Keywords
Summary

Keywords

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas

(EKL 234. pants)

2. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens

(EKL 87. panta 1. punkts)

3. Valstu piešķirtie atbalsti – Atbalsta projekti – Īstenošanas aizliegums pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas – Tieša iedarbība

(EKL 87. panta 1. punkts un EKL 88. panta 3. punkts)

4. Preču brīva aprite – Muitas nodokļi – Maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Līguma noteikumi

5. Preču brīva aprite – Muitas nodokļi – Maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Jēdziens

(EKL 25. pants)

6. Noteikumi par nodokļiem – Iekšēja aplikšana ar nodokļiem – Aizliegums diskriminēt importētas vai eksportētas preces salīdzinājumā ar līdzīgām valsts precēm

(EKL 90. pants)

Summary

1. Sadarbības starp valsts tiesām un Tiesu, ko iedibina EKL 234. pants, ietvaros Tiesai jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izšķirt tās izskatāmo strīdu.

Valsts tiesām, kas iztiesā lietu, ir jānovērtē gan tas, cik nepieciešams ir prejudiciālais jautājums šo tiesu spriedumu taisīšanai, gan tas, cik piemēroti ir jautājumi, ko tās uzdod Tiesai. Tiesa tomēr var atteikties pieņemt nolēmumu par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu citastarp tad, ja ir acīmredzami, ka tai lūgtajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvas īstenajiem apstākļiem vai tās priekšmetu.

(sal. ar 23. un 24. punktu)

2. EKL 87. panta mērķis ir novērst tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu ar valsts iestāžu piešķirtām priekšrocībām, kas dažādos veidos rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

Nosacījumi, pastāvot kuriem EKL 87. panta 1. punkts valsts pasākumu atzīst par valsts atbalstu, ir, pirmkārt, šāda pasākuma finansēšana no valsts puses vai ar valsts līdzekļu palīdzību, otrkārt, priekšrocības pastāvēšana kādam uzņēmumam, treškārt, minētā pasākuma selektīvais raksturs, kā arī, ceturtkārt, tā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un no tās izrietošā konkurences kropļošana.

Kas attiecas uz pirmo un otro nosacījumu, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbalsta jēdziens ir vispārīgāks nekā subsīdijas jēdziens, jo tas ietver ne tikai pozitīvu palīdzību, kas ir subsīdijas kā tādas, bet tāpat arī valsts pasākumus, kas dažādos veidos atvieglo nastu, kas parasti gulstas uz uzņēmuma budžetu, un kas, kaut gan tie nav subsīdijas šī vārda šaurākajā nozīmē, ir tām identiski pēc rakstura un rada tādas pašas sekas. No tā izriet, ka pasākums, ar kuru valsts iestādes atsevišķiem uzņēmumiem piešķir nodokļu atbrīvojumu, kas, kaut arī nav saistīts ar valsts līdzekļu pārskaitījumu, nostāda atbrīvojuma saņēmējus finansiāli izdevīgākā stāvoklī nekā pārējos nodokļu maksātājus, ir uzskatāms par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

Kas attiecas uz trešo nosacījumu par attiecīgo pasākumu selektīvo raksturu, nodokļu priekšrocības, kas nav piemērojamas visiem saimnieciskās darbības subjektiem, bet gan tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas veic noteikta veida darbību, nevar tikt uzskatītas par vispārējiem nodokļu vai ekonomiskās politikas pasākumiem.

Visbeidzot, kas attiecas uz ceturto valsts atbalsta pastāvēšanas nosacījumu, ka pasākumam jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm un jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus, nav jākonstatē patiesā atbalsta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un reāla konkurences izkropļošana, bet gan tikai jāpārbauda, vai atbalsts varētu ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci. Īpaši tad, ja kādas dalībvalsts piešķirtais atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms, ka atbalsts ir ietekmējis šo tirdzniecību. Turklāt nav nepieciešams, lai uzņēmums, kas saņem atbalstu, pats piedalītos šajā tirdzniecībā. Visbeidzot, valsts atbalsta salīdzinoši mazais apjoms vai to saņemošā uzņēmuma salīdzinoši nelielais lielums a priori neizslēdz iespēju, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm ir tikusi ietekmēta.

Ja šie četri nosacījumi ir izpildīti, atbrīvojums no pašvaldības vai provinces dzinējspēka nodokļa, kas attiecas tikai uz dzinējiem, kurus lieto iekārtās, kas izmanto dabas gāzi, izslēdzot dzinējus, kurus izmanto citām rūpnieciskajām gāzēm, var tikt uzskatīts par valsts atbalstu EKL 87. panta izpratnē.

(sal. ar 27.–36. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3. Saskaņā ar EKL 88. panta 3. punkta trešo teikumu dalībvalsts nevar īstenot ierosinātos pasākumus, pirms tie ir atzīti par saderīgiem ar kopējo tirgu.

Šajā sakarā valsts tiesas iesaistīšanās valsts atbalstu kontroles sistēmā var notikt tikai tad, ja tā izriet no tiešās iedarbības, ko judikatūra atzinusi aizliegumam īstenot valsts atbalstus saskaņā ar EKL 88. panta 3. punkta trešo teikumu. Dalībvalstu tiesām ir pienākums nodrošināt, lai tiktu garantētas attiecīgo personu tiesības, ja valsts iestādes pārkāpj valsts atbalstu īstenošanas aizliegumu.

