Lieta T‑849/19

Leonardo SpA

pret

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru

Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 26. janvāra spriedums

Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Novērošanas no gaisa pakalpojumi – Atcelšanas prasība – Intereses celt prasību neesamība – Nepieņemamība – Ārpuslīgumiskā atbildība

1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Iepirkuma procedūra – Novērošanas no gaisa pakalpojumi – Tālvadības gaisa kuģa sistēma – Paziņojums par līgumu – Lēmums, ko līgumslēdzēja iestāde adresējusi pretendentiem – Prasība, ko cēlusi sabiedrība, kura nepiedalījās procedūrā iespējami diskriminējošu tehnisko specifikāciju dēļ – Šo specifikāciju diskriminējošā rakstura pierādījumu neesamība – Intereses celt prasību neesamība – Nepieņemamība

   (LESD 263. pants un Padomes Direktīvas 89/665 1. panta 3. punkts)

   (skat. 23.–29., 31.–39. punktu)

2. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāli un droši zināmi zaudējumi, ko radījis prettiesisks akts – Jēdziens – Iespējas zaudēšana – Iekļaušana – Nosacījumi

   (LESD 340. panta 2. daļa)

   (skat. 46.–52. punktu)

Rezumējums

2019. gada 18. oktobrī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) ar paziņojumu par līgumu ( 1 ) izsludināja iepirkuma procedūru ( 2 ) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais paziņojums par līgumu”), lai saņemtu pakalpojumus jūras novērošanai no gaisa ar Eiropas vidēja augstuma ilglidošanas tālvadības gaisa kuģa sistēmu.

Prasītāja Leonardo SpA – sabiedrība, kas darbojas aviācijas nozarē, – nepiedalījās ar apstrīdēto paziņojumu par līgumu izsludinātajā iepirkuma procedūrā.

2020. gada 31. maijā piedāvājumu vērtēšanas komiteja iesniedza vērtējuma ziņojumu atbildīgajam kredītrīkotājam, kurš pēc tam apstiprināja piedāvājumu vērtējuma ziņojumu un parakstīja lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”).

Tādēļ prasītāja vērsās Vispārējā tiesā, pirmkārt, ar prasību atcelt apstrīdēto paziņojumu par līgumu un tā pielikumus ( 3 ), kā arī apstrīdēto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un, otrkārt, ar prasību atlīdzināt zaudējumus, kas tai esot nodarīti attiecīgā iepirkuma ( 4 ) prettiesiskā rakstura dēļ.

Ar spriedumu, kas pieņemts paplašinātā sastāvā, Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas prasību pilnībā. Šīs lietas galvenā īpatnība ir tā, ka atcelšanas prasība ir vērsta pret paziņojumu par līgumu un tā pielikumiem un to ir izteicis uzņēmums, kurš nav piedalījies ar šo paziņojumu izsludinātajā iepirkumā. Jautājumam, vai šāda prasība ir pieņemama, ir bezprecedenta raksturs.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, pārbaudot prasību atcelt apstrīdēto aktu pieņemamību, Vispārējā tiesa norāda, ka, ņemot vērā prasītājas apgalvojumu, ka tā neesot piedalījusies attiecīgajā iepirkuma procedūrā, jo specifikācijas noteikumi tai esot lieguši iesniegt piedāvājumu, jautājums ir par to, vai šādos apstākļos tā pamato interesi celt prasību par minēto iepirkumu LESD 263. panta izpratnē. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa atgādina Tiesas pausto nostāju prejudiciālajā nolēmumā, saskaņā ar kuru – tā kā tiesības celt prasību uzņēmējam, kas nav iesniedzis piedāvājumu, var tikt atzītas tikai izņēmuma kārtā, – nevar tikt uzskatīts par pārmērīgu, ka tam tiek prasīts, lai tas pierāda, ka iepirkuma noteikumi liedz iespēju iesniegt piedāvājumu ( 5 ). Lai gan šis nolēmums tika izdots, atbildot uz prejudiciālu jautājumu par Direktīvas 89/665 ( 6 ), kas ir saistoša tikai dalībvalstīm, tiesību normu interpretāciju, Vispārējā tiesa uzskata, ka no tā izrietošo risinājumu mutatis mutandis var piemērot tādā gadījumā kā šajā lietā, kurā prasītāja apgalvo, ka tai tika liegts iesniegt piedāvājumu kādas Eiropas Savienības aģentūras izsludināta iepirkuma dokumentu tehnisko specifikāciju dēļ, t.i., to tehnisko specifikāciju dēļ, kuras tā apstrīd. Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka ir jānosaka, vai prasītāja ir pierādījusi, ka tai ir bijusi liegta iespēja iesniegt piedāvājumu un līdz ar to – vai tā pamato interesi celt prasību.

