var būt mazāk izdevīga nekā tiešs ieguldījums. Savukārt, runājot par dalībvalstīm, ar kurām reģistrācijas dalībvalsts nav noslēgusi šādu konvenciju, fiziskas personas izvēle veikt ieguldījumu ar šāda uzņēmuma starpniecību nerada risku zaudēt priekšrocību, kas tai būtu, ja tā būtu izvēlējusies veikt tiešu ieguldījumu minētajās dalībvalstīs. Tā rezultātā šī situācija nav objektīvi līdzīga situācijai, kad reģistrācijas dalībvalsts ir noslēgusi šādu nodokļu konvenciju.

   No tā izriet, ka, runājot par tiesību aktiem, ar kuriem dalībvalsts, lai cik vien iespējams pielīdzinātu nodokļu režīmu, kas piemērojams tiešajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem, kuri veikti ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu starpniecību, ir nolēmusi tiem piešķirt kompensāciju par nodokļiem, kas ienākumu gūšanas vietā iekasēti par dividendēm, kas izmaksātas tajās dalībvalstīs, attiecībā uz kurām tā saskaņā ar divpusējām konvencijām ir apņēmusies ļaut fiziskām personām minētos nodokļus atskaitīt no ienākuma nodokļa, kas tām ir jāmaksā saskaņā ar valsts tiesībām, EKL 56. un 58. pants pieļauj, ka šī dalībvalsts izslēdz šo kompensāciju attiecībā uz dividendēm, kas izmaksātas citās dalībvalstīs, ar kurām tā nav noslēgusi divpusējas konvencijas, kurās būtu iekļauti šādi noteikumi, jo runa nav par objektīvi līdzīgām situācijām.

   (sal. ar 56. un 60.–65. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  EKL 56. un 58. pantam ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kas, šīs dalībvalsts teritorijā reģistrētiem fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem paredzot kompensāciju, lai kompensētu nodokļus, ko ienākumu gūšanas vietā cita dalībvalsts vai trešā valsts iekasējusi par šiem uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, šo kompensāciju samazina, ja un ciktāl to akcionāri ir fiziskas vai juridiskas personas, kas ir citu dalībvalstu vai trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, jo, tā kā tiek samazināta kopējā sadalāmās peļņas summa, šāds samazinājums vienādi nelabvēlīgā situācijā nostāda visus minēto uzņēmumu akcionārus.

   Šāda kompensācijas samazināšana proporcionāli tai kapitāla daļai, kas pieder akcionāriem, kuri ir citu dalībvalstu rezidenti vai ir reģistrēti citās dalībvalstīs, rada kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas principā ir aizliegts ar EKL 56. pantu, jo tas var radīt šķēršļus fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam piesaistīt kapitālu citās dalībvalstīs ārpus tā reģistrācijas dalībvalsts un var arī atturēt šo citu dalībvalstu investorus iegādāties tā kapitāldaļas.

   Tas, ka dalībvalsts īsteno savu kompetenci nodokļu jomā attiecībā uz dividendēm, ko šīs dalībvalsts teritorijā reģistrēti fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi izmaksājuši gan tiem akcionāriem, kuri ir minētās dalībvalsts rezidenti vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, gan akcionāriem, kas ir citu dalībvalstu vai trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, — gadījumā, ja ir paredzēta šāda kompensācija, — pamato nepieciešamību to izmaksāt arī tiem fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuru akcionāri nav šīs dalībvalsts rezidenti vai nav reģistrēti šajā dalībvalstī.

   Pat ja šādu tiesību aktu mērķis būtu nošķirt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcionārus atkarībā no tā, vai tie ir rezidenti vai nav, lai kompensācija, kas šiem akcionāriem piešķirta līdz ar šo uzņēmumu izmaksāto peļņu, būtu saistīta ar nodokļa likmi, kas minētajiem akcionāriem attiecīgi ir jāmaksā šo uzņēmumu reģistrācijas dalībvalstī, ir jānorāda, ka šīs kompensācijas samazināšana proporcionāli minēto uzņēmumu kapitāla daļai, kas pieder akcionāriem, kuri ir citu dalībvalstu rezidenti vai ir reģistrēti citās dalībvalstīs, neļauj sasniegt šādu mērķi. Šāds samazinājums vienādi nelabvēlīgā situācijā nostāda visus fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu akcionārus, jo tiek samazināta kopējā sadalāmās peļņas summa.

