Lieta T‑171/22

OR
un
OS

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2023. gada 6. septembra spriedums

Civildienests – Ierēdņi – Izdienas pensija – Pirms dienesta uzsākšanas Savienībā iegūtās pensijas tiesības – Nodošana Savienības sistēmai – Dienestā nostrādātais laiks, kas mazāks nekā desmit gadi – Nāve – Atteikums atmaksāt kapitālu, kas atbilst valstī iegūtajām un nodotajām pensijas tiesībām un ESIPS iegūtajām pensijas tiesībām – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Nepamatota iedzīvošanās

Ierēdņi – Pensijas – Pirms dienesta uzsākšanas Savienībā iegūtās pensijas tiesības – Nodošana Savienības sistēmai – Ierēdņa atbrīvošana no amata un nāve – Atteikums viņa tiesību pārņēmējiem atmaksāt kapitālu, kas veido nodotās valsts pensijas tiesības un pensijas tiesības, kuras iegūtas Savienības sistēmā – Mirušais ierēdnis, kas nav pieprasījis savu pensijas tiesību nodošanu citai pensiju sistēmai pēc atbrīvošanas no amata un pirms nāves – Savienības nepamatotas iedzīvošanās esamība – Neesamība

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. un 2. punkts un 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(skat. 33., 46.–52. un 54.–56. punktu)

Rezumējums

Prasītāji OR un OS ir mirušā ierēdņa A, kas darbu Eiropas Savienībā uzsāka 2003. gada 16. jūlijā, bērni un vienīgie mantinieki.

2005. gada septembrī mirušais ierēdnis nodeva Eiropas Savienības iestāžu pensiju sistēmai (turpmāk tekstā – “ESIPS”) kapitālu, kas veido valsts pensijas tiesības, kuras iegūtas pirms viņa stāšanās dienestā Savienībā. Pēc tam viņš saņēma atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ laikposmā no 2008. gada 17. septembra līdz atbrīvošanai no amata 2020. gada 16. septembrī.

Paziņojuma par aiziešanu no darba iesniegšanas dienā mirušais ierēdnis izjautāja Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroju (PMO) par procedūru, kāda ir jāievēro, lai panāktu ESIPS ietvaros iegūto pensijas tiesību nodošanu citai pensiju sistēmai. Tomēr 2021. gada 5. janvārī viņš nomira, formāli neiesniedzis šādu pieteikumu par nodošanu.

2021. gada 18. martā prasītāji kā tiesību pārņēmēji iesniedza pieteikumu, lai saņemtu, pirmkārt, tā kapitāla samaksu, kurš atbilst pensijas tiesībām, ko valstī mirušais ierēdnis ieguvis pirms stāšanās dienestā Savienībā un kas nodotas ESIPS, un, otrkārt, tā kapitāla, samaksu, kurš atbilst pensijas tiesībām, ko mirušais ierēdnis ieguvis ESIPS pirms viņa nāves.

Ar 2021. gada 12. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) PMO noraidīja šo pieteikumu, norādīdams, ka mirušais ierēdnis nevarēja pretendēt uz Savienības pensiju, jo viņš dienestā ir nostrādājis mazāk nekā desmit gadus, un ka neviena Civildienesta noteikumu norma neļauj atmaksāt kapitālu, kas veido pensijas tiesības, kuras iegūtas ESIPS, ieskaitot tiesības, ko bijušais ierēdnis ir nodevis ESIPS.

Vispārējā tiesa noraida prasītāju iesniegtās prasības, sniedzot precizējumus par procedūrām pirms stāšanās dienestā Savienībā iegūto valsts pensijas tiesību nodošanai ESIPS, kā arī ESIPS ietvaros iegūto pensijas tiesību nodošanai citai pensiju sistēmai gadījumā, ja bijušais ierēdnis vai darbinieks ir miris.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispārējā tiesa noraida vienīgo atcelšanas pamatu, kas attiecas uz Savienības nepamatotu iedzīvošanos, vispirms atgādinādama, ka prasība atmaksāt maksājumu, kas ir pamatota ar Savienības nepamatotu iedzīvošanos, prasa – lai tā tiktu atzīta par pieņemamu – izpildīt divus kumulatīvus nosacījumus, proti, pierādīt, pirmkārt, Savienības iedzīvošanos bez juridiska pamata un, otrkārt, prasītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar minēto iedzīvošanos.

