Lieta C‑481/19

DB

pret

Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob)

(Corte costituzionale lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2021. gada 2. februāra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2003/6/EK – 14. panta 3. punkts – Regula (ES) Nr. 596/2014 – 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Tirgus ļaunprātīga izmantošana – Administratīvi sodi ar krimināltiesisku raksturu – Nesadarbošanās ar kompetentajām iestādēm – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pants – Tiesības klusēt un neliecināt pret sevi

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Piemērojamība – Tiesības klusēt – Iekļaušana – Robežas – Atteikšanās sadarboties ar iestādēm

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa un 48. pants)

   (skat. 38.–41. un 45. punktu)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu – Piemērojamība – Tiesības klusēt – Iekļaušana – Piemērošana procedūrām, kuru rezultātā var tikt piemēroti sodi ar krimināltiesisku raksturu – Vērtēšanas kritēriji – Pārkāpuma juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās, pārkāpuma raksturs un piemērotā soda smagums

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa un 48. pants)

   (skat. 42.–44. punktu)

3. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Uzņēmumam adresēts informācijas pieprasījums – Pienākums sniegt informāciju, kas vēlāk var tikt izmantota, lai konstatētu pretkonkurences rīcību – Piemērošana pēc analoģijas fiziskām personām, pret kurām noris procedūra par pārkāpumu saistībā ar iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu – Nepieļaujamība

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants)

   (skat. 46.–48. punktu)

4. Tiesību aktu tuvināšana – Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas (tirgus ļaunprātīga izmantošana) – Aizliegums – Sankcijas – Sadarbības neesamība – Fiziskas personas sodīšana par atteikšanos sniegt atbildes, no kurām varētu izrietēt tās atbildība par pārkāpumu, par kuru var piemērot sodus ar krimināltiesisku raksturu – Nepieļaujamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa un 48. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 596/2014 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6 14. panta 3. punkts)

   (skat. 52.–58. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Fiziskai personai, attiecībā pret kuru tiek veikta administratīva izmeklēšana par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, ir tiesības klusēt, ja no tās atbildēm varētu izrietēt atbildība par pārkāpumu, par kuru var piemērot administratīvus sodus ar krimināltiesisku raksturu, vai tās kriminālatbildība

Tomēr tiesības klusēt nevar attaisnot nesadarbošanos ar kompetentajām iestādēm, piemēram, atteikšanos ierasties uz uzklausīšanu vai novilcināšanas taktikas izmantošanu

2012. gada 2. maijāCommissione Nazionale per le Società e la Borsa (Sabiedrību un biržas uzraudzības valsts komisija, Itālija) (turpmāk tekstā – “Consob”) piemēroja DB sodus 300000 euro apmērā par 2009. gadā izdarītu administratīvo pārkāpumu saistībā ar iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Tā arī piemēroja tam sodu 50000 euro apmērā par nesadarbošanos. DB pēc tam, kad viņš vairākkārt bija lūdzis atlikt uzklausīšanas datumu, uz kuru viņš tika uzaicināts kā par faktiem informēta persona, atteicās atbildēt uz jautājumiem, kas viņam tika uzdoti, kad viņš ieradās uz šo uzklausīšanu.

Pēc viņa iebildumu pret šiem sodiem noraidīšanas DB iesniedza kasācijas sūdzību Corte suprema di cassazione (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija). 2018. gada 16. februārī šī tiesa uzdeva Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa, Itālija) jautājumu par Itālijas tiesību normas ( 1 ), uz kuras pamata tika piemērots sods par nesadarbošanos, atbilstību Konstitūcijai. Ar šo normu ir paredzēts sods par nepakļaušanos Consob lūgumiem noteiktajā termiņā vai par tās uzraudzības uzdevumu izpildes kavēšanu, tostarp attiecībā pret personu, kurai Consob pārmet iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

Corte costituzionale (Konstitucionālā tiesa) uzsvēra, ka Itālijas tiesībās iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana ir gan administratīvs pārkāpums, gan noziedzīgs nodarījums. Turpinājumā tā norādīja, ka attiecīgā norma tika pieņemta, izpildot īpašu pienākumu, kas noteikts Direktīvā 2003/6 ( 2 ), un ka šobrīd ar šo normu tiek īstenota Regulas Nr. 596/2014 ( 3 ) norma. Pēc tam tā vaicāja Tiesai par šo aktu saderību ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk tekstā – “Harta”) un it īpaši ar tiesībām klusēt.

