Lieta C‑441/19

TQ

pret

Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Rechtbank Den Haag, zittingsplaats’s‑Hertogenbosch lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 14. janvāra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2008/115/EK – Kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – 5. panta a) punkts, 6. panta 1. un 4. punkts, 8. panta 1. punkts un 10. pants – Attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pieņemts atgriešanas lēmums – Bērna interešu prioritāte – Attiecīgās dalībvalsts pienākums pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas pārliecināties, ka šis nepilngadīgais tiks nogādāts atpakaļ pie viņa ģimenes locekļa, noteikta aizbildņa vai uz piemērotām uzņemšanas struktūrām valstī, uz kuru veic atgriešanu – Nošķiršana, pamatojoties tikai uz nepilngadīgā vecuma kritēriju, uzturēšanās tiesību piešķiršanai – Atgriešanas lēmums, kuram neseko izraidīšanas pasākumi

1.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 – Attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pieņemts atgriešanas lēmums – Šāda lēmuma pieņemšanas nosacījumi – Pienākums pienācīgi ņemt vērā bērna interešu prioritāti – Attiecīgās dalībvalsts pienākums iepriekš veikt vispārēju un padziļinātu šī nepilngadīgā situācijas novērtējumu – Minētās dalībvalsts pienākums iepriekš pārliecināties, vai šim nepilngadīgajam ir piemērotas uzņemšanas iespēja valstī, uz kuru veic atgriešanu

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 5. panta a) punkts, 6. panta 1. punkts un 10. pants)

(skat. 44., 46.–49., 52.–56., 59. un 60. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi– Direktīva 2008/115 – Attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pieņemts atgriešanas lēmums – Pārbaude par to, vai šim nepilngadīgajam ir piemērotas uzņemšanas iespēja valstī, uz kuru veic atgriešanu, pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas – Valsts administratīvā prakse, ar kuru šīs pārbaudes nolūkos tiek veikta nepavadīto nepilngadīgo nošķiršana, pamatojoties tikai uz viņu vecuma kritēriju – Nepieļaujamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 5. panta a) punkts un 6. panta 1. punkts)

(skat. 64.–68. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 – Attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pieņemts atgriešanas lēmums – Attiecīgās dalībvalsts atturēšanās īstenot viņa izraidīšanu, līdz viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pēc šāda lēmuma pieņemšanas un pēc pārliecināšanās par piemērotas uzņemšanas iespējas esamību valstī, uz kuru veic atgriešanu – Nepieļaujamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 4. apsvērums un 5. panta a) punkts, 6. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts un 10. panta 2. punkts)

(skat. 72.–75., 77.–79., 81. un 82. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

Rezumējums

Pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo dalībvalstij ir jāpārbauda, vai nepilngadīgajam ir pieejama piemērota uzņemšana valstī, uz kuru veic atgriešanu

Turklāt, ja izraidīšanas stadijā piemērota uzņemšana vairs nav nodrošināta, dalībvalsts atgriešanas lēmumu nevarēs izpildīt

2017. gada jūnijā nepavadītais nepilngadīgais TQ, kuram tobrīd bija 15 gadi un četri mēneši, Nīderlandē iesniedza pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai saistībā ar patvēruma tiesībām. Šajā pieteikumā TQ norādīja, ka viņš ir dzimis 2002. gadā Gvinejā. Kad nomira viņa tante, pie kuras viņš dzīvoja Sjerraleonē, TQ esot ieradies Eiropā. Amsterdamā (Nīderlande) viņš esot bijis cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas upuris, tāpēc pašlaik viņam esot nopietni psihiski traucējumi. 2018. gada martā Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (tieslietu un drošības valsts sekretārs, Nīderlande; turpmāk tekstā – “valsts sekretārs”) pēc savas ierosmes nolēma, ka TQ nevar saņemt termiņuzturēšanās atļauju, turklāt iesniedzējtiesa precizē, ka TQ nevar pretendēt ne uz bēgļa statusu, ne arī uz alternatīvo aizsardzību. Atbilstoši Nīderlandes tiesībām valsts sekretāra lēmums ir uzskatāms par atgriešanas lēmumu.

2018. gada aprīlī TQ par šo lēmumu cēla prasību iesniedzējtiesā, apgalvojot it īpaši, ka nezina, kur dzīvo viņa vecāki, un atgriezies nevarētu tos atpazīt, ka nepazīstot nevienu citu savas ģimenes locekli un pat nezinot, vai šādi ģimenes locekļi eksistē.

