EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62005CJ0222

Sprieduma kopsavilkums

Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Ierobežojumi

(EKL 234. pants)

2. Kopienu tiesības – Pārsūdzēšana tiesā – Valsts procesuālie noteikumi

(Ar Direktīvu 90/423 grozītās Padomes Direktīvas 85/511 11. un 13. pants)

Summary

1. Uz jautājumiem par Kopienu tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums. Valsts tiesas iesniegto lūgumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem. Iepriekš minēto atbilstības pieņēmumu nevar atspēkot tas vien, ka kāds pamata lietas dalībnieks apstrīd noteiktus faktus, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda un no kuriem ir atkarīga minētā strīda priekšmeta noteikšana.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

2. Tiesas procesā, kas attiecas uz administratīvā akta tiesiskumu, ņemot vērā pamatus, kas balstīti uz Direktīvas 85/511, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei un kas grozīta ar Direktīvu 90/423/EEK, 11. un 13. panta pārkāpumu, Kopienu tiesības neuzliek valsts tiesai pienākumu pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu, kas balstīts uz Kopienu tiesību normu pārkāpumu, ņemot vērā, ka nedz līdzvērtības princips, nedz efektivitātes princips to neprasa.

Pirmkārt, saistībā ar līdzvērtības principu attiecīgajos direktīvas noteikumos nav definēti nedz apstākļi, kādos var ierosināt tiesvedību saistībā ar mutes un nagu sērgas kontroli, nedz iestādes, kuru kompetencē tiesvedības ietvaros ir noteikt attiecīgo personu tiesību un pienākumu apjomu, un tātad tos nevar uzskatīt par tādiem, kas būtu līdzvērtīgi valsts sabiedriskās kārtības noteikumiem, kas ir valsts tiesvedības pamatā, ņemot vērā, ka ar tiem definē apstākļus, kādos var ierosināt tiesvedību, un iestādes, kuru kompetencē tiesvedības ietvaros ir noteikt attiecīgo personu tiesību un pienākumu apjomu. Otrkārt, efektivitātes princips pieļauj valsts tiesību normu, ar ko valsts tiesām tiek liegts pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu par Kopienu noteikumu pārkāpumu, ja saistībā ar šā pamata izskatīšanu tām būtu jāatsakās no pasīvās lomas, kas tām paredzēta, pārkāpjot lietas dalībnieku noteiktās strīda robežas un balstoties uz citiem faktiem un apstākļiem, nevis tiem, ar kuriem ir pamatojis savu prasījumu lietas dalībnieks, kam ir interese minēto noteikumu piemērošanā. Šādā tiesvedībā efektivitātes princips valsts tiesām neuzliek pienākumu pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu, kas balstīts uz Kopienu tiesību normu, neatkarīgi no tā, cik svarīga ir šī norma Kopienu tiesību sistēmā, ja lietas dalībniekiem bijusi patiesa iespēja izvirzīt pamatu, kas balstīts uz Kopienu tiesībām, valsts tiesā.

(sal. ar 29.‑31., 36., 41. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)

Top