Apvienotās lietas C‑331/20 P un C‑343/20 P

Volotea, SA
un
easyJet Airline Co. Ltd

pret

Eiropas Komisiju

 Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 17. novembra spriedums

Apelācija – Valsts atbalsts – LESD 107. panta 1. punkts – Eiropas Komisijas lēmums par kompensācijām Sardīnijas lidostām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām – Tāda prettiesiska un ar iekšējo tirgu nesaderīga valsts atbalsta esamība, ko Itālijas Republika aviosabiedrībām piešķīrusi ar lidostas apsaimniekotāju starpniecību – Jēdziens “valsts atbalsts” – Priekšrocības esamības pierādīšana – Tās apmēra noteikšana – Privāta tirgus ekonomikas dalībnieka princips – Piemērojamība un piemērošana – Preču vai pakalpojumu privātā pircēja kritērijs – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums

1.        Apelācija – Pamati – Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība – Nepieciešamība precīzi norādīt tiesību argumentus, ar kuriem ir pamatoti izvirzītie pamati

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

(skat. 86., 87., 94. un 95. punktu)

2.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Valsts intervence, atvieglojot izmaksas, kuras parasti jāmaksā no uzņēmuma budžeta – Ietveršana

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 102.–104., 107. un 138. punktu)

3.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums saskaņā ar privāta tirgus dalībnieka principu – Līgumiskās attiecības starp lidostu apsaimniekotājiem un aviosabiedrībām – Valsts atbalsta shēma, ko īsteno lidostas apsaimniekotājs, kas nepieder valstij – Apstāklis, kas neizslēdz privātā tirgus dalībnieka principa piemērojamību

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 105. un 119. punktu)

4.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums saskaņā ar privāta tirgus dalībnieka principu – Atbalsta shēma, kas ieviesta reģiona ekonomiskās attīstības nolūkā – Valsts varas prerogatīvu īstenošana – Apstāklis, kas neizslēdz privātā tirgus dalībnieka principa piemērojamību

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 106.–108. un 120. punktu)

5.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums saskaņā ar privāta tirgus dalībnieka principu – Pakalpojumu iegāde, kas veikta no uzņēmuma ar tādu struktūru starpniecību, uz kurām neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi – Neiespējamība secināt priekšrocības esamību no tā, ka nav īstenota publiskā iepirkuma procedūra

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 109., 110., 123., 125.–128., 131., 132. 135.–137., 152. un 153. punktu)

6.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Komisijas pienākums pierādīt priekšrocības esamību – Komisijas pienākums veikt izmeklēšanu

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 111., 112., 129. un 157. punktu)

7.        Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums saskaņā ar privāta tirgus dalībnieka principu – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums – Apjoms

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 113., 114., 128. un 132. punktu)

Rezumējums

Sardīnijas Autonomais reģions (Itālija, turpmāk tekstā – “Reģions”) 2010. gada 13. aprīlī pieņēma Likumu Nr. 10/2010, ar ko tiek atļauts finansiāls atbalsts Sardīnijas lidostām ar mērķi attīstīt gaisa transportu. Šis likums tika īstenots ar vairākiem pasākumiem, kurus veica Reģiona izpildvara (kopā ar Likuma Nr. 10/2010 attiecīgajām normām turpmāk tekstā – “strīdīgie pasākumi”).

Strīdīgo pasākumu mērķis it īpaši bija veicināt līgumu noslēgšanu starp lidostu apsaimniekotājiem un aviosabiedrībām, lai uzlabotu Sardīnijas gaisa pārvadājumus un popularizētu to kā tūrisma galamērķi. Šajā nolūkā tajos būtībā bija paredzēts, ka Reģions atlīdzina summas, ko lidostu apsaimniekotāji ir samaksājuši aviosabiedrībām uz šo līgumu pamata, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi un kārtība, kas tostarp attiecas uz minēto līgumu rentabilitāti.

Ar 2016. gada 29. jūlija lēmumu (1) (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”) Eiropas Komisija kvalificēja strīdīgos pasākumus par valsts atbalstu, kas daļēji nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un uzdeva tos atgūt no aviosabiedrībām, kuras tika uzskatītas par vienīgajām to saņēmējām.

