Lieta C‑321/21 P

Ryanair DAC

pret

Eiropas Komisiju

Tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 28. septembra spriedums

Apelācija – Valsts atbalsts – LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Dānijas gaisa transporta tirgus – Atbalsts, ko Dānijas Karaliste saistībā ar Covid‑19 pandēmiju piešķīrusi aviosabiedrībai – Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem – Publiska garantija atjaunojamai kredītlīnijai – Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus – Atbalsts tikai vienam cietušajam radītā kaitējuma atlīdzināšanai – Samērīguma un diskriminācijas aizlieguma principi – Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

1. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi – Garantija atjaunojamai kredītlīnijai tikai vienai aviosabiedrībai saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Ietveršana – Garantija, kas netiek piešķirta visām aviosabiedrībām, kurām radies kaitējums – Nozīmības neesamība

   (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

   (skat. 18.–33. punktu)

2. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu – Pamats par faktu sagrozīšanu – Nepieciešamība precīzi norādīt sagrozītos elementus un pierādīt šo sagrozīšanu izraisījušās kļūdas analīzē – Prasība, ka sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

   (skat. 53.–59. punktu)

3. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi – Garantija atjaunojamai kredītlīnijai tikai vienai aviosabiedrībai saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Samērīguma vērtējums attiecībā pret atbalsta apmēru

   (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

   (skat. 63.–67. un 71.–74. punktu)

4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi – Garantija atjaunojamai kredītlīnijai tikai vienai aviosabiedrībai saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Garantijas saderīgums ar iekšējo tirgu, neraugoties uz tās ekskluzīvo raksturu – Nosacījumi

   (LESD 107. pants)

   (skat. 89.–96. punktu)

5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija pilsonības dēļ – Aizliegums saskaņā ar LESD 18. pantu – Pakārtots raksturs attiecībā pret LESD paredzētajiem īpašajiem noteikumiem par diskriminācijas aizliegumu – LESD 107. panta 2. un 3. punkts, kuros ietverti šādi īpaši noteikumi

   (LESD 18. pants un 107. panta 2. un 3. punkts)

   (skat. 97.–100. punktu)

6. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi – Garantija atjaunojamai kredītlīnijai tikai vienai aviosabiedrībai saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam saderīgs atbalsts – Atbalsta izvērtējums attiecībā pret pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību – Nosacījumi

   (LESD 49. un 56. pants un 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

   (skat. 118.–124. punktu)

7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko radījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi – Garantija atjaunojamai kredītlīnijai tikai vienai aviosabiedrībai saistībā ar Covid‑19 pandēmiju – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru – Ieinteresēto personu tiesību pārkāpums – Nosacījumi – Ieinteresētās personas, kam jāpierāda šaubu esamība par atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu

   (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

   (skat. 131.–140. punktu)

8. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums necelt iebildumus pret atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

   (LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 296. pants)

   (skat. 144.–149. punktu)

Rezumējums

2020. gada aprīlī Dānijas Karaliste un Zviedrijas Karaliste paziņoja Komisijai divus dažādus atbalsta pasākumus par labu sabiedrībai SAS AB, no kuriem katrs ietvēra garantiju atjaunojamai kredītlīnijai ar maksimālo apmēru 1,5 miljardi Zviedrijas kronu (turpmāk tekstā – “attiecīgie pasākumi”). Šo pasākumu mērķis bija daļēji kompensēt SAS kaitējumu, kas radies lidojumu atcelšanas vai pārplānošanas dēļ pēc tam, kad Covid‑19 pandēmijas kontekstā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi.

Paziņojums par Zviedrijas atbalsta pasākumu sekoja tūlīt pēc tam, kad Komisija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu apstiprināja ( 1 ) Zviedrijas aizdevumu garantiju shēmu, lai atbalstītu dažas aviosabiedrības saistībā ar Covid‑19 pandēmiju ( 2 ). Šajā ziņā Zviedrija apstiprināja, ka SAS, kas saskārās ar grūtībām saņemt aizdevumus no kredītiestādēm saskaņā ar Zviedrijas aizdevumu garantiju shēmu, varētu saņemt vai nu atbalstu saskaņā ar šo shēmu, vai arī jauno paziņoto garantiju, bet ne abus pasākumus vienlaikus.

Ar 2020. gada 15. aprīļa ( 3 ) un 24. aprīļa ( 4 ) lēmumiem Komisija attiecīgos pasākumus kvalificēja par valsts atbalstu, kas saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Atbilstoši šai tiesību normai ar iekšējo tirgu ir saderīgs atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, kuru nodarījušas dabas katastrofas vai citi ārkārtēji notikumi.

Aviosabiedrība Ryanair cēla prasības par šo lēmumu atcelšanu, kuras Vispārējā tiesa ar diviem spriedumiem ( 5 ) tomēr noraidīja.

Apelācijas sūdzības, ko Ryanair iesniedza par šiem spriedumiem, Tiesa noraida ( 6 ), apstiprinot, ka atbalsta pasākumus, kas veikti, lai reaģētu uz Covid‑19 pandēmijas sekām, var likumīgi attiecināt tikai uz vienu uzņēmumu, pat ja pandēmija ir skārusi arī tā konkurentus.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas analīzi, ka atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu un kura mērķis ir pārvarēt ārkārtēju notikumu, kā tas ir šajā lietā, var ierobežoti attiecināt tikai uz vienu uzņēmumu, izslēdzot visus pārējos uzņēmumus, kam radies kaitējums.

Šajā ziņā Tiesa norāda, ka no LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējuma, lasot to kopsakarā ar šīs tiesību normas mērķi, nekādi neizriet, ka ar iekšējo tirgu var būt saderīgs tikai tāds atbalsts, kas tiktu piešķirts visiem uzņēmumiem, kuriem radies ārkārtējā notikuma izraisītais kaitējums.

Protams, ja, pārbaudot atbalsta pasākumu saskaņā ar šo normu, Komisijai būtu jākonstatē, ka saņēmēja izvēlēšanās neatbilst mērķim kompensēt kaitējumu, ko tieši izraisījis ārkārtējs notikums, un ka tādējādi tas atbilst citiem ar to nesaistītiem apsvērumiem, minēto pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Tomēr tas vien, ka atbalsts tiek piešķirts tikai vienam uzņēmumam no vairākiem uzņēmumiem, kuriem, iespējams, ir radies kaitējums ārkārtējā notikuma dēļ, tomēr nenozīmē, ka šis atbalsts noteikti attiecas uz citiem mērķiem, bet ne LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā izvirzīto vai ka tas ir piešķirts patvaļīgi.

Šajā kontekstā Tiesa noraida arī Ryanair argumentāciju par to, ka šīs tiesību normas mērķis nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts rīkojas kā “apdrošinātājs pēdējā instancē”, kas piedāvā tādu pašu aizsardzību visiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti noteiktiem ārkārtējiem notikumiem, jo šāda interpretācija neizriet ne no LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējuma, ne tā mērķa.

Līdz ar to Vispārējā tiesa, nepieļaujot tiesību kļūdu, ir uzskatījusi, ka, lai gan attiecīgie pasākumi nesniedza labumu visiem uzņēmumiem, kas cietuši Covid‑19 pandēmijas radīto kaitējumu, Komisija bija tiesīga tos kvalificēt par atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Ryanair, tas, ka Komisija Zviedrijas aizdevumu garantiju shēmu atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai neliedza Zviedrijas Karalistes paziņoto jauno garantiju atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Proti, tā kā tādu notikumu kā Covid‑19 pandēmija var kvalificēt gan par “ārkārtēju notikumu” pēdējās minētās tiesību normas izpratnē, gan par notikumu, kas rada “nopietnus traucējumus tautsaimniecībā” pirmās minētās tiesību normas izpratnē, LESD nav pretrunā minēto tiesību normu vienlaicīga piemērošana, ja vien ir izpildīti to attiecīgie piemērošanas nosacījumi.

Turpinājumā, veicot samērīguma pārbaudi, Tiesa, vienlaikus apstiprinot, ka individuālais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, nevar būt lielāks par kaitējumu, kas tā saņēmējam radies attiecīgā ārkārtējā notikuma dēļ, noraida Ryanair iebildumus, ka Vispārējai tiesai esot bijusi jāņem vērā iespējamā SAS pārmērīgā kompensācija, ievērojot kaitējumu, kas radies citām aviosabiedrībām, kuras darbojas Zviedrijā un Dānijā. Šajā ziņā, pirmkārt, Tiesa uzsver, ka tam, vai un kādā mērā citas sabiedrības arī ir cietušas kaitējumu Covid‑19 pandēmijas dēļ, acīmredzami nav nozīmes, lai novērtētu iespējamo pārmērīgo kompensāciju SAS. Tā kā, otrkārt, Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei nebija jāņem vērā viss Covid‑19 pandēmijas radītais kaitējums vai arī nebija pienākuma piešķirt atbalstu visiem uzņēmumiem, kuriem tas radies, atļauja saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu piešķirt atbalstu tikai SAS nevar būt atkarīga no tā, vai Komisija pierāda, ka pandēmijas radītais kaitējums ir skāris vienīgi šo uzņēmumu.