   Nodokļu ieņēmumu samazināšana, kas attiecas uz dividendēm, kuras izmaksājušas citās dalībvalstīs reģistrētas sabiedrības, nav jāuzskata par primāru vispārējo interešu apsvērumu, uz ko var atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kurš ir pretrunā pamatbrīvībai.

   Atbilde, kas sniegta saistībā ar situācijām, kurās fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma akcionāri ir citas dalībvalsts rezidenti vai ir reģistrēti citā dalībvalstī, ir attiecināma arī uz situācijām, kurās kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma akcionāri ir trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti trešās valstīs.

   Tā kā, pirmkārt, dalībvalsts uzliek nodokli par dividendēm, ko tās teritorijā reģistrēts fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmaksājis akcionāriem, kuri ir trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti trešās valstīs, un, otrkārt, šādam uzņēmumam piešķirtā kompensācija tiek samazināta proporcionāli šī uzņēmuma kapitāla daļai, kas pieder šādiem akcionāriem, un šo akcionāru aplikšanai ar nodokļiem trešās valstīs šajā sakarā nav nozīmes, nepieciešamība garantēt nodokļu kontroles efektivitāti nevar pamatot šādu kapitāla aprites uz trešām valstīm vai no tām ierobežojumu.

   Pieņemot, ka uz nodokļu ieņēmumu samazināšanās novēršanu varētu atsaukties, lai pamatotu kapitāla aprites uz trešām valstīm vai no tām ierobežojumu, šādu pamatojumu nevar ņemt vērā šajā gadījumā, jo minētais samazinājums vienādi ietekmē visus attiecīgā kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma akcionārus neatkarīgi no tā, vai tie ir dalībvalstu vai trešo valstu rezidenti vai ir reģistrēti dalībvalstīs vai trešās valstīs.

   Šādus tiesību aktus neietekmē, ka fiskāla rakstura kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ārvalstu akcionāri ir tādas valsts rezidenti vai ir reģistrēti tādā valstī, ar kuru šī uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts ir noslēgusi konvenciju, paredzot savstarpēju to nodokļu atskaitīšanu, kas ienākumu gūšanas vietā iekasēti par dividendēm.

   (sal. ar 72., 74., 79., 82., 84., 92.–97., 108., 113. un 114. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Kapitāla aprites ierobežojumu jēdziens vienādi ir jāinterpretē gan attiecībās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, gan attiecībās starp dalībvalstīm. Pat tad, ja kapitāla aprites starp dalībvalstīm un trešām valstīm liberalizācijai var būt citi mērķi, kas nav iekšējā tirgus izveide, kā, piemēram, nodrošināt vienotās Kopienu valūtas uzticamību pasaules finanšu tirgos un saglabāt dalībvalstīs pasaules mēroga finanšu centrus, jāatzīst, ka, ar EKL 56. panta 1. punkta palīdzību kapitāla brīvas aprites principu attiecinot uz kapitāla apriti starp trešām valstīm un dalībvalstīm, šīs pēdējās ir izvēlējušās šo principu nostiprināt tajā pašā pantā un tādā pašā formulējumā gan attiecībā uz kapitāla apriti Kopienā, gan attiecībās ar trešām valstīm.

   Tomēr kapitāla aprite uz trešām valstīm vai no tām notiek tiesiskajā kontekstā, kas atšķiras no kapitāla aprites Kopienā tiesiskā konteksta, jo, tā kā pastāv noteikts tiesiskās integrācijas līmenis Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, tostarp pastāv Kopienu tiesību akti, kuru mērķis ir sadarbība starp valsts nodokļu iestādēm, dalībvalsts nodokļa uzlikšana uzņēmējdarbībai ar pārrobežu raksturu Kopienā ne vienmēr ir pielīdzināma nodokļa uzlikšanai uzņēmējdarbībai, kas ir saistīta ar attiecībām starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Nevar arī izslēgt, ka dalībvalsts var pierādīt, ka kapitāla aprites uz trešām valstīm vai no tām ierobežojumu pamato konkrēts iemesls apstākļos, kuros šis iemesls nevarētu būt likumīgs pamatojums kapitāla aprites dalībvalstu starpā ierobežošanai.

   (sal. ar 87.–90. punktu)

4.  Ierobežojums ir uzskatāms par EKL 57. panta 1. punktā minēto ierobežojumu kapitāla apritei, kas ietver tiešas investīcijas, ja tas attiecas uz visdažādākajām investīcijām, ko veic fiziskas vai juridiskas personas un kuras palīdz izveidot vai saglabāt ilgstošas un tiešas attiecības starp personu, kas nodrošina kapitālu, un uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai.

   (sal. ar 102. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)