Lieta C-464/05

Maria Geurts un Dennis Vogten

pret

Administratie van de BTW, registratie en domeinen, Belgische Staat

(rechtbank van eerste aanleg te Hasselt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“EKL 43. un 56. pants — Valsts nodokļu tiesiskais regulējums — Mantojuma nodoklis — Ģimenes sabiedrība — Atbrīvojums no nodokļa — Nosacījumi — Noteikta skaita darba ņēmēju nodarbināšana vienā dalībvalsts reģionā”

Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2007. gada 15. februārī   I - 9328

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 25. oktobra spriedums   I - 9344

Sprieduma kopsavilkums

1. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Līguma normas – Piemērošanas joma

   (EKL 43. un 56.–58. pants)

2. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti

   (EKL 43. pants)

1.  Nodokļu tiesiskais regulējums mantojuma nodokļa jomā, kas kā nosacījumu atbrīvojumam no šī nodokļa, kas paredzēts ģimenes uzņēmumiem, nosaka noteikta skaita darba ņēmēju nodarbināšanu vienā attiecīgās dalībvalsts reģionā, būtiski ietekmē brīvību veikt uzņēmējdarbību un ietilpst EKL 43. panta piemērošanas jomā. Pieņemot, ka šādam valsts pasākumam ir ierobežojoša ietekme uz kapitāla brīvu apriti, šāda ietekme ir uzskatāma par brīvības veikt uzņēmējdarbību iespējamā šķēršļa neizbēgamām sekām un tā neattaisno minētā pasākuma pārbaudi saskaņā ar EKL 56.–58. pantu.

   (sal. ar 12., 16. un 18. punktu)

2.  Nepastāvot atbilstošam pamatojumam, ar EKL 43. pantu netiek pieļauts dalībvalsts nodokļu tiesiskais regulējums mantojuma nodokļa jomā, ar kuru no ģimenes uzņēmumiem paredzētā atbrīvojuma no šī nodokļa ir izslēgti uzņēmumi, kas trīs gadus pirms mantojuma atstājēja nāves nodarbinājuši vismaz piecus darba ņēmējus citā dalībvalstī, lai gan ar to piešķirts šāds atbrīvojums, ja darba ņēmēji ir nodarbināti kādā pirmās dalībvalsts reģionā.

   Šāds tiesiskais regulējums, kurā ir noteikta atšķirīga attieksme pret nodokļu maksātājiem atkarībā no vietas, kur sabiedrība, kuras īpašnieki ir šie nodokļu maksātāji, noteiktā laika periodā nodarbina noteiktu skaitu darba ņēmēju, principā ir pretējs EKL 43. pantam. Tas rada arī netiešu diskrimināciju nodokļu maksātāju vidū atkarībā no noteikta darba ņēmēju skaita nodarbināšanas vietas noteiktā laika periodā, jo šo nosacījumu neapstrīdami daudz vieglāk var izpildīt sabiedrība, kas jau ir dibināta attiecīgajā dalībvalstī.

   Šādu tiesisko regulējumu nevar pamatot ar mazu un vidēju uzņēmumu saglabāšanas un nodarbinātības uzturēšanas tajos apsvērumiem tāpēc, ka attiecībā uz mērķi izvairīties no tā, lai mantojuma nodokļa nasta neapdraudētu ģimenes uzņēmumu saglabāšanu un tādējādi darba vietas, ko tie rada, uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, atrodas salīdzināmā situācijā ar uzņēmumiem, kas ir dibināti pirmajā dalībvalstī.

   Turklāt attiecīgais tiesiskais regulējums nevar tikt pamatots ar nepieciešamību saglabāt darījumu nodokļu kontroļu efektivitāti tāpēc, ka nodokļu iestādes varētu pieprasīt pašiem attiecīgajiem nodokļu maksātājiem iesniegt pierādījumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai pilnībā nodrošinātu, ka minētās priekšrocības tiek piešķirtas tikai gadījumos, kad nodarbinātībā ir ievērotas visas valsts tiesību prasības.

   (sal. ar 19., 21., 22., 27.–29. punktu un rezolutīvo daļu)