Keywords
Summary

Keywords

1. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70

(EKL 249. panta trešā daļa; Padomes Direktīvas 1999/70 preambulas 17. apsvērums un 2. panta pirmā daļa)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70

(EKL 137. panta 5. punkts; Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

3. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

Summary

1. Gan no Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku un tās pielikumā iekļautā pamatnolīguma teksta, gan no to struktūras un mērķa izriet, ka tajos minētās prasības ir paredzētas piemērošanai arī ar pārvaldes iestādēm un citām publiskā sektora struktūrām noslēgtiem noteikta laika darba līgumiem un darba attiecībām.

Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kas ir daļa no Kopienu tiesību vispārējiem principiem, nozīmi, šīs direktīvas un pamatnolīguma noteikumi, kas paredzēti, lai noteikta laika darba ņēmējiem nodrošinātu tādas pašas priekšrocības, kādas ir paredzētas salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, izņemot gadījumus, kad atšķirīgu attieksmi pamato objektīvi iemesli, ir jāatzīst par vispārpiemērojamiem, jo tie ir Kopienu sociālo tiesību normas ar īpašu nozīmi, kas ir jāpiemēro katram darba ņēmējam kā minimālās aizsardzības prasības.

Līdz ar to Direktīva un pamatnolīgums ir piemērojami visiem darba ņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību, pamatojoties uz noteikta laika darba attiecībām, kas tās saista ar viņu darba devēju.

Apstāklim, ka attiecīgais amats ir kvalificējams par “štatu” atbilstoši valsts tiesību normām un ka tam ir raksturīgas atsevišķas attiecīgās dalībvalsts civildienesta pazīmes, šajā gadījumā nav nozīmes, lai būtiski neapdraudētu Direktīvas 1999/70 un pamatnolīguma lietderīgo iedarbību un tos vienveidīgi piemērotu dalībvalstīs, tām paredzot iespēju pēc savas iniciatīvas atsevišķām personu kategorijām nepiemērot šajos Kopienu tiesību aktos paredzēto aizsardzību. Kā tas izriet ne tikai no EKL 249. panta trešās daļas, bet arī no Direktīvas 1999/70 2. panta pirmās daļas, aplūkojot to kopā ar šīs direktīvas preambulas septiņpadsmito apsvērumu, dalībvalstīm ir jānodrošina Kopienu tiesību normās paredzētais rezultāts.

(sal. ar 25. un 27.–29. punktu)

2. Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā iekļautā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktā minētais “darba nosacījumu” jēdziens ir interpretējams tādējādi, ka tas var būt pamats tādam prasījumam, ar ko noteikta laika darba ņēmējam tiek prasīts piešķirt piemaksu par darba stāžu, kas valsts tiesību aktos ir paredzēta tikai pastāvīgiem darba ņēmējiem.

Pirmkārt, pamatnolīgumā ir paredzēts piemērot nediskriminācijas principu noteikta laika darba ņēmējiem, lai šāda veida darba attiecības darba devējs neizmantotu nolūkā šādiem darba ņēmējiem liegt pastāvīgiem darba ņēmējiem paredzētās tiesības. Šo Kopienu sociālo tiesību principu nedrīkst interpretēt šauri.

Otrkārt, EKL 137. panta 5. punktā minēto “darba samaksas” izņēmumu, kas ir jāinterpretē šauri, nedrīkst attiecināt uz jebkuru jautājumu, kas jebkādi ir saistīts ar atalgojumu, lai lielā mērā nemazinātu dažu EKL 137. panta 1. punktā minēto jomu nozīmi.

(sal. ar 37.–41. un 48. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3. Direktīvas 1999/70 par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā iekļautā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj atšķirīgu attieksmi pret noteikta laika darba ņēmējiem un pastāvīgiem darba ņēmējiem, kas ir pamatota tikai ar to, ka šāda attieksme ir paredzēta dalībvalsts tiesību aktā vai tiesiskajā regulējumā, vai kolektīvajā līgumā, ko ir parakstījuši darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvji un attiecīgais darba devējs.

Minētajā klauzulā iekļautais jēdziens “objektīvi iemesli” liek attiecīgo nevienlīdzīgo attieksmi pamatot ar precīziem un konkrētiem apstākļiem, kas raksturo attiecīgo darba nosacījumu īpašā kontekstā, kurā šis nosacījums tiek aplūkots, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, lai pārliecinātos, vai šī nevienlīdzība atbilst reālajai vajadzībai, tā ir piemērota izvirzītā mērķa sasniegšanai un šajā sakarā ir nepieciešama.

(sal. ar 58. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)