Keywords
Summary

Keywords

Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu kredīts, ko piešķir nodokļu maksātājiem attiecībā uz akciju sabiedrību izmaksātām dividendēm – Ierobežošana ar valsts sabiedrībām – Nepieļaujamība – Pamatojums – Trūkums

(EKL 56. un 58. pants)

Summary

EKL 56. un 58. pants iestājas pret tādu valsts regulējumu, saskaņā ar kuru personai, kas ir kādas dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātāja, ir liegtas tiesības saņemt nodokļu kredītu – kurš izpaužas kā ieskaits starp nodokli, kas sabiedrībai, kura izmaksā dividendes, jāmaksā kā sabiedrību ienākuma nodoklis, un nodokli, kas akcionāram jāmaksā kā nodoklis par ienākumiem no kapitāla – attiecībā uz dividendēm, ko tai izmaksājušas akciju sabiedrības, ja tās nav iedibinātas šajā valstī.

Šāds nodokļu regulējums rada kapitāla aprites ierobežojumus, jo tā iedarbība ir tāda, ka tas attur personas, kas ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājas, ieguldīt kapitālu sabiedrībās, kuru sēdeklis ir citā dalībvalstī; tam ir arī ierobežojoša iedarbība attiecībā uz sabiedrībām, kas iedibinātas citās dalībvalstīs, jo tas rada tām šķēršļus kapitāla piesaistei attiecīgajā dalībvalstī.

Šo regulējumu nevar pamatot ar objektīvu situāciju atšķirību, kas būtu par pamatu atšķirīgai attieksmei no nodokļu viedokļa atbilstoši EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktam. No tāda nodokļu regulējuma viedokļa, kura mērķis ir novērst dubultu nodokļu uzlikšanu – sabiedrību ienākuma nodokļa un pēc tam personas ienākuma nodokļa uzlikšanu – peļņai, ko sadala sabiedrība, kurā ieguldījums tiek veikts, akcionāri, kas ir kādas dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātāji, atrodas salīdzināmā situācijā neatkarīgi no tā, vai tie saņem šajā dalībvalstī iedibinātas sabiedrības dividendes vai tādas sabiedrības dividendes, kuras sēdeklis ir citā dalībvalstī, ciktāl abos gadījumos, abstrahējoties no nodokļu kredīta, dividendes var tikt pakļautas dubultai nodokļu uzlikšanai.

Turklāt minēto regulējumu nevar uzskatīt par tādu, kas izriet no teritorialitātes principa, jo šis princips neiestājas pret to, ka nodokļu kredīts tiek piešķirts attiecībā uz dividendēm, ko izmaksā sabiedrības, kas iedibinātas citās dalībvalstīs. Jebkurā gadījumā attiecībā uz EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu teritorialitātes princips nepamato dažādu attieksmi pret dividendēm, ko izmaksā attiecīgajā dalībvalstī iedibināta sabiedrība, un dividendēm, ko izmaksā sabiedrība, kuras sēdeklis ir citā dalībvalstī, ja to dividenžu kategoriju, kuras skar šī dažādā attieksme, situācija ir objektīvi vienāda.

Turklāt, lai arī šī nodokļu regulējuma pamatā ir saikne starp nodokļu priekšrocībām un kompensējošu nodokļu maksājumu, jo tas paredz, ka akcionāram, kas ir attiecīgās dalībvalsts iekšzemes nodokļu maksātājs, piešķirtais nodokļu kredīts tiek aprēķināts, vadoties pēc sabiedrību ienākuma nodokļa, kas jāmaksā šajā dalībvalstī iedibinātai sabiedrībai par sadalīto peļņu, tomēr šāds regulējums nešķiet nepieciešams, lai saglabātu valsts nodokļu režīma konsekvenci. Ņemot vērā mērķi novērst dubultu nodokļu uzlikšanu, piešķirot akcionāram, kura turējumā ir citā dalībvalstī iedibinātas sabiedrības akcijas, nodokļu kredītu, ko aprēķina, vadoties pēc nodokļa, kas attiecīgajai sabiedrībai jāmaksā kā sabiedrību ienākuma nodoklis šajā pēdējā dalībvalstī, netiktu apdraudēta valsts nodokļu režīma konsekvence un tas būtu kapitāla aprites brīvību mazāk ierobežojošs pasākums.

Savukārt tas, ka samazinātos nodokļu ienākumi saistībā ar dividendēm, ko izmaksājušas citās dalībvalstīs iedibinātas sabiedrības, nav uzskatāms par vispārējo interešu imperatīvu iemeslu, uz kuru varētu atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kas principā ir pretējs kādai pamatbrīvībai.

(sal. ar 20., 22. ‑ 24., 32. ‑ 36., 38. ‑ 39., 44. ‑ 46., 49. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)