Lieta C‑706/22

Konzernbetriebsrat der O SE & Co. KG

pret

Vorstand der O Holding SE

(Bundesarbeitsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (otrā palāta) 2024. gada 16. maija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas uzņēmējsabiedrība – Regula (EK) Nr. 2157/2001 – 12. panta 2. punkts – Darbinieku iesaistīšanās – Eiropas uzņēmējsabiedrības reģistrēšana – Nosacījumi – Direktīvā 2001/86/EK minētās darbinieku iesaistīšanas sarunu procedūras iepriekšēja īstenošana – Eiropas uzņēmējsabiedrība, kas dibināta un reģistrēta bez darbiniekiem, bet kļuvusi par meitasuzņēmumu, kuri nodarbina darbiniekus, mātesuzņēmumu – Pienākums a posteriori sākt sarunu procedūru – Neesamība – 11. pants – Eiropas uzņēmējsabiedrības ļaunprātīga izmantošana – Darbinieku iesaistīšanās tiesību liegšana – Aizliegums

Sociālā politika – Eiropas uzņēmējsabiedrība – Darbinieku iesaistīšanās – Eiropas uzņēmējsabiedrība, kas dibināta un reģistrēta bez darbiniekiem, bet pēc tās reģistrācijas kļuvusi par meitasuzņēmumu, kuri nodarbina darbiniekus, mātesuzņēmumu – Darbinieku iesaistīšanas sarunu procedūra – Šādu sarunu neesamība pirms uzņēmējsabiedrības reģistrācijas – Pienākums “a posteriori” sākt sarunu procedūru – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 2011/86 3.–7 un 11. pants)

(skat. 40., 46.–51. un 54.–58. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Saņēmusi Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu strīdā saistībā ar sarunām par darbinieku iesaistīšanu Eiropas uzņēmējsabiedrībā (turpmāk tekstā – “SE”), Tiesa konstatē, ka pārvaldītājsabiedrībai SE, kurā neviena no dibinošām uzņēmējsabiedrībām vai to meitasuzņēmumiem nenodarbina darbiniekus un kura ir reģistrēta, iepriekš nesākot šādas sarunas, nav no Regulas Nr. 2157/2001 ( 1 ) un Direktīvas 2001/86 ( 2 ) izrietoša pienākuma a posteriori uzsākt šīs sarunas, pamatojoties uz to, ka tā kontroli pār meitasuzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, ir ieguvusi vēlāk.

2013. gada 28. martāO Holding SE, kuru dibinājušas ( 3 ) divas Apvienotajā Karalistē un Vācijā reģistrētas sabiedrības bez darbiniekiem un meitasuzņēmumiem ( 4 ), kas nodarbina darbiniekus, tika reģistrēta Anglijas un Velsas uzņēmumu reģistrā, pirms šīs reģistrācijas nesākot sarunas par darbinieku iesaistīšanu ( 5 ).

2013. gada 29. martāO Holding SE kļuva par vienīgo akcionāru uzņēmējsabiedrībā O Holding GmbH ar juridisko adresi Hamburgā (Vācija) un uzraudzības padomi, kurā viena trešdaļa bija darbinieku pārstāvji. 2013. gada jūnijā O Holding SE nolēma pārveidot O Holding GmbH par komandītsabiedrību ar nosaukumu O KG. Šī formas maiņa tika ierakstīta uzņēmumu reģistrā 2013. gada septembrī, un no tā brīža darbinieku līdzdalība lēmumu pieņemšanā uzraudzības padomē vairs nebija piemērojama. Turklāt O Holding SE no 2017. gada oktobra pārcēla savu juridisko adresi uz Hamburgu.

Lai gan O KG nodarbina aptuveni 816 darbinieku un tai ir meitasuzņēmumi vairākās dalībvalstīs, kuros kopumā ir nodarbināti aptuveni 2200 darbinieku, tās asociētās sabiedrības (O Holding SE, sabiedrība komandīts, un O Management SE, personīgi atbildīgā sabiedrība, kura reģistrēta Hamburgā un kuras vienīgais akcionārs ir O Holding SE) nenodarbina nevienu darbinieku.