Iesniedzējtiesa skaidro, ka Nīderlandes tiesiskajā regulējumā tiek veikta nošķiršana, pamatojoties uz nepavadītā nepilngadīgā vecumu. Attiecībā uz nepilngadīgajiem, kuri patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienā ir jaunāki par 15 gadiem, pirms lēmuma par šo pieteikumu pieņemšanas tiekot veikta Direktīvas 2008/115 (1) 10. pantā paredzētā izmeklēšana par piemērotas uzņemšanas iespējas esamību valstī, uz kuru veic atgriešanu; gadījumā, ja šādas uzņemšanas iespējas nav, šiem nepilngadīgajiem piešķir parasto uzturēšanās atļauju. Attiecībā uz nepilngadīgajiem, kuriem patvēruma pieteikuma iesniegšanas dienā ir 15 gadi vai vairāk, kā TQ gadījumā, šāda izmeklēšana netiekot veikta, un, šķiet, ka Nīderlandes iestādes sagaida, līdz attiecīgie nepilngadīgie būs sasnieguši 18 gadu vecumu, lai pēc tam īstenotu atgriešanas lēmumu. Tādējādi laikposmā no viņa patvēruma pieteikuma līdz pilngadības sasniegšanai tāda nepavadīta nepilngadīgā uzturēšanās Nīderlandē, kam ir 15 gadi vai vairāk, esot nelikumīga, bet tiekot pieciesta.

Šis ir konteksts, kurā iesniedzējtiesa nolēma uzdot Tiesai jautājumus par Nīderlandes tiesiskajā regulējumā veiktās nošķiršanas starp nepavadītajiem nepilngadīgajiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, un nepavadītajiem nepilngadīgajiem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem, saderību ar Savienības tiesībām.

Tiesas vērtējums

Tiesa atzīst, ka tad, ja dalībvalsts vēlas attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo pieņemt atgriešanas lēmumu saskaņā ar Atgriešanas direktīvu, tai visās procedūras stadijās obligāti ir jāņem vērā bērna intereses (2), un tas nozīmē, ka ir jāveic vispārējs un padziļināts šī nepilngadīgā situācijas novērtējums. Tiesas ieskatā tas, ka attiecīgā dalībvalsts pieņem atgriešanas lēmumu, iepriekš nepārliecinājusies par piemērotas uzņemšanas iespējas esamību valstī, uz kuru veic atgriešanu, izraisītu to, ka šis nepilngadīgais, lai gan attiecībā uz viņu ir pieņemts atgriešanas lēmums, gadījumā, ja valstī, uz kuru veic atgriešanu, nav šādas uzņemšanas iespējas, nevarētu tikt izraidīts. Tādējādi šāds nepilngadīgais tiktu nostādīts ļoti neskaidrā situācijā attiecībā uz viņa juridisko statusu un nākotni, it īpaši attiecībā uz viņa izglītību, saikni ar audžuģimeni vai iespēju palikt attiecīgajā dalībvalstī, bet tas būtu pretrunā prasībai aizsargāt bērna intereses visās procedūras stadijās. No tā izriet, ka tad, ja valstī, uz kuru veic atgriešanu, piemērota uzņemšana nav pieejama, attiecībā uz konkrēto nepilngadīgo nevar pieņemt atgriešanas lēmumu.

Tiesa šajā kontekstā precizē, ka aplūkotā nepavadītā nepilngadīgā vecums ir tikai viens no elementiem, lai pārbaudītu piemērotas uzņemšanas iespējas esamību valstī, uz kuru veic atgriešanu, un noteiktu, vai bērna interesēm nav jāizraisa atgriešanas lēmuma nepieņemšana attiecībā uz šo nepilngadīgo. Līdz ar to Tiesa norāda, ka, lai pārbaudītu šādas uzņemšanas iespējas esamību, dalībvalsts nevar veikt nepavadīto nepilngadīgo nošķiršanu, pamatojoties tikai uz viņu vecuma kritēriju.

Tiesa arī atzīst, ka, ņemot vērā dalībvalstu pienākumu pieņemt atgriešanas lēmumu attiecībā uz ikvienu trešās valsts valstspiederīgo, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā (3), un īstenot viņa izraidīšanu (4) iespējami ātri, Atgriešanas direktīvai ir pretrunā tas, ka dalībvalsts pēc atgriešanas lēmuma pieņemšanas attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo un, pārliecinājusies par piemērotas uzņemšanas iespējas esamību valstī, uz kuru veic atgriešanu, pēc tam atturas īstenot viņa izraidīšanu, līdz viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Šādā gadījumā attiecīgais nepilngadīgais ir jāizraida no attiecīgās dalībvalsts teritorijas, ievērojot izmaiņas viņa situācijā. Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu Tiesa atzīst, ka gadījumā, ja nepavadītā nepilngadīgā izraidīšanas stadijā valstī, uz kuru veic atgriešanu, vairs nebūtu nodrošināta piemērota uzņemšana, attiecīgā dalībvalsts atgriešanas lēmumu izpildīt nevarētu.

1      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.; turpmāk tekstā – “Atgriešanas direktīva”).

2      Skat. Atgriešanas direktīvas 5. panta a) punktu.

3      Skat. Atgriešanas direktīvas 6. panta 1. punktu.

4      Skat. Atgriešanas direktīvas 8. pantu.