Lieta C‑64/20

UH

pret

An tAire Talmhaíochta, Bia agus Mara u.c.

(Ard‑Chúirt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 17. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 288. pants – Direktīva 2001/82/EK – Kopienas kodekss, kas attiecas uz veterinārajām zālēm – 58., 59. un 61. pants – Informācija, kas ir jānorāda uz veterināro zāļu ārējā un tiešā iepakojuma un lietošanas instrukcijās – Pienākums sagatavot informāciju visās tirdzniecības dalībvalsts oficiālajās valodās – Valsts tiesību akti, kuros paredzēta informācijas sagatavošana tikai vienā vai otrā dalībvalsts oficiālajā valodā – Valsts tiesa, kas izskata prasību konstatēt, ka dalībvalsts nav pareizi transponējusi Direktīvu 2001/82/EK un ka kompetentajām iestādēm ir jāgroza valsts tiesību akti)

Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde – Vajadzība nodrošināt direktīvu efektivitāti – Valsts tiesu pienākums – Valsts tiesa, kura ir konstatējusi, ka valsts tiesību akts par valodas lietošanu saistībā ar informāciju, kurai ir jābūt norādītai uz ārējā un iekšējā iepakojuma un lietošanas pamācībās, neatbilst direktīvai – Šīs tiesas atteikšanās pieņemt tiesas nolēmumu, kurā tiktu atzīts, ka šī direktīva ir tikusi transponēta nepareizi – Nepieļaujamība – Valsts tiesību akts, kas atbilst citam Savienības tiesību aktam, ar kuru minētā direktīva drīzumā tiks aizstāta – Ietekmes neesamība

(LESD 288. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82)

(skat. 32.–39. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Dalībvalsts tiesai ir pienākums īstenot valsts tiesībās piešķirtās pilnvaras pieņemt tiesas nolēmumu, kurā tiek atzīts, ka šī valsts nav pareizi transponējusi Savienības direktīvu un ka tai ir pienākums to novērst

Minētā tiesa nevar neņemt vērā šīs dalībvalsts pienākumu transponēt direktīvu, šādu atteikumu pamatojot ar šīs transponēšanas apgalvoto nesamērīgumu, kas izriet no turpmākiem grozījumiem Savienības tiesībās noteiktajās prasībās

UH, Īrijas valstspiederīgais, kura dzimtā valoda ir īru valoda un kurš pats ir no Galway Gaeltacht (Golvejas reģions) konstatēja, ka veterinārajām zālēm pievienotā informācija ir sagatavota tikai angļu valodā. Tomēr viņa ieskatā Direktīvā 2001/82 ( 1 ) ir noteikts, ka šai informācijai ir jābūt sagatavotai abās oficiālajās Īrijas valsts valodās, proti, īru valodā un angļu valodā. 2016. gada 14. novembrī UH lūdza Ard‑Chúirt (Augstā tiesa, Īrija) konstatēt, ka šī direktīva nav pareizi transponēta un ka attiecīgi Īrijai ir pienākums veikt grozījumus savos tiesību aktos.

Ard‑Chúirt (Augstā tiesa) konstatēja, ka Īrijas tiesību akti veterināro zāļu marķējuma un lietošanas instrukciju jomā neatbilst minētajā direktīvā noteiktajām valodas lietojuma prasībām un ka tādējādi ir ticis pārkāpts LESD 288. pants ( 2 ). Tomēr šī tiesa norādīja, ka saskaņā ar Regulu 2019/6 ( 3 ), kura tiks piemērota no 2022. gada 28. janvāra, tiek pieļauts, ka informācija, kurai ir jābūt norādītai uz veterināro zāļu ārējā un iekšējā iepakojuma un lietošanas pamācībās, var tikt marķēta īru vai angļu valodā. Tādējādi tā uzskatīja, ka, nodrošinot Īrijas tiesību aktu atbilstību direktīvai, prasītājam būs vienīgi ierobežots un īslaicīgs ieguvums, savukārt veterināro zāļu piegādātājiem un izplatītājiem tiktu radītas grūtības, kas var būtiski ietekmēt kā dzīvnieku veselību, tā arī ekonomisko un sociālo situāciju Īrijā.