Tiesa, izspriežot lietu virspalātā, atzīst, ka fiziskai personai ir tiesības klusēt, kas ir aizsargātas Hartā ( 4 ), un nospriež, ka Direktīva 2003/6 un Regula Nr. 596/2014 ļauj dalībvalstīm ievērot šīs tiesības izmeklēšanā, kas tiek veikta pret šādu personu un kuras rezultātā var tikt konstatēta tās atbildība par pārkāpumu, par kuru var piemērot administratīvus sodus ar krimināltiesisku raksturu, vai tās kriminālatbildība.

Tiesas vērtējums

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru attiecībā uz tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu ( 5 ), Tiesa uzsver, ka tiesības klusēt, kas ir jēdziena “lietas taisnīga izskatīšana” pamatā, liedz tostarp sodīt fizisku personu, kas “apsūdzēta” par viņas atteikšanos saskaņā ar Direktīvu 2003/6 vai Regulu Nr. 596/2014 sniegt kompetentajai iestādei atbildes, no kurām varētu izrietēt tās atbildība par pārkāpumu, par kuru var piemērot administratīvus sodus ar krimināltiesisku raksturu, vai tās kriminālatbildība. Šajā ziņā Tiesa precizē, ka judikatūra par uzņēmumu pienākumu procedūrās, kuru rezultātā var tikt piemēroti sodi par pretkonkurences rīcību, sniegt informāciju, kas vēlāk varētu tikt izmantota, lai konstatētu to atbildību par šādu rīcību, nevar tikt piemērota pēc analoģijas, lai noteiktu tādas fiziskas personas tiesību klusēt apjomu, kura tiek apsūdzēta par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa piebilst, ka tiesības klusēt tomēr nevar attaisnot to, ka attiecīgā persona nesadarbojas ar kompetentajām iestādēm, piemēram, atteikšanos ierasties uz šo iestāžu organizētu uzklausīšanu vai novilcināšanas taktiku ar nolūku atlikt tās norisi.

Visbeidzot, Tiesa norāda, ka gan Direktīvu 2003/6, gan Regulu Nr. 596/2014 var interpretēt tādā veidā, kas ir saderīgs ar tiesībām klusēt, jo šajā direktīvā un regulā netiek prasīts, lai fiziska persona tiktu sodīta par viņas atteikšanos sniegt kompetentajai iestādei atbildes, no kurām varētu izrietēt viņas atbildība par pārkāpumu, par kuru var piemērot administratīvus sodus ar krimināltiesisku raksturu, vai viņas kriminālatbildība. Šādos apstākļos tas, ka par šādu atteikšanos nav skaidri izslēgta soda piemērošana, nevar ietekmēt šo aktu spēkā esamību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka fiziska persona nevar tikt sodīta par viņas atteikšanos sniegt šādas atbildes kompetentajai iestādei.

( 1 ) 1998. gada 24. februāradecreto legislativo n. 58 – Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge 6 febbraio 1996, n. 52 (Leģislatīvais dekrēts Nr. 58, kas konsolidē noteikumus finanšu starpniecības jomā 1996. gada 6. februāra Likuma Nr. 52 8. un 21. panta izpratnē) 187. quinquiesdecies pants.

( 2 ) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) (OV 2003, L 96, 16. lpp.) 14. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jānosaka sankcijas, kas piemērojamas par nesadarbošanos šīs direktīvas 12. pantā paredzētajā izmeklēšanā un pārbaudēs. Šajā pēdējā pantā ir precizēts, ka šajā ziņā kompetentajai iestādei ir jābūt iespējai pieprasīt informāciju no visām personām un vajadzības gadījumā uzaicināt un uzklausīt personu.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV 2014, L 173, 1. lpp.), 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šajā tiesību normā ir noteikts pienākums piemērot administratīvus sodus par nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai, inspekcijai vai pieprasījumam, kā minēts šīs regulas 23. panta 2. punktā, kura b) apakšpunktā ir precizēts, ka tas ietver personas iztaujāšanu, lai iegūtu informāciju.

( 4 ) Hartas 47. panta otrā daļa un 48. pants.

( 5 ) Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu ir nostiprinātas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā.