Lieta T‑529/20

LR

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 7. septembra spriedums

Civildienests – EIB personāls – Atalgojums – Pārcelšanās pabalsts – Darbinieka dzīvesvietas iekārtošana savā mājsaimniecībā pēc dienesta attiecību izbeigšanas – EIB darbiniekiem piemērojamo administratīvo noteikumu 13. panta pirmās daļas otrais ievilkums – Mājsaimniecības jēdziens – Gramatiska interpretācija saskaņā ar dominējošo valodas versiju – Neierobežota kompetence – Strīds, kas saistīts ar finansēm – Pieņemamība

1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Eiropas Investīciju bankas daudzvalodu dokumenti – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju ņemšana vērā – Oriģinālās valodas versijas pārākums atbilstoši akta autora nodomam tā pieņemšanas brīdī

   (skat. 27.–29. punktu)

2. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Atalgojums – Pārcelšanās pabalsts – Priekšmets – Piešķiršanas nosacījumi – Darbinieka dzīvesvietas maiņa pēc dienesta izbeigšanas ar nosacījumu neiekārtot dzīvesvietu savā mājsaimniecībā – Apjoms – Pārcelšana uz viņa ģimenes locekļu dzīvesvietu – Atbalsta nepiešķiršana – Pārcelšana uz darbiniekam piederošu mājokli – Pabalsta piešķiršana

   (Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 16. pants)

   (skat. 31., 35., 37.–41., 45., 46. un 50.–62. punktu)

3. Eiropas Investīciju banka – Autonomija – Bankas personāls – Darba līgumtiesiskā režīma ieviešana – Sekas – Civildienesta noteikumu nepiemērošana pēc analoģijas – Nosacījums – Bankas funkcionālās autonomijas aizskārums

   (LESD 308. un 336. pants)

   (skat. 42., 43., 47. un 48. punktu)

4. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta piemērošana pēc analoģijas – Neierobežota kompetence – Finansiāla rakstura strīdi – Jēdziens – Prasība ar nolūku saņemt pārcelšanās pabalsta izmaksu ar atpakaļejošu datumu – Iekļaušana

   (Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

   (skat. 72.–76. punktu)

Rezumējums

Bijušais Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbinieks LR lūdza izmaksāt viņam pārcelšanās pabalstu, pamatojoties uz to, ka pēc aiziešanas pensijā viņš ir pārcēlies uz dzīvi ārpus dienesta vietas.

EIB šo lūgumu noraidīja tādēļ, ka viņš bija mājas, uz kuru viņš bija pārcēlies, īpašnieks, un šī iemesla dēļ viņš neatbilda EIB darbiniekiem piemērojamo administratīvo noteikumu (turpmāk tekstā – “Administratīvie noteikumi”) 13. pantā paredzētajiem pārcelšanās pabalsta piešķiršanas nosacījumiem. Tā kā LR lūgums pārskatīt šo atteikumu arī tika noraidīts, viņš vērsās Vispārējā tiesā ar prasību, pirmkārt, atcelt lēmumu, ar kuru viņam atteikts piešķirt iekārtošanās pabalstu, un, otrkārt, piespriest EIB samaksāt šo pabalstu.

Vispārējā tiesa, lemjot paplašinātā sastāvā, šo prasību ir apmierinājusi, precizējot nosacījumus pārcelšanās pabalsta piešķiršanai pēc dienesta attiecību izbeigšanas saskaņā ar administratīvo noteikumu 13. pantu. Turklāt šajā ziņā Vispārējā tiesa sniedz precizējumus attiecībā uz šīs vispārējās tiesību normas interpretāciju, ko EIB ir pieņēmusi gadījumā, ja pastāv valodu atšķirības.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa konstatē, ka, lai gan Administratīvo noteikumu 13. pantā ir paredzēts izmaksāt fiksētu pārcelšanās pabalsta summu par labu EIB darbiniekam, kurš pēc dienesta attiecību izbeigšanas ir mainījis savu dzīvesvietu, lai to iekārtotu vismaz piecdesmit kilometru attālumā no viņa pēdējās dienesta vietas, šī pabalsta saņemšana tomēr ir pakārtota nosacījumam, ka attiecīgais darbinieks savu dzīvesvietu nav iekārtojis savā mājsaimniecībā.

Saistībā ar šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju Vispārējā tiesa norāda uz jēdziena “dzīvesvieta” un “mājsaimniecība” definīcijas neesamību administratīvajos noteikumos un iespēju atšķirīgi interpretēt, pirmkārt, jēdzienu “propre foyer” (‘sava mājsaimniecība’), kas lietots administratīvo noteikumu 13. panta franču valodas versijā, un, otrkārt, vārdu salikumu “own home”, kas lietots tā angļu valodas versijā.

Atgādinājusi pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma principā ir jāinterpretē, ņemot vērā tiesiskā regulējuma, kura sastāvdaļa tā ir, vispārējo sistēmu un mērķi ( 1 ), Vispārējā tiesa atkāpjas no šīs judikatūras šīs lietas īpašajos apstākļos, jo, pirmkārt, Administratīvo noteikumu 13. pants ir radies no priekšlikuma, kas tika sastādīts un pieņemts franču valodā, un, otrkārt, EIB Administratīvo noteikumu ievada pēdējā daļā ir izvēlējusies skaidri norādīt, ka šo noteikumu angļu valodas versija bija “orģinālās franču valodas versijas tulkojums”.