Aviosabiedrības Volotea SA un easyJet Airline Co. Ltd (turpmāk tekstā – “easyJet”), kuras bija noslēgušas līgumus par pakalpojumu sniegšanu, uz kuriem attiecas apstrīdētie pasākumi, ar Olbijas [Olbia] (Itālija) un Kaljāri‑Elmasas [Cagliari‑Elmas] (Itālija) lidostu apsaimniekotājiem, cēla divas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu Vispārējā tiesā. Šīs prasības tika noraidītas ar 2020. gada 13. maija spriedumiem (2) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētie spriedumi”).

Izskatot Volotea un easyJet iesniegtās apelācijas sūdzības, Tiesa atceļ gan pārsūdzētos spriedumus, gan strīdīgo lēmumu, ciktāl tas attiecas uz abām šīm sabiedrībām. Šajā kontekstā tā atgādina privātā tirgus dalībnieka principa nozīmi un īstenošanas nosacījumus valsts atbalsta jomā, pēc tam precizēdama metodi, kas jāpiemēro, lai no LESD 107. panta 1. punkta skatpunkta pārbaudītu, vai pastāv priekšrocība, kas izriet no tā, ka dalībvalsts piešķir valsts līdzekļus privātiem uzņēmējiem, lai finansētu pakalpojumu sniegšanas līgumus, kurus tie noslēguši ar citiem privātiem uzņēmējiem.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa konstatē, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot LESD 107. panta 1. punktu, pārsūdzētajos spriedumos uzskatot, ka jautājums par to, vai Volotea un easyJet ir saņēmušas Reģiona piešķirtu priekšrocību, nav jāizvērtē, ņemot vērā privātā tirgus dalībnieka principu.

Šajā ziņā Tiesa atgādina, ka, lai konstatētu priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jāņem vērā pārbaudāmā pasākuma ietekme uz uzņēmumiem, kas gūst no tā labumu, neatkarīgi no attiecīgās dalībvalsts mērķiem un no tā, vai šo priekšrocību ir piešķīrusi tieši valsts vai valsts vai privāta struktūra, ko valsts ir izveidojusi vai izraudzījusies šim nolūkam. Tātad par tādiem ir jāuzskata pasākumi, ar kuriem neatkarīgi no to veida un mērķiem tieši vai netieši tiek atbalstīts viens vai vairāki uzņēmumi vai tiem radīta tāda priekšrocība, ko šie uzņēmumi parastos tirgus apstākļos nebūtu varējuši gūt.

Turklāt šādas priekšrocības esamības raksturojums principā tiek veikts, piemērojot privātā tirgus dalībnieka principu, izņemot gadījumus, kad nav iespējams salīdzināt valsts rīcību, par kuru ir runa konkrētajā lietā, ar privāta tirgus dalībnieka rīcību, piemēram, tāpēc, ka šī rīcība ir nesaraujami saistīta ar infrastruktūras esamību, ko neviens privāts tirgus dalībnieks nekad nebūtu varējis izveidot, vai tāpēc, ka valsts ir rīkojusies kā publiska vara.

No tā izriet, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētajos spriedumos, ne ar apstrīdētajiem pasākumiem sasniedzamie valsts politikas mērķi, ne Olbijas un Kaljāri lidostu apsaimniekotāju privātā uzņēmuma statuss, ne fakts, ka šiem pēdējiem, īstenojot šos pasākumus, nebija būtiskas autonomijas attiecībā pret Reģionu, nevar izslēgt privātā tirgus dalībnieka principa piemērojamību šajā lietā.

Otrkārt, ciktāl, lai gan Vispārējā tiesa, neraugoties uz tās konstatējumu, ka privātā tirgus dalībnieka princips nav piemērojams, tomēr pārbaudīja, vai Reģions ir rīkojies kā privāts preču vai pakalpojumu pircējs, pirms tā secināja, ka strīdīgie pasākumi ir radījuši priekšrocību, Tiesa pārbauda, vai šis Vispārējās tiesas papildu pamatojums var pamatot pārsūdzēto spriedumu rezolutīvo daļu, neraugoties uz iepriekš norādītajām tiesību kļūdām.

Precizējusi, ka privātā pircēja kritērijs, tāpat kā privātā pārdevēja kritērijs, kas ir tā ekvivalents, ir viens no vairākiem kritērijiem, kas konkretizē privātā tirgus dalībnieka principu, Tiesa it īpaši norāda, ka, piemērojot šo kritēriju, Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Volotea un easyJet ir guvušas priekšrocību saskaņā ar līgumiem par gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, mārketingu un reklāmu, kas noslēgti ar lidostu apsaimniekotājiem, pamatojoties uz to, ka pirms šo līgumu noslēgšanas nebija veikta iepirkuma procedūra vai tai līdzvērtīga procedūra.

Lai gan no Tiesas iedibinātās judikatūras izriet, ka gadījumā, ja dalībvalsts nolemj pārdot vai iegādāties preces vai pakalpojumus tieši no viena vai vairākiem privātiem uzņēmumiem, iepirkuma procedūras īstenošana ar konkrētiem nosacījumiem ļauj pieņemt, ka šajā nolūkā noslēgtie līgumi vai citi akti šīs procedūras beigās atspoguļo parastos tirgus apstākļus, ir skaidrs arī tas, ka iepirkuma procedūras īstenošana nav vienīgais veids, kā izslēgt priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un ka tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad valsts pārdod vai pērk preces vai pakalpojumus no privātiem uzņēmumiem nevis tieši, bet ar citu privātu uzņēmumu starpniecību, uz kuriem neattiecas pienākums izmantot iepirkuma procedūru. Turklāt neatkarīgi no tā, kurš no abiem līdzekļiem tiek izmantots, jautājums par to, vai šādas priekšrocības esamība ir jāizslēdz vai, gluži pretēji, jāpieņem, prasa izvērtēt, vai līgumi vai citi akti, kas paredz šo pārdošanu vai iegādi, atspoguļo parastos tirgus apstākļus.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka Volotea un easyJet ir guvušas priekšrocību, jo pirms līgumu noslēgšanas ar lidostu apsaimniekotājiem nav īstenota iepirkuma procedūra vai tai līdzvērtīga procedūra. Tā arī norāda, ka Vispārējā tiesa nav pienācīgi pārbaudījusi jautājumu par to, vai šie līgumi atspoguļo parastus tirgus apstākļus.

Šo iemeslu dēļ Tiesa apmierina Volotea un easyJet iebildumus par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un atceļ pārsūdzētos spriedumus.

Tā kā tiesvedības stadija ļauj taisīt galīgo spriedumu, Tiesa lietas izskata un, treškārt un visbeidzot, pārbauda Volotea un easyJet izvirzītos iebildumus, lai pamatotu to attiecīgo prasību atcelt strīdīgo lēmumu.

Šajā ziņā Tiesa norāda, ka Komisija ir pieļāvusi pirmo tiesību kļūdu, jo, pamatojoties uz Reģiona īstenotajiem valsts politikas mērķiem, lidostu apsaimniekotāju privāto raksturu un attiecīgo pasākumu veidu, tā ir noraidījusi privātā tirgus dalībnieka principa piemērojamību, lai pārbaudītu priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turpinot tā norāda, ka, konstatējot šādas priekšrocības esamību, vispārīgi un konkrēti neizvērtējot, vai Reģions un lidostas apsaimniekotāji ir centušies iegādāties attiecīgos pakalpojumus parastos tirgus apstākļos, Komisija ir pieļāvusi otro tiesību kļūdu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa LESD 107. panta 1. punkta pārkāpuma dēļ atceļ arī strīdīgo lēmumu, ciktāl tas attiecas uz Volotea un easyJet.

1      Komisijas Lēmums (ES) 2017/1861 (2016. gada 29. jūlijs) par valsts atbalstu SA.33983 (2013/C) (ex 2012/NN) (ex 2011/N) – Itālija – Kompensācija Sardīnijas lidostām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SGEI) (OV 2017, L 268, 1. lpp.).

2      Spriedumi, 2020. gada 13. maijs, Volotea/Komisija (T‑607/17, EU:T:2020:180), un 2020. gada 13. maijs, easyJet Airline/Komisija (T‑8/18, EU:T:2020:182).