Lieta C‑46/21 P

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra

pret

Aquind Ltd

Tiesas (piektā palāta) 2023. gada 9. marta spriedums

Apelācija – Enerģētika – Regula (EK) Nr. 714/2009 – 17. pants – Lūgums piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz elektrotīklu starpsavienojumu – Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) atteikuma lēmums – Regula (EK) Nr. 713/2009 – 19. pants – ACER apelācijas valde – Kontroles intensitāte

Eiropas Savienības aģentūras – Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) – Apelācijas process – Apelācija ACER apelācijas valdē – Prasība par ACER lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz jauniem elektrotīklu starpsavienojumiem – Pārbaudes apjoms – Vērtējums par sarežģītiem tehniskiem un ekonomiskiem faktiem – Likumības pārbaude, kas neaprobežojas ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamības izvērtējumu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 713/2009 18. panta 1. punkts un 19. pants un Regulas Nr. 714/2009 17. panta 1. punkts)

(skat. 55.–72. punktu)

Rezumējums

Sabiedrība Aquind Ltd ir tāda elektrotīklu starpsavienojuma projekta virzītāja, kas savieno Lielbritānijas un Francijas elektroenerģijas pārvades tīklus. Saistībā ar šo projektu Aquind Ltd Francijas un Apvienotās Karalistes regulatīvajām iestādēm iesniedza lūgumu piešķirt atbrīvojumu saistībā ar jauniem elektroenerģijas starpsavienojumiem saskaņā ar Regulas Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā ( 1 ) 17. pantu.

Tā kā valstu regulatīvās iestādes nepanāca vienošanos, Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) noraidīja lūgumu piešķirt atbrīvojumu ( 2 ), jo Aquind Ltd neatbilst nosacījumam, ka jaunā starpsavienojuma ieguldījumu riska līmenis ir tāds, ka ieguldījums netiktu veikts, ja atbrīvojums netiktu piešķirts (turpmāk tekstā – “ACER lēmums”).

Pēc Aquind Ltd iesniegtās sūdzības ACER Apelācijas valde (turpmāk tekstā – “apelācijas valde”) apstiprināja ACER lēmumu ( 3 ). Tādēļ Aquind Ltd vērsās Vispārējā tiesā ar prasību šo apelācijas valdes lēmumu atcelt, un ar 2020. gada 18. novembra spriedumu Aquind/ACER ( 4 ) tas tika apmierināts. Šajā spriedumā Vispārējā tiesa citastarp konstatēja, ka apelācijas valde bija pieļāvusi tiesību kļūdu, savu kontroli pār ACER lēmumiem aprobežodama ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā pārbaudi.

Izskatījusi ACER iesniegto apelācijas sūdzību, Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas spriedumu un vienlaikus precizē kontroles, kas apelācijas valdei ir jāveic attiecībā uz ACER lēmumiem par lūgumiem piešķirt atbrīvojumu, intensitāti.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa atgādina, ka, lai interpretētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā tā ietilpst.

Pirmām kārtām, runājot par regulas, ar ko izveido ACER, tekstu, Tiesa norāda, ka no regulas normām par apelācijas valdes sastāvu, organizāciju un pilnvarām ( 5 ) skaidri neizriet, ka tās kontrole pār ACER lēmumiem, kuri ietver sarežģītu ekonomisku un tehnisku jautājumu vērtējumus, noteikti aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā kontroli.

Otrām kārtām, attiecībā uz apelācijas valdes izveides mērķiem ir jāatzīmē, ka apelācijas valdes izveide ir daļa no Savienības likumdevēja vispārējās pieejas, kuras mērķis ir Savienības aģentūrām nodrošināt pārsūdzības institūcijas, ja tām ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumus tehniski vai zinātniski sarežģītos jautājumos, kas var tieši ietekmēt attiecīgo pušu tiesisko stāvokli. Lai gan šīm dažādajām pārsūdzības instancēm ir zināmas struktūras, darbības un pilnvaru atšķirības, tām tomēr ir zināmas kopīgas iezīmes.

Proti, pirmkārt, šādas pārsūdzības struktūras, kas ir aģentūru iekšējās administratīvās pārskatīšanas struktūras, ir apveltītas ar zināmu neatkarību; tās pilda tiesai pielīdzināmas funkcijas, izmantojot uz sacīkstes principu balstītas procedūras un tajās ietilpst juristi, kā arī tehniskie eksperti, un tas ļauj tām izskatīt apelācijas par lēmumiem, kuri bieži vien ir tehniski ļoti specifiski. Otrkārt, tajās var iesniegt apelācijas aģentūru, pie kurām tās pieder, lēmumu adresāti, kā arī fiziskas un juridiskas personas, kuras tieši vai individuāli skar šie lēmumi. Treškārt, tās ir ātrs, pieejams, specializēts un samērā lēts mehānisms, lai aizsargātu adresātu un personu, kuras skar minētie lēmumi, tiesības.

Attiecībā uz apelācijas valdi Tiesa norāda, ka saskaņā ar šajā valdē piemērojamo procedūru jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp valsts regulatīvās iestādes, var pārsūdzēt ACER lēmumu, kas tai adresēts vai kas to skar tieši vai individuāli, un uz šo pārsūdzību neattiecas citi pieļaujamības nosacījumi. Attiecībā uz tās sastāvu – apelācijas valdē ir locekļi, kuriem ir jābūt iepriekšējai pieredzei enerģētikas nozarē, tādējādi tai ir nepieciešamās zināšanas, lai tā pati varētu pilnībā pārbaudīt sarežģītus tehniskus un ekonomiskus vērtējumus, kas ietverti ACER lēmumos.

Šajā ziņā tas, ka pastāv atšķirības starp apelācijas valdes un citu apelācijas struktūru, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) apelācijas padomes, mērķiem, procedūru, termiņiem un personāla noteikumiem, nevar ietekmēt pārbaudes, kas šai valdei ir jāveic, intensitāti.

Šajā kontekstā Tiesa nostiprina Vispārējās tiesas secinājumu, ka judikatūra par Savienības tiesas veiktās kontroles ierobežoto raksturu attiecībā uz sarežģītiem tehniskiem, zinātniskiem un ekonomiskiem vērtējumiem nav piemērojama Savienības aģentūru pārsūdzības instancēm. Proti, apelācijas valdes veikta ierobežota pārbaude par tehniska un ekonomiska rakstura vērtējumu Savienības tiesai liktu veikt ierobežotu pārbaudi par lēmumu, kas pats par sevi būtu ierobežotas pārbaudes rezultāts. Taču “ierobežotas pārbaudes par ierobežotu pārbaudi” sistēma nesniedz uzņēmumiem efektīvas tiesību aizsardzības tiesā garantijas.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Tiesa secina, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti atzinusi, ka apelācijas valde ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka par tehniskiem vai sarežģītiem vērtējumiem tā varēja aprobežoties ar pārbaudi par to, vai aģentūra ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.).

( 2 ) ACER lēmums Nr. 05/2018, 2018. gada 19. jūnijs.

( 3 ) ACER apelācijas valdes 2018. gada 17. oktobra lēmums Nr. A 001 2018.

( 4 ) Spriedums, 2020. gada 18. novembris, Aquind/ACER (T‑735/18, EU:T:2020:542).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.), 18. un 19. pants.