Šajā ziņā, pirmkārt, saistībā ar attiecīgo iepirkuma procedūru Vispārējā tiesa atgādina, ka šajā lietā pirms šīs procedūras notika 2017. gadā izsludinātā iepirkuma procedūra FRONTEX/OP/800/2017/JL, kuras mērķis bija veikt divu veidu tālvadības gaisa kuģa sistēmu (RPAS) testus. Šis līgums bija sadalīts divās daļās, un prasītāja ieguva līguma slēgšanas tiesības otrajā daļā. Tiklīdz šie līgumi bija izpildīti, Frontex veica detalizētus vērtējumus un, pamatojoties uz šiem vērtējuma ziņojumiem, tā definēja prasības, kas ietvertas prasības pieteikumā minētajā apstrīdētajā paziņojumā par līgumu un tā pielikumos, atbildēs un jautājumos un informatīvās sanāksmes protokolā, starp kurām ir prasības, kuras prasītāja uzskata par diskriminējošām. Vispārējās tiesas ieskatā šo prasību definēšana notika pakāpeniska procesa noslēgumā, ņemot vērā gūto pieredzi, kas ļāva Frontex detalizēti un rūpīgi izvērtēt to nepieciešamību.

Otrkārt, attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka “iepirkuma noteikumos ir ietverti contra legem un nepamatoti noteikumi, kas potenciālos konkurentus pakļauj no tehniskā viedokļa neizpildāmām prasībām”, Vispārējā tiesa konstatē, ka trīs uzņēmumi ir iesnieguši piedāvājumus un ka vismaz divi no tiem atbilda visām tehniskajām specifikācijām, jo tiem tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

Treškārt, attiecībā uz attieksmi pret prasītāju salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, Vispārējā tiesa uzskata, ka tā nav pierādījusi nedz to, ka tehniskās specifikācijas tai būtu tikušas piemērotas atšķirīgi salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, nedz, vispārīgāk, to, ka tā būtu bijusi vērtēta atšķirīgi, lai gan tā bija situācijā, kas bija līdzīga citu kandidātu situācijai.

Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka tās dalība bija padarīta “neiespējama” vai ka tā bija pakļauta “pārmērīgām ekonomiskām izmaksām tādā mērā, ka nav varēts sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu”, Vispārējā tiesa uzskata, ka ar šo apgalvojumu nevar pierādīt nekādu diskrimināciju attiecībā uz prasītāju.

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa nospriež, ka prasītāja nav pierādījusi, ka attiecīgā iepirkuma prasības varētu būt diskriminējošas attiecībā uz to. Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka tai ir bijusi liegta iespēja iesniegt piedāvājumu, un tādējādi tai nav intereses prasīt atcelt apstrīdētos aktus. Līdz ar to Vispārējā tiesa kā nepieņemamus noraida prasījumus atcelt šos aktus, kā arī līdz ar to prasījumus, kas vērsti pret lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, nelemjot ne par prasībām attiecībā uz apstrīdama akta esamību un prasītājas locus standi, ne par pieprasīto pierādījumu savākšanas pasākumu lietderīgo raksturu.

Otrām kārtām, izvērtējot prasību par zaudējumu atlīdzību, Vispārējā tiesa atgādina, ka attiecībā uz nosacījumu par zaudējumu esamību Savienības atbildība iestājas tikai tad, ja prasītājs faktiski ir cietis “reālus un droši zināmus” zaudējumus. Līdz ar to prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi Savienības tiesai, lai pierādītu šādu zaudējumu esamību un apmēru. Šajā lietā Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja vienīgi lūdz atlīdzināt visus radušos un nākotnē sagaidāmos zaudējumus, kas izriet no attiecīgā iepirkuma prettiesiskā rakstura, nesniedzot pierādījumus par šo zaudējumu esamību un apmēru. No tā izriet, ka nosacījums par zaudējumu esamību, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, nav izpildīts ( 7 ).

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa nospriež, ka prasītājas prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida un ka līdz ar to tās prasība ir jānoraida pilnībā.

( 1 ) Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā publicētais paziņojums par līgumu (OV 2019/S 0202 490010).

( 2 ) Iepirkuma procedūra FRONTEX/OP/888/2019/JL/CG “Tālvadības gaisa kuģa sistēmas (RPAS) pārbaude jūras ilgtermiņa novērošanai no gaisa no vidēja augstuma”.

( 3 ) LESD 263. pants.

( 4 ) LESD 268. pants.

( 5 ) Spriedums, 2018. gada 28. novembris, Amt Azienda Trasporti e Mobilità u.c. (C‑328/17, EU:C:2018:958, 53. punkts). Šis spriedums ir taisīts, atbildot uz prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretēt 1. panta 3. punktu Padomes Direktīvā 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris) (OV 2007, L 335, 31. lpp.).

( 6 ) Skat. 5. zemsvītras piezīmi pilnīgai atsaucei uz Direktīvu 89/665.

( 7 ) Saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu.