Lieta T‑150/20

Tartu Agro AS

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 13. jūlija spriedums

Valsts atbalsts – Lauksaimniecība – Nomas līgums par lauksaimniecības zemi Igaunijā – Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir uzdots to atgūt – Priekšrocība – Tirgus cenas noteikšana – Privātā komersanta princips – Sarežģīti ekonomiski vērtējumi – Pārbaude tiesā – Visu atbilstošo apstākļu ņemšana vērā – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību

1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ar izdevīgākiem nosacījumiem –Ietveršana

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 36. punktu)

2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Valsts iestādes veikta lauksaimniecības zemes iznomāšana ar izdevīgākiem nosacījumiem – Vērtējums atbilstoši parasto tirgus apstākļu kritērijam – Tirgus cena – Noteikšanas metode – Komisijas rīcības brīvība – Robežas – Prasība par metodi, kas ir piemērota, lai noteiktu tirgus vērtībai iespējami vistuvāko cenu – Komisijai saistošais pierādīšanas pienākums – Visu strīdīgā darījuma un tā konteksta atbilstošo elementu ņemšana vērā

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 37., 38., 48., 53.–55., 56.–58., 59., 63., 64., 68., 69., 73., 84. un 97.–99. punktu)

3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pārbaude tiesā – Apjoms – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pierādījumu patiesuma, uzticamības un saskaņotības pārbaude – Attiecīgo datu pilnīguma pārbaude – Ieinteresētajām pusēm piešķirto procesuālo garantiju ievērošanas pārbaude

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 39. un 40. punktu)

4. Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Rūpīga un objektīva izskatīšana – Iespējami vispilnīgāko un visuzticamāko elementu ņemšana vērā – Pienākuma apjoms – Procesa laikā iesniegto elementu vērtējuma pilnīgums – Izmeklēšanas pilnvaru īstenošana, pastāvot par nepietiekamiem atzītiem elementiem

   (LES 4. panta 3. punkts; LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 74.–76., 82.–84. un 95. punktu)

5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Valsts iestādes veikta lauksaimniecības zemes iznomāšana ar izdevīgākiem nosacījumiem – Vērtējums atbilstoši parasto tirgus apstākļu kritērijam – Izdevumu, kuri valsts atbalsta saņēmējam radušies saistībā ar papildu līgumsaistībām, iekļaušana ienākumos no nomas – Minētās valsts iestādes rīcības ekonomiskās racionalitātes salīdzinājuma ar privātā komersanta rīcības ekonomisko racionalitāti neesamība – Acīmredzama kļūda vērtējumā

   (LESD 107. panta 1. punkts)

   (skat. 62. un 100.–102. punktu)

Rezumējums

Tartu Agro AS ir saskaņā ar Igaunijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas 1997. gadā pārņēma valsts lauku saimniecību, kura ražoja pienu, gaļu un graudus. Pēc ierobežotas iepirkuma procedūras šī sabiedrība 2000. gada 16. novembrī ar Igaunijas iestādēm noslēdza nomas līgumu uz 25 gadiem par lauksaimniecības zemi ar kopējo platību vairāk nekā 3000 ha. Šajā līgumā paredzētie finansiālie nosacījumi ietver divas daļas: pirmkārt, pienākumu samaksāt gada nomas maksu, kas līguma noslēgšanas dienā bija 3,24 Igaunijas kronas (EEK)/ha (0,20 EUR/ha) ( 1 ), un, otrkārt, dažādu izdevumu, tostarp minimālo gada ieguldījumu meliorācijas sistēmās, zemes uzturēšanas un augsnes kvalitātes uzlabošanas izmaksu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļu izīrētāja vārdā, samaksu.

Eiropas Komisija, kas 2014. gadā saņēma sūdzību, ar kuru šajos apstākļos tika apgalvota valsts atbalsta nelikumīga piešķišana Tartu Agro, ar 2017. gada 27. februāra lēmumu sāka formālo izmeklēšanas procedūru. Šīs procedūras rezultātā 2020. gada 24. janvārī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu ( 2 ), kurā tā secināja, ka Igaunijas iestādes prasītājai bija piešķīrušas valsts atbalstu, tai iznomājot lauksaimniecības zemi ar izdevīgākiem nosacījumiem, un pēc tam, kad tā šo atbalstu bija atzinusi par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, uzdeva to atgūt.

2020. gada 24. martāTartu Agro cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu. Vispārējā tiesa spriedumā apmierināja tās iebildumus, pamatojot ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras Komisija pieļāvusi, konstatējot strīdīgā līguma finansiālo nosacījumu preferenciālo raksturu, kā arī ar Komisijai saistošā rūpības pienākuma neievērošanu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa precizē elementus, kas prasīti, lai Komisijai saistībā ar tās vērtējumā par valsts atbalsta režīmu ļautu secināt priekšrocības esamību attiecībā uz darījuma apgalvotajiem preferenciālajiem nosacījumiem, kad šāds vērtējums balstās uz salīdzinājumu starp konkrētajiem nosacījumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz tirgus cenu. Šajā lietā Vispārējā tiesa arī atgādina konkrēto kontroles apjomu, kas jāīsteno attiecībā uz Komisijas veiktajiem sarežģītajiem ekonomiskajiem vērtējumiem valsts atbalsta jomā.

Vispārējās tiesas vērtējums

No Tartu Agro izvirzītajiem vairākiem pamatiem prasības pamatošanai Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu sākt tās vērtējumu ar to pamatu izskatīšanu, ar kuriem ir apstrīdēts Komisijas vērtējums, pirmkārt, par nomas līguma paredzētās nomas maksas atbilstību tirgus nosacījumiem, kā arī, otrkārt, par priekšrocības summas noteikšanu.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms izklāsta, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, ka uzņēmums saņem ekonomisku priekšrocību, ko tas parastos tirgus apstākļos nebūtu guvis, ietilpst valsts atbalsta jēdzienā. Tas it īpaši tā ir attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Turklāt Komisijai ir jāpārbauda, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus vai pieprasot papildu informāciju, vai valsts pasākums ietver priekšrocību, kas neatbilst tirgus nosacījumiem. Tā kā Komisijai tādējādi ir jāveic sarežģīti ekonomiski vērtējumi, Vispārējā tiesa vēl uzsver, ka, lai arī tai tiesas pārbaudes īstenošanā nav jāaizstāj Komisijas veiktais ekonomiskais vērtējums ar savējo, tomēr tai it īpaši ir jāpārbauda, vai Komisijas izmantoto ekonomisku datu interpretācija balstās uz saturiski pareiziem, uzticamiem un saskaņotiem elementiem, kas var pamatot tās izdarītos secinājumus un kas veido visus attiecīgās lietas atbilstošos elementus.

Ņemot vērā šos principus, Vispārējā tiesa Tartu Agro iebildumu pamatotības vērtējumu sāk gan ar vērtējumu par nomas maksas summas saderību ar tirgus cenu, gan ar vērtējumu par papildu izdevumu ņemšanu vērā.

Pirmkārt, attiecībā uz Komisijas izdarītajiem strīdīgajiem secinājumiem par pašas nomas maksas summas salīdzinājumu ar tirgus nosacījumiem Vispārējā tiesa vispirms norāda – lai konstatētu, ka Tartu Agro pārskaitītā nomas maksa visā laikposmā no 2000.–2017. gadam bija zemāka par tirgus cenu, Komisija ir balstījusies uz diviem Igaunijas iestāžu administratīvā procesa laikā iesniegtajiem statistikas pētījumiem. Konkrētajā gadījumā runa, pirmām kārtām, bija par eksperta atzinumu, kurā ietverts vērtējums par Igaunijā piemērotajām lauksaimniecības zemes nomas maksas summām cenu diapazona veidā atkarībā no ģeogrāfiskajām zonām laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam, un, otrām kārtām, attiecībā uz nākamajiem gadiem – par Igaunijas Statistikas biroja publicētajiem datiem.

Šajā lietā Vispārējā tiesa konkrētāk norāda, ka Komisija par katru aplūkojamo gadu ir salīdzinājusi Tartu Agro samaksāto nomas maksu ar cenu diapazona vidējo summu un minētajos pētījumos iekļautajiem datiem.

