Keywords
Summary

Keywords

1. Starptautiskie nolīgumi — Kopienas līgumi — Jūras tiesību konvencija

(EKL 175. panta 1. punkts un 176. pants)

2. Starptautiskie nolīgumi — Kopienas līgumi — Jūras tiesību konvencija

(EKL 220., 227. un 292. pants)

3. Dalībvalstis — Pienākumi

(EKL 227. un 292. pants; EAEK 142. un 193. pants)

4. Dalībvalstis — Pienākumi — No EKL 10. panta izrietošs vispārīgs pienākums

(EKL 10. un 292. pants)

5. Dalībvalstis — Pienākumi — Pienākums sadarboties

(EKL 10. pants; EAEK 192. pants)

Summary

1. EKL 175. panta 1. punkts rada pienācīgu juridisko pamatu starptautisko līgumu noslēgšanai Kopienas vārdā vides aizsardzības jomā. Kā to precizē EKL 176. pants, šī Kopienas ārējā kompetence vides, šajā gadījumā – jūras vides, aizsardzības jomā nav ekskluzīva, bet principā tiek dalīta starp Kopienu un dalībvalstīm. Tomēr jautājums par to, vai jaukta līguma noteikums ietilpst Kopienas kompetencē, attiecas uz šīs pašas kompetences piešķiršanu un līdz ar to uz Kopienas ārējās kompetences esamību šajā jomā, nevis tās ekskluzīvo vai dalīto raksturu. No tā izriet, ka Kopienas ārējās kompetences jūras vides jomā esamība principā nav atkarīga no atvasināto tiesību aktu, kas nosedz attiecīgo jomu un kas varētu tikt ietekmēti, ja dalībvalstis piedalītos attiecīgā līguma noslēgšanas procedūrā, pieņemšanas. Kopiena var slēgt līgumus vides aizsardzības jomā, pat ja Kopienu mērogā šajos īpašajos jautājumos, par ko ir šie līgumi, noteikumi vēl nav pieņemti vai ir tikai ļoti daļēji pieņemti un līdz ar to nevar tikt ietekmēti.

Tomēr ANO Jūras tiesību konvencijas īpašajā kontekstā secinājums, ka Kopienai ir nodota dalītā kompetence, ir atkarīgs no tā, vai jomās, uz kurām attiecas Konvencijas attiecīgie noteikumi, pastāv Kopienu noteikumi, lai kāda arī būtu to piemērojamība un raksturs. Jomas, uz kurām attiecas Konvencijas noteikumi par jūras piesārņojuma novēršanu, it īpaši šīs Konvencijas 123., 192., 193., 194., 197., 206., 207., 211. un 213. pants, ir ļoti plaši regulētas Kopienu aktos, no kuriem vairāki ir tieši norādīti deklarācijas par Kopienas kompetenci pielikumā, kas pievienota Padomes Lēmumam 98/392, ar ko Konvencija tika apstiprināta Kopienas vārdā. No tā izriet, ka šie Konvencijas noteikumi ietilpst Kopienas kompetencē, ko tā ir izmantojusi, pievienojoties Konvencijai, kā rezultātā šie noteikumi ir normas, kas pieder Kopienu tiesību sistēmai. Līdz ar to Tiesai ir kompetence izskatīt strīdus par šo noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kā arī novērtēt, vai dalībvalsts tos ievēro.

(sal. ar 90., 92.–95., 108., 110., 120. un 121. punktu)

2. Starptautiskam līgumam, tādam kā ANO Jūras tiesību konvencija, nebūtu jāietekmē ar līgumiem noteiktā kompetenču kārtība un tādējādi arī Kopienas tiesību sistēmas autonomija, kuras ievērošanu Tiesa nodrošina saskaņā ar EKL 220. pantu. Šī Tiesas ekskluzīvā kompetence ir apstiprināta ar EKL 292. pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstis apņemas nepiemērot strīdam par EK līguma interpretāciju vai piemērošanu līgumā neparedzētu strīdu risināšanas metodi. Turklāt attiecīgā Konvencija ļauj precīzi novērst, ka šādi tiek apdraudēta Tiesas ekskluzīvā kompetence, lai tādējādi saglabātu Kopienu tiesiskās sistēmas autonomiju. No Konvencijas 282. panta izriet, ka, tā kā tā paredz attiecībā uz strīdu atrisināšanu dalībvalstu starpā procedūras, kuru rezultāts ir saistoši lēmumi, strīdu noregulēšanas kārtība EK līgumā principā ir primārā salīdzinājumā ar to, ko ietver Konvencijas XV daļa.