Turklāt Vispārējā tiesa pamatoti ir uzskatījusi, ka gadījumā, ja atbalsts ir sniegts kā garantija kredītlīnijai, saņēmējam piešķirtā atbalsta summa, kas Komisijai ir jāņem vērā, lai noteiktu iespējamās pārmērīgās kompensācijas esamību, principā atbilst procentu likmju, kas minētajam saņēmējam piešķirtas ar garantiju vai bez tās, starpībai Komisijas lēmuma pieņemšanas dienā. Savukārt, lai to noteiktu, Komisijai nav jāņem vērā iespējamā priekšrocība, ko saņēmēja no tā netieši būtu guvusi, piemēram, Ryanair apgalvotā konkurences priekšrocība, kas attiecīgā gadījumā izriet no apstākļa, ka tā ir vienīgā atbalsta saņēmēja.

Tiesa arī apstiprina Vispārējās tiesas secinājumu, ka attiecīgie pasākumi nav pretrunā diskriminācijas aizlieguma principam tikai tādēļ, ka tie ir neizbēgami ekskluzīvi, jo Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm piešķirt individuālu atbalstu, ja vien ir izpildīti visi LESD 107. pantā paredzētie nosacījumi.

Šajā ziņā Tiesa atgādina, ka, lai gan LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts pasākumu, kuri atbilst šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp selektivitātes prasībai, nesaderīguma ar iekšējo tirgu princips, tomēr šī paša panta 2. un 3. punktā ir paredzētas dažas atkāpes no minētā principa. No tā izriet, ka valsts atbalstu, kas piešķirts, lai sasniegtu tajos atzītu mērķi, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams un samērīgs šī mērķa sasniegšanai, nevar atzīt par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tikai iezīmes vai sekas, kas raksturīgas jebkuram valsts atbalstam, proti, it īpaši tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to, ka atbalsts ir selektīvs vai ka tas izkropļo konkurenci.

Šajā kontekstā Tiesa turklāt noraida Ryanair apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā nav piemērojusi diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma principu, kas nostiprināts LESD 18. pantā, bet ir izvērtējusi attiecīgos pasākumus, ņemot vērā LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 18. pantu ir domāts piemērot patstāvīgi tikai situācijās, kuras reglamentē Savienības tiesības, bet attiecībā uz kurām LESD nav paredzētas īpašas normas par diskriminācijas aizliegumu. Tiesa uzskata, ka LESD 107. panta 2. un 3. punktā paredzētās atkāpes ir šādi īpaši noteikumi.

Vispārējā tiesa nav arī pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot Ryanair iebildumus par noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību pārkāpumu. Šajā ziņā Tiesa norāda: lai pierādītu, ka attiecīgie pasākumi, ņemot vērā, ka no tiem labumu gūst tikai SAS, ir šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, Ryanair esot bijis jāpierāda, ka tie rada ierobežojošas sekas, kas pārsniedz tās, kuras raksturīgas valsts atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām. Ryanair visā savā argumentācijā būtībā kritizē tikai SAS kā atbalsta pasākuma saņēmējas izvēlēšanos un šīs izvēles sekas, lai gan šī izvēle ir raksturīga šo pasākumu selektīvajam raksturam.

Visbeidzot Tiesa noraida pamatu par to, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi prasības norādīt pamatojumu Komisijas lēmumiem necelt iebildumus par attiecīgajiem pasākumiem, un līdz ar to pilnībā noraida abas Ryanair apelācijas sūdzības.

( 1 ) Atbilstoši šim noteikumam atbalsts, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

( 2 ) Komisijas Lēmums C(2020) 2366 final par valsts atbalstu SA.56812 (2020/N) – Zviedrija – Covid‑19: aizdevumu garantiju shēma par labu aviosabiedrībām (OV 2020, C 269, 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas Lēmums C(2020) 2416 final (2020. gada 15. aprīlis) par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – SAS Covid‑19 pandēmijas radītā kaitējuma novēršana (OV 2020, C 220, 7. lpp.).

( 4 ) Komisijas Lēmums C(2020) 2784 final (2020. gada 24. aprīlis) par valsts atbalstu SA.57061 (2020/N) – Zviedrija – SAS Covid‑19 pandēmijas radītā kaitējuma novēršana (OV 2020, C 220, 9. lpp.).

( 5 ) Spriedumi, 2021. gada 14. aprīlis, Ryanair/Komisija (SAS, Dānija; Covid‑19) (T‑378/20, EU:T:2021:194) un Ryanair/Komisija (SAS, Zviedrija; Covid‑19) (T‑379/20, EU:T:2021:195).

( 6 ) Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par spriedumu lietā T‑379/20, tiek noraidīta ar Tiesas spriedumu lietā C‑320/21 P. Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par spriedumu lietā T‑378/20, tiek noraidīta ar Tiesas spriedumu lietā C‑321/21 P.