Keywords
Summary

Keywords

1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Strīda priekšmets — Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā — Pilnībā formāla iebildumu grozīšana pēc argumentētā atzinuma sakarā ar valsts tiesību aktu grozījumiem — Tiesiskais regulējums, kas tikai daļēji novērš argumentētajā atzinumā izteiktos iebildumus — Pieļaujamība — Jauni iebildumi par šo grozīto valsts tiesisko regulējumu — Nepieņemamība

(EKL 226. pants)

2. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Pamatotības pārbaude Tiesā — Vērā ņemamais stāvoklis — Stāvoklis, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam — Vēlāk ieviesti transponēšanas pasākumi — Atpakaļejošs spēks — Ietekme uz pienākumu neizpildes esamības noteikšanu — Neesamība

(EKL 226. pants)

3. Vide — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Direktīva 91/676 — Ūdeņu, ko ietekmē piesārņojums, identifikācija — Jutīgo zonu noteikšana — Dalībvalstu pienākumi — Piemērojamība

(Padomes direktīvas 91/676 3. panta 1. un 2. punkts un I pielikums)

4. Vide — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Direktīva 91/676 — Noteikto jutīgo zonu saraksta pārskatīšana — Piemērojamība

(Padomes direktīvas 91/676 3. panta 4. punkts)

Summary

1. Prasības sakarā ar pienākumu neizpildi, kas iesniegta saskaņā ar EKL 226. pantu, priekšmetu šajā pantā paredzētā pirmstiesas procedūra ierobežo tādējādi, ka prasības pieteikumā var balstīties tikai uz tiem iebildumiem, kas ir norādīti pirmstiesas procedūrā. Atbilstoši šim priekšnosacījumam tomēr nevar pieprasīt, lai argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā minētie valsts noteikumi katrā ziņā būtu pilnīgi identiski. Ja starplaikā starp šīm divām procesuālajām stadijām ir notikušas izmaiņas tiesību aktos, pietiek ar to, ka ar pirmstiesas procesā apstrīdētajiem tiesību aktiem izveidoto sistēmu uztur spēkā jaunie pasākumi, ko dalībvalsts ir ieviesusi pēc argumentētā atzinuma izdošanas un kas ir apstrīdēti prasības pieteikumā.

Prasība ir pieņemama, ja tā attiecas uz jauniem valsts pasākumiem, ar ko ievieš dažus izņēmumus sistēmā, kas ir argumentētā atzinuma priekšmets, tādējādi novēršot daļu no iebildumā minētajiem trūkumiem. Ja netiktu atzīta prasības pieņemamība, dalībvalsts šādā gadījumā varētu radīt šķēršļus procedūrām sakarā ar pienākumu neizpildi, veicot nelielus grozījumus tiesību aktos ikreiz, kad ir izdots argumentēts atzinums, vienlaicīgi paturot spēkā attiecīgos tiesību aktus. Tas savukārt neattiektos uz jauniem iebildumiem salīdzinājumā ar argumentētajā atzinumā minētajiem iebildumiem, kas vērsti pret valsts pasākumiem, kuri ir ieviesti pēc argumentētā atzinuma, lai novērstu šajā atzinumā norādītos trūkumus.

(sal. ar 38.–41. punktu)

2. Lai neļautu dalībvalstīm izvairīties no procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, nav pieļaujams, ka normatīvu vai administratīvu aktu pieņemšana pēc Komisijas argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa būtu transponēšanas pasākums, kas Tiesai būtu jāņem vērā, nosakot šajā datumā pastāvošo pienākumu neizpildi, tikai tāpēc, ka ir noteikts, ka šie akti stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu.

(sal. ar 60. punktu)

3. No Direktīvas 91/676 attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 3. panta 1. punkta, lasot šo normu kopā ar tās I pielikumu, izriet, ka dalībvalstīm ir pienākums visus virszemes saldūdeņus, kas satur vai varētu saturēt vairāk nekā 50 mg/l nitrātu, identificēt kā ūdeņus, ko ietekmē piesārņojums vai ko varētu ietekmēt piesārņojums, ja netiek veikti Direktīvas 5. pantā paredzētie pasākumi. Tām saskaņā ar tās pašas direktīvas 3. panta 2. punktu ir arī pienākums noteikt jutīgās zonas, pamatojoties uz ūdeņiem, kas identificēti saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punktu, ja vien tās izvēlas visā savas valsts teritorijā izveidot un ieviest rīcības programmas, uz kurām ir norāde Direktīvas 5. pantā.

No tā izriet, ka pilnvaras tikai identificēt piesārņotos ūdeņus vai ūdeņus, ko varētu ietekmēt piesārņojums, un noteikt jutīgās zonas nav pietiekamas, lai transponētu un ieviestu attiecīgo direktīvu. Kā izriet no iepriekš minētās 3. panta 1. un 2. punkta redakcijas, pirmkārt, visu to ūdeņu identificēšana, ko ietekmē piesārņojums vai ko varētu ietekmēt piesārņojums, ja netiek veikti Direktīvas 5. pantā paredzētie pasākumi, un, otrkārt, sekojoša jutīgo zonu noteikšana, pamatojoties uz tādējādi identificētiem ūdeņiem, rada atsevišķus pienākumus, kas ir jāpilda konkrēti un atsevišķi.

(sal. ar 64., 65. un 73. punktu)

4. Direktīvas 91/676 attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 3. panta 4. punkts attiecas tikai uz situāciju, kurā dalībvalsts vēlreiz pārbauda un, ja vajadzīgs, pārskata vai papildina jau esošo noteikto jutīgo zonu sarakstu, lai ņemtu vērā pārmaiņas un faktorus, kas nebija paredzami iepriekšējās noteikšanas laikā. Turpretī tas neattiecas uz sākotnējo procedūru, kas noteikta minētās direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā un ko veido ūdeņu, kurus ietekmē piesārņojums vai kurus varētu ietekmēt piesārņojums, identificēšana un tam sekojoša jutīgo zonu noteikšana, pamatojoties uz tādējādi identificētajiem ūdeņiem.

(sal. ar 80. punktu)