No tā izriet, ka EKL 220. un 292. pants iestājas pret prasības celšanu šķīrējtiesā, kas ir izveidota saskaņā ar Konvencijas VII pielikumu saskaņā ar reglamentu par Konvencijas noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kas izriet no Kopienas kompetences, ko tā ir izmantojusi, pievienojoties Konvencijai, kā rezultātā šie noteikumi ir Kopienu tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Turklāt šim divu dalībvalstu strīdam par Kopienu tiesību, ko ietver šīs konvencijas noteikumi, pienākumu iespējamu neizpildi, acīmredzami ir piemērojams viens no EK līgumā paredzētajiem strīdu noregulēšanas veidiem saskaņā ar EKL 292. pantu, proti, EKL 227. pantā paredzētā procedūra.

(sal. ar 123.–126., 128. un 133. punktu)

3. Ja dalībvalsts iesniedz Kopienu tiesību aktus, kas attiecas uz EK līgumu un EAEK līgumu, tiesā, kas nav Kopienu Tiesa, kāda ir šķīrējtiesa, kas ir izveidota saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas VII pielikumu, lai tos interpretētu un piemērotu tiesvedībā, kuras mērķis ir konstatēt, ka kāda dalībvalsts ir pārkāpusi šo aktu noteikumus, tas ir pretrunā dalībvalstīm uzliktajam pienākumam saskaņā ar EKL 292. pantu un EAEK 193. pantu attiecīgi ievērot Tiesas kompetences ekskluzivitāti strīdu skatīšanā par Kopienu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, it sevišķi izmantojot EKL 227. pantā un EAEK 142. pantā paredzētās procedūras ar mērķi konstatēt, ka dalībvalsts ir pārkāpusi šīs normas. Turklāt šādos apstākļos tiesvedības ierosināšana un vešana šķīrējtiesā ietver acīmredzamu risku apdraudēt ar līgumiem noteikto kompetenci un līdz ar to – Kopienu juridiskās sistēmas autonomiju.

(sal. ar 151., 152. un 154. punktu)

4. Dalībvalstu pienākums, kas paredzēts EKL 292. pantā, vērsties Kopienas tiesu sistēmā un ievērot Tiesas ekskluzīvo kompetenci, kas ir sistēmas pamatīpašība, ir jāsaprot kā īpašs dalībvalstu vispārējā lojalitātes pienākuma, kas izriet no EKL 10. panta, izpausme. Līdz ar to nav jākonstatē EKL 10. pantā paredzēto vispārīgo pienākumu neizpilde, ja jau ir konstatēta daudz specifiskāko Kopienas noteikumu, kas dalībvalstij ir uzlikti ar EKL 292. pantu, neizpilde.

(sal. ar 169. un 171. punktu)

5. Dalībvalstīm un Kopienas iestādēm ir pienākums cieši sadarboties, izpildot saistības, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar dalīto kompetenci, slēgt jauktus līgumus. Tā it īpaši ir, ja ir tāds strīds, kas būtībā ir par saistībām, kas izriet no jaukta līguma, kas attiecas uz jomu, kurā attiecīgā Kopienas un dalībvalstu kompetence var būt cieši savstarpēji saistīta. Fakts, ka šāda rakstura strīdu iesniedz tādai tiesai kā šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas VII pielikumu, ietver risku, ka tiesa, kas nav Kopienu Tiesa, spriež par pienākumu, kas uzlikti dalībvalstīm saskaņā ar Kopienu tiesībām, apjomu.

Šajos apstākļos pienākums cieši sadarboties jaukta līguma ietvaros uzliek dalībvalstij pienākumu iepriekš informēt un konsultēties ar kompetentajām Kopienas iestādēm, pirms tiek uzsākta strīdu noregulēšanas procedūra saskaņā ar Konvenciju.

(sal. ar 175.–177. un 179. punktu)