Attiecībā uz pasākumiem, kas var tikt veikti, lai nodrošinātu šo tiesas aizsardzību, Tiesa ir precizējusi, ka valsts tiesai jānodrošina, lai šādam pārkāpumam, uz ko atsaucas attiecīgās personas, būtu visas valsts tiesību aktos paredzētās sekas gan attiecībā uz valsts atbalsta īstenošanas pasākumu spēkā esamību, gan attiecībā uz finansiālā atbalsta, kas piešķirts, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktu, atgūšanu.

Tomēr nodokļu parādnieki, lai izvairītos no attiecīgā nodokļa samaksas, nevar atsaukties uz to, ka tāds atbrīvojums no nodokļa, ko bauda citi uzņēmumi, ir valsts atbalsts, jo, pat pieņemot, ka attiecīgais atbrīvojums ir valsts atbalsts EKL 87. panta izpratnē, šī atbalsta iespējamā nelikumība nevar ietekmēt nodokļa kā tāda likumību. EKL 88. panta 3. punkta pēdējais teikums nosaka pienākumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai atbalsts netiktu piešķirts, pirms Komisija to ir atzinusi par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajos ietvaros valsts tiesu kompetence ir pēc būtības preventīva un nevar pārsniegt kompetenci, kas piešķirta Komisijai, kad tā pēc padziļinātas pārbaudes lemj par valsts atbalsta likumīgumu. Visbeidzot, papildus tam, ka iespējamo atbalsta saņēmēju loka paplašināšana, to attiecinot arī uz citiem uzņēmumiem, neļauj novērst sekas, kādas ir valsts atbalstam, kurš piešķirts, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktu, tā, gluži pretēji – vairo šī atbalsta sekas, tā ka nepastāv nekāda cieša saikne starp nodokli un atbrīvojumu no tā, kas attiecas uz noteiktu uzņēmumu kategoriju, jo atbrīvojuma no nodokļa piemērošana un tā apjoms nav atkarīgi no nodokļa ieņēmumiem.

(sal. ar 40.–46. un 48. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

4. Līguma noteikumi par maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību un par diskriminējošiem iekšējiem nodokļiem nevar tikt piemēroti kumulatīvi, tādējādi viens un tas pats pasākums Līguma sistēmas ietvaros nevar vienlaicīgi piederēt abām šīm kategorijām.

(sal. ar 50. punktu)

5. Jebkurš vienpusēji uzlikts maksājums, lai arī cik mazs tas būtu, neatkarīgi no tā nosaukuma un piemērošanas metodes, kurš skar attiecīgās preces sakarā ar robežas šķērsošanu un kurš nav muitas nodoklis parastā izpratnē, ir uzskatāms par maksājumu ar tam līdzvērtīgu iedarbību EKL 25. panta izpratnē.

Nodoklis, kas attiecas uz dzinējiem, kas tiek izmantoti rūpnieciskās gāzes transportam pa ļoti augsta spiediena cauruļvadiem, nav uzskatāms par maksājumu ar muitas nodoklim līdzīgu iedarbību EKL 25. panta izpratnē, jo fakts, kas izraisa aplikšanu ar šo nodokli, ir šo dzinēju darbība un to enerģijas patēriņš neatkarīgi no to darbināšanai izmantotā šķidruma vai enerģijas avota, nevis robežas šķērsošana, un tādējādi šim nodoklim nav nekāda sakara ar preču ievešanu vai izvešanu.

(sal. ar 51., 53. un 54. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

6. EKL 90. pants Līguma sistēmas ietvaros papildina noteikumus par muitas nodokļu un maksājumu, kam ir līdzīga iedarbība, atcelšanu. Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm normālas konkurences apstākļos, novēršot jebkāda veida aizsardzību, ko varētu radīt diskriminējošu iekšējo nodokļu piemērošana citu dalībvalstu izcelsmes precēm.

Uz maksājumiem, kas noteikti ar vispārēju iekšējo nodokļu sistēmu un sistemātiski un atkarībā no tiem pašiem objektīvajiem kritērijiem aptver preču kategorijas neatkarīgi no to izcelsmes vai galamērķa, attiecas EKL 90. pants.

Dzinējspēka nodoklis, kas attiecas uz dzinējiem, kas tiek izmantoti rūpnieciskās gāzes transportam pa ļoti augsta spiediena cauruļvadiem, nav uzskatāms par diskriminējošu iekšējo nodokli EKL 90. panta izpratnē, tāpēc ka tas īpaši vai diferencēti neskar izvestus vai ievestus produktus, jo tas attiecas uz saimniecisko darbību, ko veic rūpniecības, tirdzniecības, finanšu vai lauksaimniecības uzņēmumi, nevis uz produktiem kā tādiem, un turklāt apstāklis, ka piešķirtais atbrīvojums no nodokļa attiecas uz dzinējiem, kas tiek izmantoti dabasgāzes transportam, nav pietiekams, lai minēto nodokli atzītu par diskriminējošu, jo šī gāze nav rūpnieciskajai gāzei analogs produkts un nekonkurē ar to.

(sal. ar 55.–59. punktu un rezolutīvās daļas 4. punktu)