Tādējādi Vispārējā tiesa, lai objektīvi noteiktu apstrīdētās tiesību normas autora nodomu tās pieņemšanas laikā, nolēma interpretēt administratīvo noteikumu 13. panta noteikumus atbilstoši to parastajai nozīmei dominējošā valodas versijā, kas šajā gadījumā ir franču valoda.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa precizē, ka franču valodā jēdziens “foyer” (‘mājsaimniecība’) apzīmē vietu, kur tiek izveidots pavards un, to paplašinot, – kur dzīvo personas ģimene, savukārt termins “résidence” (‘dzīvesvieta’) apzīmē vietu vai dzīvesvietu, kur persona ir iekārtojusies uz dzīvi. Tādējādi no Administratīvo noteikumu 13. panta formulējuma izriet, ka fiksēta pārcelšanās pabalsta summa nav jāmaksā, ja bijušā darbinieka jaunā dzīvesvieta sakrīt ar mājokli, kurā dzīvo viņa ģimene. Tā kā personas īpašumā esošais mājoklis ne vienmēr un ne sistemātiski ir šīs personas ģimenes locekļu dzīvesvieta, no šīs tiesību normas gramatiskās interpretācijas izriet, ka iekārtošanās pabalsta izmaksa ir izslēgta tikai tad, ja attiecīgais darbinieks pārceļ savu pastāvīgo dzīvesvietu uz vietu, kurā dzīvo viņa ģimenes locekļi, nevis tad, ja darbiniekam pašam pieder mājoklis, kurā viņš dzīvo.

Šādu Administratīvo noteikumu 13. panta gramatisko interpretāciju apstiprina tā kontekstuālā interpretācija. Proti, citos administratīvo noteikumu pantos vārds “foyer” tiek lietots, lai apzīmētu vietu, kurā parasti dzīvo darbinieka ģimenes locekļi, un mājokli, kura īpašnieks ir šis darbinieks.

Turklāt Vispārējā tiesa norāda, ka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII pielikuma 5. panta 4. punktā ir ietverta klauzula par izslēgšanu no tiesībām uz iekārtošanās pabalstu, kas saskaņā ar judikatūru ( 2 ) ir piemērojama gadījumā, ja ierēdnis ir norīkots darbā vietā, kur jau dzīvo viņa ģimene, un apmetas kopā ar to. Tomēr, apstiprinot, ka EIB ir funkcionālā autonomija, lai noteiktu tās darbiniekiem piemērojamo kārtību, Vispārējā tiesa uzskata, ka šī iestāde nav pierādījusi, kādā veidā tās funkcionālā autonomija tiktu pārkāpta, ja šo judikatūru pēc analoģijas piemērotu Administratīvo noteikumu 13. panta pirmās daļas otrajā ievilkumā paredzētajam noteikumam par tiesību uz pārcelšanās pabalstu izslēgšanu.

Visbeidzot Vispārējā tiesa norāda, ka Administratīvo noteikumu 13. panta teleoloģiskā interpretācija apstiprina šo minētā panta gramatisko un kontekstuālo interpretāciju.

Pārcelšanās pabalsta mērķis ir segt un samazināt izdevumus, kas radušies sakarā ar bijušā ierēdņa vai darbinieka pārcelšanos jaunā vidē uz nenoteiktu, tomēr visai ilgu laiku viņa pamata dzīvesvietas maiņas dēļ pēc dienesta attiecību izbeigšanās.

Protams, apstāklis, ka darbinieks, izbeidzot savu dienestu, pārceļas uz mājokli, kura īpašnieks vai līdzīpašnieks viņš ir, var samazināt konkrētas izmaksas, kas saistītas ar viņa pārcelšanos. Tomēr no šāda apstākļa nevar izsecināt vispārēju prezumpciju, saskaņā ar kuru attiecīgā darbinieka integrācija vidē, kas atšķiras no viņa pēdējās dienesta vietas, nerada viņam nekādus izdevumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa nospriež, ka, atsakot piešķirt LR pārcelšanas pabalstu, pamatojoties uz to, ka viņš bija tā mājokļa īpašnieks, uz kuru tas bija pārcēlies, EIB ir pārkāpusi Administratīvo noteikumu 13. pantu. Līdz ar to Vispārējā tiesa atceļ šo EIB lēmumu.

Turklāt Vispārējā tiesa pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu, ar kuru finansiāla rakstura strīdos, kurus darbinieki ceļ pret kādu iestādi, Savienības tiesai ir piešķirta neierobežota kompetence ( 3 ), un apmierina LR prasījumus tādējādi, ka EIB tiek piespriests samaksāt pārcelšanās pabalstu, kam pieskaitīti nokavējuma procenti.

( 1 ) Spriedums, 2021. gada 21. decembris, Trapeza Peiraios (C‑243/20, EU:C:2021:1045, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

( 2 ) Spriedums, 2015. gada 18. novembris, FH/Parlament (F‑26/15, EU:F:2015:137, 35. punkts).

( 3 ) Spriedums, 2001. gada 2. oktobris, EIB/Hautem (C‑ 449/99 P, EU:C:2001:502, 95. punkts).