Attiecībā uz pirmo nosacījumu Vispārējā tiesa norāda, ka Civildienesta noteikumu normas paredz iespēju ierēdņiem vai darbiniekiem, kas stājas darbā Savienībā, nodot ESIPS pensijas tiesības, kuras iegūtas atbilstoši viņu iepriekšējai profesionālajai darbībai (turpmāk tekstā – “nodošana “in””) ( 1 ), kā arī iespēju tiem, kas beidz strādāt Savienības dienestā, nodot ESIPS ietvaros iegūtās tiesības citam pensiju fondam vai privātai apdrošināšanas sabiedrībai, kas sniedz zināmas īpašas garantijas (turpmāk tekstā – “nodošana “out””) ( 2 ). Ierēdņu un darbinieku iemaksu ESIPS, neatkarīgi no tā, vai runa ir par iemaksām, kas izriet no dienesta Savienībā, vai iemaksām, kuras izriet no nodošanas “in”, mērķis ir finansēt ESIPS, lai nākotnē maksātu izdienas pensiju, un tādējādi tās neveido kapitālu, ar ko ierēdņi un darbinieki varētu rīkoties.

Turklāt neviena Civildienesta noteikumu, to pielikumu vai Vispārējo īstenošanas noteikumu ( 3 ) norma neparedz iespēju vai pienākumu visas iemaksas vai daļu no iemaksām, kas atbilst pensijas tiesībām, kuras iegūtas ESIPS, ieskaitot tās, kas izriet no nodošanas “in”, jo šāda nodošana pēc savas iedabas ir neatsaucama ( 4 ), atmaksāt ierēdnim vai darbiniekam, kurš atbrīvots no amata pirms desmit gadu nostrādāšanas dienestā, vai nāves gadījumā viņa tiesību pārņēmējiem. Vienīgais administrācijas pienākums šādos apstākļos ir tāds, ka brīdī, kad ierēdnis vai darbinieks galīgi izbeidz dienesta attiecības, viņam ir jāpaziņo aktuārā ekvivalenta summa, kura atbilst visām pensijas tiesībām, kas iegūtas ESIPS ( 5 ). Tikai pieteikums par nodošanu “out” ļauj minētajam ierēdnim vai darbiniekam ESIPS iegūto pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu nodot citai pensiju sistēmai.

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa norāda, ka mirušais ierēdnis nav nedz nostrādājis dienestā desmit gadus pirms viņa atbrīvošanas no amata, nedz sasniedzis 66 gadu vecumu, kas ir nosacījumi, kuriem ir jābūt izpildītiem, lai pretendētu uz izdienas pensijas saņemšanu, un ka viņš pirms nāves nav iesniedzis pieteikumu par ESIPS ietvaros iegūto pensijas tiesību aktuārā ekvivalenta nodošanu “out”.

No tā izriet – tā kā nav tikusi izmaksāta mirušā ierēdņa izdienas pensija un viņš nav iesniedzis pieteikumu par nodošanu “out”, nevar uzskatīt, ka Savienības iedzīvošanās, kas notikusi, pēc viņa nāves paturot viņa veiktās iemaksas ESIPS, ir notikusi bez juridiska pamata.

Tā kā iedzīvošanās bez juridiska pamata nav pierādīta, Vispārējā tiesa noraida prasību kopumā, nepārbaudīdama, vai ir izpildīts otrais nosacījums, no kura ir atkarīga nepamatotas iedzīvošanās esamības konstatēšana.

( 1 ) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VIII pielikuma 11. panta 2. punkts.

( 2 ) Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

( 3 ) Komisijas Lēmums C(2011) 1278 (2011. gada 3. marts) par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta Vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem saistībā ar pensiju tiesību pārskaitīšanu, kas publicēts 2011. gada 28. marta Administratīvajā informācijā Nr. 17‑2011 (turpmāk tekstā – “VĪN”).

( 4 ) VĪN 8. panta 5. punkts.

( 5 ) VĪN 3. panta 1. punkts.