Saņēmusi šīs pašas tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa nosprieda, ka LESD 288. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka valsts tiesa – kura šim nolūkam valsts tiesībās paredzētas procedūras ietvaros konstatē, ka minētās tiesas dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu pareizi transponēt Direktīvu 2001/82, – atsakās pieņemt tiesas nolēmumu, kurā tiek atzīts, ka šī dalībvalsts nav pareizi transponējusi šo direktīvu un tai ir pienākums to novērst, kā pamatojumu norādot to, ka valsts tiesību akti šīs tiesas izpratnē atbilst Regulai 2019/6, ar kuru iepriekš minētā direktīva ir tikusi atcelta un kura tiks piemērota no 2022. gada 28. janvāra.

Tiesas vērtējums

Tiesa atgādina, ka no kādas direktīvas izrietošs dalībvalstu pienākums sasniegt tajā paredzēto rezultātu, kā arī to pienākums veikt visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas ir piemēroti šā pienākuma izpildes nodrošināšanai, attiecas uz visām dalībvalstu iestādēm, tostarp tiesām atbilstoši to kompetencei ( 4 ). Turklāt Tiesa konstatēja, ka Īrijas tiesības ļauj privātpersonām saņemt tiesas nolēmumu, kurā tiek atzīts, ka Īrija nav pareizi transponējusi kādu Savienības direktīvu un tai ir pienākums to transponēt, vienlaikus atstājot valsts tiesām iespēju atteikt šāda nolēmuma pieņemšanu šajās tiesībās noteiktu pamatu dēļ.

Konkrētajā lietā iesniedzējtiesa bija konstatējusi, ka Direktīva 2001/82 nebija pareizi transponēta. Šajā ziņā Tiesa norāda – apstāklis, ka Īrijas tiesību akti jau ir saderīgi ar Regulu 2019/6, kas tiks piemērota no 2022. gada 28. janvāra, nevar atspēkot konstatējumu par šī tiesību akta nesaderību ar Savienības tiesībām līdz šim datumam, ne arī a fortiori pamatot šādu nesaderību. Proti, līdz brīdim, kad Direktīva 2001/82 ar šo regulu tiek atcelta, tās noteikumi saglabā savu saistošo spēku. Tikai Tiesa izņēmuma kārtā un primāru tiesiskās drošības apsvērumu dēļ var noteikt Savienības tiesību normas seku pagaidu apturēšanu attiecībā uz tai pretrunā esošām valsts tiesībām.

Līdz ar to Tiesa uzskata, ka LESD 288. pants nepieļauj, ka valsts tiesa var neņemt vērā dalībvalsts, kurā tā ietilpst, pienākumu transponēt direktīvu, pamatojoties uz šīs transponēšanas apgalvoto nesamērīgumu, kas būtu dārga vai nelietderīga, ņemot vērā šīs direktīvas drīzo aizstāšanu. Tādējādi iesniedzējtiesai ir jāveic visi vispārīgie vai īpašie pasākumi, kas ir piemēroti minētajā direktīvā noteiktā rezultāta nodrošināšanai un attiecīgi ir jāpieņem prasītais tiesas nolēmums.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV 2001, L 311, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/28/EK (2004. gada 31. marts) (OV 2004, L 136, 58. lpp.). Direktīvā 2001/82 tostarp ir paredzēts, ka uz veterināro zāļu ārējā iepakojuma vai šo zāļu traukiem obligāti ir norādāma tāda informācija par zālēm kā to nosaukums, stiprums, aktīvās vielas, ražotāja partijas numurs, tirdzniecības atļaujas numurs, dzīvnieku suga un devas. Direktīvas 58. panta 4. punktā ir noteikts, ka šī informācija ir jānorāda “tās valsts valodā vai valodās, kurā šīs zāles laiž tirgū”.

( 2 ) LESD 288. panta 3. punktā ir noteikts: “Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes”.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6/ES (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV 2019, L 4, 43. lpp.). Šīs regulas 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka lietošanas instrukcija tiek sagatavota “tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā veterinārās zāles ir darītas pieejamas tirgū”.

( 4 ) Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LES 4. panta 3. punkta otro daļu “dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem”.