Uzskatot, ka O Holding SE vadībai a posteriori bija jāizveido īpaša pārrunu grupa, jo O Holding SE bija meitasuzņēmumi, kuros bija nodarbināti darbinieki vairākās dalībvalstīs, O KG koncerna uzņēmuma padome uzsāka tiesvedību par darba tiesību jomā. Pēc tam, kad tika noraidīts šis pieteikums un iesniegta pārsūdzība iesniedzējtiesā, šī tiesa lūdz interpretēt Regulas Nr. 2157/2001 ( 6 ) 12. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2001/86 ( 7 ) 3.–7. pantu. Tā jautā, vai pastāv no Regulas Nr. 2157/2001 un Direktīvas 2001/86 tiesību normām izrietošs pienākums SE, kurā neviena no dibinātājām uzņēmējsabiedrībām vai to meitasuzņēmumiem nenodarbina darbiniekus un kura ir tikusi reģistrēta, iepriekš neveicot sarunas par darbinieku iesaistīšanu, a posteriori īstenot šādu sarunu procedūru, pamatojoties uz to, ka šī SE ir ieguvusi kontroli pār meitasuzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus vairākās dalībvalstīs.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa atgādina, ka no Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punkta un Direktīvas 2001/86 3. panta 1.–3. punkta, lasot tos kopsakarā, izriet, ka pušu sarunu procedūrai par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE, lai panāktu vienošanos par šiem pasākumiem, parasti jānotiek SE dibināšanas brīdī un pirms tās reģistrācijas. Šajā kontekstā Tiesa uzsver, ka šīs tiesību normas nav piemērojamas jau dibinātai SE, lai gan dalībnieces uzņēmējsabiedrības, kas šo SE ir dibinājušas, tobrīd nenodarbināja nevienu darbinieku un sarunas par darbinieku iesaistīšanu SE līdz ar to nevarēja tikt uzsāktas pirms tās reģistrācijas. Šajā ziņā, lai gan Direktīvā 2001/86 tomēr ir paredzēti trīs gadījumi, kuros sarunu procedūra par darbinieku iesaistīšanu var tikt sākta vēlākā stadijā, šīs direktīvas formulējums neparedz šīs procedūras vēlāku īstenošanu jau dibinātā SE.

Otrkārt, Tiesa norāda, ka no Direktīvas 2001/86 ( 8 ) visupirms izriet, ka gan iegūto tiesību garantija attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu, gan sarunas starp pusēm par konkrētām šādas iesaistīšanas procedūrām ir saistītas ar SE“izveidi” un “dibināšanu”. Tiesa uzskata, ka šis secinājums neapstiprina viedokli, ka sarunu procedūra par darbinieku iesaistīšanu jau dibinātā SE būtu jāsāk vēlāk. Turpinājumā Tiesa konstatē, ka Regulā Nr. 2157/2001 ( 9 ) nav nevienas norādes, kas ļautu secināt, ka Direktīvas 2001/86 tiesību normas saistībā ar sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanu mutatis mutandis būtu jāpiemēro jau dibinātai SE, ja dibinātājas uzņēmējsabiedrības, kas to ir dibinājušas, ir sākušas veikt saimniecisko darbību, kura ietver darbinieku nodarbināšanu pēc šīs dibināšanas. Visbeidzot Tiesa arī norāda, ka Direktīvā 2001/86 nav nevienas tiesību normas, kas radītu pienākumu sākt sarunas par darbinieku iesaistīšanu vai kas paplašinātu esošo darbinieku līdzdalības lēmumu pieņemšanā tiesību garantiju situācijās, kad tiek veiktas strukturālas izmaiņas pārvaldītājsabiedrībā SE, kuru jau ir dibinājušas dibinātājas uzņēmējsabiedrības, kas nenodarbina darbiniekus un kam nav meitasuzņēmumu, kuri nodarbina darbiniekus.

Visbeidzot, treškārt, lemjot par to, vai pienākums uzsākt vēlāku sarunu procedūru jau dibinātas SE ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2001/86 ( 10 ) 11. pantu varētu būt noteikts SE ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, lai liegtu darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības, Tiesa precizē, ka šajā pantā dalībvalstīm ir atstāta rīcības brīvība saistībā ar šajā ziņā veicamo atbilstošo pasākumu izvēli, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības tiesības, un tādas SE gadījumā, kura ir tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, nenosaka pienākumu šo sarunu procedūru uzsākt vēlāk.

( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (OV 2001, L 294, 1. lpp.).

( 2 ) Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV 2001, L 294, 22. punkts).

( 3 ) Saskaņā ar Regulas Nr. 2157/2001 2. panta 2. punktu.

( 4 ) Direktīvas 2001/86 2. panta c) punkta izpratnē.

( 5 ) Kā paredzēts Direktīvas 2001/86 3.–7. pantā.

( 6 ) Atbilstoši Regulas Nr. 2157/2001 12. panta 2. punktam “SE nedrīkst reģistrēt, pirms nav panākta vienošanās par darbinieku iesaistīšanās pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2001/86/EK 4. pantu vai pieņemts lēmums saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 6. punktu, vai arī pirms ir beidzies sarunām atvēlētais laikposms saskaņā ar direktīvas 5. pantu, ja vienošanās nav panākta”.

( 7 ) Direktīvas 2001/86 3.–7. pantā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē sarunu procedūru par darbinieku iesaistīšanu SE.

( 8 ) Un it īpaši Direktīvas 2001/86 3. un 6.–8. apsvērums.

( 9 ) Un it īpaši tās 1. un 2. apsvērums.

( 10 ) Direktīvas 2001/86 11. pantā “Procedūras ļaunprātīga izmantošana” ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi saskaņā ar Savienības tiesībām, “lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās”.