Lieta C‑307/22

FT

pret

DW

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 26. oktobra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde – Regula (ES) 2016/679 – 12., 15. un 23. pants – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādātajiem datiem – Tiesības šo datu pirmo kopiju saņemt bez maksas – Pacienta datu apstrāde, ko veic tā ārsts – Medicīniskā dokumentācija – Piekļuves pieteikuma pamatojums – Datu izmantošana, lai ārstējošo ārstu sauktu pie atbildības – Jēdziens “kopija”

1. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādātajiem datiem – Tiesības šo datu pirmo kopiju saņemt bez maksas – Pārziņa pienākums izsniegt šādu kopiju – Datu subjekta pienākums pamatot savu lūgumu par piekļuvi datiem, kas izriet no regulas preambulas – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 63. apsvērums un 12. panta 5. punkts un 15. panta 1. un 3. punkts)

   (skat. 35.–38., 43., 46., 50.–52. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Dalībvalstīm paredzēta iespēja pieņemt tiesību aktus, kas ierobežo konkrētu regulā paredzēto tiesību un pienākumu piemērošanas jomu – Valsts tiesību akti, kas pieņemti pirms vai pēc regulas stāšanās spēkā – Nozīmības neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 23. panta 1. punkts)

   (skat. 54.–56. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādātajiem datiem – Tiesības šo datu pirmo kopiju saņemt bez maksas – Ierobežojumi – Nosacījumi – Citu personu tiesību un brīvību aizsardzība – Iespēja dalībvalstij pieņemt valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt pārziņa ekonomiskās intereses un likt datu subjektam segt viņa datu pirmās kopijas izmaksas – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 23. panta 1. punkta i) apakšpunkts)

   (skat. 62., 64., 65., 67.–69. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

4. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādātajiem datiem – Datu kopijas nodrošināšana – Jēdziens “kopija” – Precīzas un saprotamas šo datu reprodukcijas nodrošināšana datu subjektam – Dokumentu izvilkumu vai pilna dokumentu teksta vai arī datubāžu, kurās citastarp ietverti šie dati, kopija – Ietveršana – Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 58. apsvērums, 12. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts un 3. punkta pirmais teikums)

   (skat. 71.–75. punktu)

5. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Datu subjekta tiesības piekļūt saviem apstrādātajiem datiem – Datu kopijas nodrošināšana – Jēdziens “kopija” – Precīzas un saprotamas visu medicīniskajā dokumentācijā ietilpstošo datu reprodukcijas nodrošināšana datu subjektam – Medicīniskajā dokumentācijā ietilpstošo dokumentu pilna kopija – Ietveršana – Nosacījums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 63. apsvērums un 15. panta 3. punkta pirmais teikums)

   (skat. 76.–79. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

Rezumējums

DW savam zobārstam FT lūdza bez maksas izsniegt tā medicīniskās dokumentācijas pirmo kopiju. Viņš izteica šo lūgumu, lai konstatētu FT atbildību par tā it kā pieļautajām kļūdām, sniedzot viņam zobārstniecības pakalpojumus.

Pamatojoties uz Vācijas tiesībām, saskaņā ar kurām pacients var saņemt savas medicīniskās dokumentācijas kopiju ar nosacījumu, ka ārstam tiek atlīdzinātas ar to saistītās izmaksas ( 1 ), FT atteicās izsniegt šādu kopiju DW un pēc tam pēdējais minētais cēla prasību. Pirmajā instancē, kā arī apelācijas instancē DW prasība par to, lai viņam bez maksas tiktu izsniegta tā medicīniskās dokumentācijas pirmā kopija, tika apmierināta.

Saņēmusi FT revīzijas sūdzību, Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdeva Tiesai jautājumu, kā interpretēt VDAR normas, kas attiecas uz datu subjekta tiesību piekļūt saviem datiem īstenošanas kārtību, kā arī uz šo tiesību piemērošanas jomas ierobežojumiem ( 2 ).

Spriedumā Tiesa vispirms secina, ka pārzinim ir pienākums pēc datu subjekta pieprasījuma bez maksas izsniegt tā personas datu pirmo kopiju citiem mērķiem, nevis mērķim uzzināt par šo datu apstrādi un pārbaudīt tās likumību, kas ir skaidri minēti VDAR preambulā. Turpinājumā tā lemj par aprisēm, kādas piemīt dalībvalstu iespējai pārziņa ekonomisko interešu vārdā ierobežot tiesības saņemt datu kopiju, uzliekot datu subjektam pienākumu samaksāt šim datu apstrādātājam šajā ziņā radušās izmaksas. Visbeidzot, tā izvērtē nepieciešamību atsevišķos gadījumos datu subjektam izsniegt viņa medicīniskajā dokumentācijā ietilpstošo datu pilnīgu kopiju.

Tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, attiecībā uz jautājumu, vai datu subjekta datu pirmās kopijas izsniegšana viņam bez maksas pārzinim ir obligāta arī tad, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tikai tos, kas skaidri minēti VDAR preambulā, Tiesa atgādina, ka VDAR 15. panta 3. punkta pirmais teikums dod datu subjektam tiesības saņemt savu personas datu, ar kuriem tiek veiktas darbības, kas kvalificējamas kā “pārziņa veikta apstrāde” – saprotot tās plašā nozīmē – precīzu reprodukciju ( 3 ). Turklāt no atbilstošo VDAR normu ( 4 ) kombinācijas izriet, pirmkārt, ka datu subjektam ir tiesības saņemt savu apstrādāto personas datu pirmo kopiju bez maksas un, otrkārt, pārzinim ir iespēja noteiktos apstākļos iekasēt saprātīgu samaksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, vai atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Tomēr nevienā no šīm tiesību normām nav paredzēts nosacījums, ka personas datu pirmās kopijas izsniegšana bez maksas ir atkarīga no tā, vai datu subjekts ir norādījis iemeslu, kas pamato viņa pieprasījumu. Līdz ar to pieprasījuma pamatojumi, kas skaidri norādīti VDAR preambulā ( 5 ), nevar ierobežot minēto tiesību normu tvērumu. Tādējādi tiesības piekļūt veselības datiem ( 6 ) nevar tikt ierobežotas – atsakot piekļuvi vai pieprasot samaksu – ar kādu no šiem iemesliem, un tas attiecas arī uz tiesībām saņemt pirmo bezmaksas kopiju.