Vispārējās tiesas ieskatā šāda analīze ir pārāk vispārīga un nepietiekami niansēta, lai pierādītu, ka strīdīgās nomas maksas summa neatbilda parastiem tirgus apstākļiem. It īpaši Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā tostarp cenu diapazonu zemākajām robežvērtībām atbilstošo cenu summu, kļūdas robežas apmēru, kontekstu strīdīgā līguma noslēgšanas brīdī, kā arī konkrēto zemesgabalu specifiskās iezīmes. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa secina, ka kritizētā analīze Komisijai nav ļāvusi pietiekami ticami un saskaņoti pamatot cenu, kas ir iespējami vistuvākā tirgus vērtībai, kā tas tai bija jādara.

Turklāt Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija vērtējumā nav ņēmusi vērā eksperta atzinumu, ko Igaunijas iestādes arī ir iesniegušas administratīvā procesa laikā, līdz ar to neizpildot rūpības pienākumus, kas uz to attiecas, īstenojot tās plašo rīcības brīvību.

Visbeidzot Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisijas vērtējums attiecībā uz priekšrocības kvalificēšanu ir pakļauts līdzīgai kritikai.

Tāpēc šādā situācijā Vispārējā tiesa nospriež, ka vērtējumā par pašas nomas maksas summas atbilstību tirgus apstākļiem, kā arī tajā vērtējuma daļā, kas attiecas uz atbilstošās priekšrocības kvantificēšanu, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un Komisijai saistošā rūpības pienākuma pārkāpums.

Otrkārt, attiecībā uz to papildu izdevumu ņemšanu vērā, kuri Tartu Agro jāsedz saskaņā ar strīdīgo līgumu atbilstoši šo finansiālo nosacījumu otrajai daļai, Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija savā vērtējumā ir ņēmusi vērā tikai pusi no gada investīciju summas īstenojamajā meliorācijas sistēmā, kā arī no gada nodokļu summas, kas uzlikta ieinteresētajai personai, pirms tā secina, ka, pat pieskaitot šādi vērā ņemtās summas, Tartu Agro maksātā nomas maksa visā attiecīgajā laikposmā joprojām bija zemāka par tirgus cenu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms konstatē, ka no apstrīdētajā lēmumā izklāstītajiem elementiem, lai pamatotu šādi Komisijas izvēlēto pieeju, neizriet, ka šī pēdējā būtu ņēmusi vērā atbilstošos informācijas elementus, kas norādīti abos iepriekšminētajos Igaunijas valdības iesniegtajos atzinumos. Turklāt investīciju meliorācijas sistēmās daļēju ņemšanu vērā Vispārējā tiesa ir atzinusi par nepietiekami precīzu. Visbeidzot tā konstatē, ka Komisija savā analīzē nav pārbaudījusi, vai Igaunijas valsts bija salīdzinoši izturējusies pret privāto komersantu, uzdodot pienākumu Tartu Agro segt konkrētos papildu izdevumus.

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa nospriež, ka gan Komisijas veiktajā vērtējumā, pamatojoties uz šādu strīdīgajā līgumā paredzēto papildu izdevumu ņemšanu vērā, gan novērtējuma daļā par atbilstošās priekšrocības kvantificēšanu arī ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī Komisijai saistošā rūpības pienākuma pārkāpums.

Tāpēc Vispārējā tiesa pieļauj Tartu Agro šajā ziņā izvirzīto iebildumu pamatotību un atceļ apstrīdēto lēmumu kopumā, neuzskatot par nepieciešamu izteikties par citiem prasības pamatošanai izvirzītajiem pamatiem.

( 1 ) No lietas materiāliem izriet, ka šī summa vēlāk tika pielāgota vairākas reizes, līdz tā 2019. gada 1. janvārī sasniedza 136 EEK/ha (8,69 EUR/ha).

( 2 ) Komisijas Lēmums C(2020) 252 final (2020. gada 24. janvāris) par valsts atbalstu SA.39182 (2017/C) (ex 2017/NN) (ex 2014/CP) – Aizdomas par nelikumīgu atbalstu AS Tartu Agro (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).