Turklāt princips par datu pirmo bezmaksas kopiju, kā arī apstāklis, ka nav nepieciešams norādīt īpašu iemeslu, kas pamato piekļuves pieprasījumu, noteikti atvieglo datu subjektam VDAR piešķirto tiesību īstenošanu. Līdz ar to, ņemot vērā nozīmi, kāda šajā regulā ir piešķirta tiesībām piekļūt personas datiem, lai sasniegtu tajā izvirzītos mērķus, šo tiesību īstenošana nevar tikt pakļauta nosacījumiem, kurus Savienības likumdevējs nav skaidri paredzējis.

Otrām kārtām, Tiesa nospriež, ka dalībvalsts nedrīkst pieņemt valsts tiesību aktus, kuros, lai aizsargātu pārziņa ekonomiskās intereses, datu subjektam tiek uzdots segt noteiktas izmaksas par viņa personas datu pirmo kopiju.

Protams, saskaņā ar VDAR datu subjekta tiesības saņemt savu personas datu pirmo kopiju bez maksas nav absolūtas un noteiktos apstākļos citu personu tiesību un brīvību aizsardzība varētu attaisnot šo tiesību ierobežojumu ( 7 ). Tomēr šajā gadījumā, ciktāl valsts tiesību aktu mērķis ir aizsargāt ārstējošo ārstu ekonomiskās intereses, novēršot nelietderīgus kopiju pieprasījumus, šādi apsvērumi nevar attiekties uz šādām citu personu tiesībām un brīvībām.

Šādi tiesību akti attur ne tikai no nevajadzīgiem pieprasījumiem, bet arī no lūgumiem saņemt apstrādāto personas datu pirmo kopiju bez maksas leģitīma iemesla dēļ. Tāpēc ar to noteikti netiek ievērots bezmaksas pirmās kopijas princips un tādējādi tiek apdraudēta datu subjektam VDAR paredzēto tiesību piekļūt saviem datiem lietderīgā iedarbība un tāpat arī šajā regulā garantētā aizsardzība.

Turklāt Tiesa uzsver, ka pārziņu ekonomiskās intereses ir ņemtas vērā saskaņā ar VDAR, kurā ir definēti apstākļi, kādos pārzinis var pieprasīt samaksu par personas datu kopijas nodrošināšanu.

Visbeidzot trešām kārtām, Tiesa uzskata, ka ārsta un pacienta attiecībās tiesības saņemt apstrādāto personas datu kopiju nozīmē, ka datu subjektam ir jāsaņem visu šo datu precīza un saprotama reprodukcija. Šīs tiesības nozīmē tiesības saņemt pacienta medicīniskajā dokumentācijā esošo dokumentu pilnīgu kopiju, ja tas ir nepieciešams, lai datu subjekts varētu pārbaudīt šo datu precizitāti un pilnīgumu, kā arī lai nodrošinātu to saprotamību.

Šajā ziņā tā norāda, ka par personas datiem, kuri attiecas uz veselību, VDAR ir precizēts, ka datu subjektu piekļuves tiesības ietver “datus par slimības vēsturi, kas ietver tādu informāciju kā diagnozes, analīžu rezultāti, ārstējošā terapeita vērtējums un ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās pasākumi” ( 8 ). Šo datu sensitīvā rakstura dēļ Savienības likumdevējs ir īpaši uzsvēris, cik svarīgi ir, lai fizisku personu piekļuve viņu medicīniskajā dokumentācijā ietilpstošajiem datiem būtu iespējama pēc iespējas pilnīgāka un precīzāka, taču arī – lai tā būtu saprotama.

Taču analīžu rezultātu, ārstējošo ārstu slēdzienu un ziņu par pacienta ārstēšanu vai veikto medicīnisko iejaukšanos gadījumā – un tās parasti ietver daudz tehnisku datu vai pat attēlu – šo datu vienkārša kopsavilkuma vai apkopojuma sagatavošana, kuru ārsts veic, lai tos izklāstītu konspektīvi, varētu radīt risku, ka tiek izlaisti vai nepareizi reproducēti kādi nozīmīgi dati vai katrā ziņā ir grūtāk pārbaudīt to precizitāti un pilnīgumu, kā arī šie dati tiek padarīti pacientam grūtāk saprotami.

( 1 ) Bürgerliches Gesetzbuch (Vācijas Civilkodekss) 630.g panta 2. punkta otrais teikums.

( 2 ) Konkrētāk – par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; labojums – OV 2018, L 127, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 12. panta 5. punkta, 15. panta 1. un 3. punkta un 23. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

( 3 ) Spriedums, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Datenschutzbehörde un CRIF (C‑487/21, EU:C:2023:369, 28. punkts).

( 4 ) VDAR 12. panta 5. punkts un 15. panta 1. un 3. punkts.

( 5 ) VDAR 63. apsvēruma pirmajā teikumā ir noteikts, ka “datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu”.

( 6 ) Kas garantētas VDAR 15. panta 1. punktā.

( 7 ) Atbilstoši VDAR 23. panta 1. punkta i) apakšpunktam.

( 8 ) VDAR 63. apsvērums.