Lieta T‑93/18

International Skating Union

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedums

Konkurence – Uzņēmumu apvienība – Ātrslidošanas sacensības – Lēmums, ar ko konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Sporta federācijas regulējums – Konkurences tiesību un sporta specifikas saskaņošana – Derības sporta jomā – Sporta šķīrējtiesa – Pamatnostādnes naudas sodu aprēķināšanai – LESD 101. panta teritoriālā piemērošanas joma – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Korektīvi pasākumi

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pārbaude – Tikai tādu argumentu izmantošana, kuri neliek apšaubīt apstrīdētā lēmuma pamatotību

   (LESD 263. un 296. pants)

   (skat. 53. un 54. punktu)

2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Komisijas lēmums, kurā konstatēts pārkāpums un uzdots veikt korektīvus pasākumus – Apgalvoti pretrunīgs pamatojums

   (LESD 263. un 296. pants)

   (skat. 56.–61. punktu)

3. Aizliegtas vienošanās – Uzņēmumu apvienību lēmumi – Jēdziens – Starptautiskas sporta federācijas regulējums par sportistu, kuri ir tās biedri, dalību sacensībās

   (LESD 101. pants)

   (skat. 69.–75. punktu)

4. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Starptautiskas sporta federācijas, kura ir pilnvarota piešķirt atļaujas, regulējums – Kvalifikācija par ierobežojumu mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Vērtēšanas kritēriji – Regulējuma formulējums, mērķis un konteksts – Sankcijas par neatbilstību gadījumā, ja sportists, kas ir tās biedrs, piedalās neatļautās sacensībās – Leģitīmu un samērīgu mērķu sasniegšanai raksturīgi ierobežojumi – Sporta vispārīgās specifikas un tā sabiedriskās un audzinošās lomas ņemšana vērā

   (LESD 101. pants un 165. panta 1. punkts)

   (skat. 77.–79., 82., 100. un 106. punktu)

5. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Starptautiskas sporta federācijas, kura ir pilnvarota piešķirt atļaujas, regulējums – Kvalifikācija par ierobežojumu mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Vērtējums – Noteikumi par sporta disciplīnas integritātes aizsardzību pret riskiem saistībā ar derībām un kopējo standartu ievērošanas nodrošināšanu sporta sacensībās – Noteikumi, ar kuriem paredzēts sasniegt tiesiski pamatotus mērķus – Starptautiskas sporta federācijas pilnvaru piešķirt atļaujas diskrecionāra izmantošana – Sportistiem piemērojamo sankciju nesamērīgums – Ierobežojums mērķa dēļ

   (LESD 101. pants un 165. panta 1. punkts)

   (skat. 85.–89., 91.–95., 100., 101., 106., 108., 109. punktu)

6. Konkurence – Savienības noteikumi – Teritoriālā piemērojamība – Komisijas kompetence – Aizliegtas vienošanās tiešu, būtisku un prognozējamu seku kritērijs – Vērtējums

   (LESD 101. pants)

   (skat. 125.–130. punktu)

7. Konkurence – Administratīvais process – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas pilnvaras – Uzņēmumiem adresēti rīkojumi – Ierobežojumi – Pienākums grozīt noteikumu, kas nošķirts no noteikuma, kurš veido konstatēto pārkāpumu – Starptautiskas sporta federācijas regulējums par šķīrējtiesu – Analoģija ar vainu pastiprinošiem apstākļiem – Nepieļaujamība

   (LESD 101. pants; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 28. punkts)

   (skat. 143.–161. punktu)

8. Konkurence – Administratīvais process – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas pilnvaras – Uzņēmumiem adresēti rīkojumi – Konstatētā pārkāpuma faktiskai izbeigšanai derīgo līdzekļu apzināšana – Ierobežojumi

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts)

   (skat. 167.–172. punktu)

Rezumējums

Vispārējā tiesa apstiprina, ka Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) noteikumi, kuros paredzētas smagas sankcijas sportistiem, kas piedalās tās neatzītās ātrslidošanas sacensībās, ir pretrunā ES konkurences tiesību normām

Savukārt Komisijas iebildumi pret ISU šķīrējtiesas noteikumiem ir nepamatoti

International Skating Union (Starptautiskā Slidošanas savienība) (turpmāk tekstā – “ISU”) ir vienīgā starptautiskā sporta federācija, ko atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), lai tā nodrošinātu daiļslidošanas un ātrslidošanas regulēšanu un pārvaldību. ISU veic arī komercdarbību, rīkojot vislielākā mēroga starptautiskas ātrslidošanas sacensības, piemēram, Eiropas čempionātus un pasaules čempionātus, kā arī ziemas olimpisko spēļu ātrslidošanas sacensības.

Korejā reģistrētā sabiedrība Icederby International Co. Ltd 2014. gadā plānoja rīkot ātrslidošanas sacensības Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), tostarp arī jauna slidojumu formāta sacīkstes. Tā kā ISU nebija piešķīrusi atļauju rīkot šo pasākumu, šai rīkotājsabiedrībai radās grūtības nodrošināt profesionālo ātrslidotāju dalību, un tādēļ tai nācās atteikties no šā projekta. Proti, ISU statūtos ir noteikts, ka uz attiecīgās valsts federāciju, kas ir ISU biedrs, saistītajiem slidotājiem attiecas iepriekšējas apstiprināšanas sistēma, kura ietver arī “atbilstības noteikumus”. Saskaņā ar šo noteikumu redakciju, kas bija piemērojama minētajā laikposmā, gadījumā, ja kāds slidotājs piedalās sacensībās, kurām nav piešķirta atļauja, viņš sevi pakļauj riskam, ka tiks piemērota sankcija – izslēgšana uz visu mūžu no jebkurām sacensībām, kuras rīko ISU.

Eiropas Komisija, kurai tika iesniegta divu nīderlandiešu profesionālo ātrslidotāju sūdzība, 2017. gada 8. decembra lēmumā ( 1 ) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) pauda uzskatu, ka ISU atbilstības noteikumi neatbilst Savienības konkurences tiesību normām (LESD 101. pantam), jo to mērķis esot ierobežot profesionālo ātrslidotāju iespējas brīvi piedalīties starptautiskās sacensībās, kuras rīko trešās personas, un tādējādi liedzot konkurējošu sacīkšu potenciāliem rīkotājiem iespēju izmantot sportistu pakalpojumus, kas nepieciešami šādu sacensību rīkošanai. Līdz ar to Komisija uzdeva ISU izbeigt šo konstatēto pārkāpumu un paredzēja naudas sodu gadījumam, ja tas netiktu izbeigts, tomēr nekāds sods tai netika uzlikts.

ISU par apstrīdēto lēmumu cēla prasību Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa, kurai pirmoreiz ir lūgts izskatīt Komisijas lēmumu, kurā konstatēta kādas sporta federācijas pieņemta regulējuma neatbilstība Savienības konkurences tiesību normām, apstiprina, ka Komisija ir pamatoti kvalificējusi aplūkojamo regulējumu kā konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, tomēr tā daļēji atceļ apstrīdēto lēmumu, proti, daļā par korektīvajiem pasākumiem, kas uzlikti ISU.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa nospriež – Komisija ir pareizi secinājusi, ka atbilstības noteikumiem bija mērķis ierobežot konkurenci LESD 101. panta izpratnē.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms konstatē, ka situācija, kādā atrodas ISU, varētu izraisīt interešu konfliktu. Proti, no vienas puses, ISU īsteno regulēšanas funkciju, saistībā ar kuru tā ir pilnvarota izdot noteikumus disciplīnās, kuras ietilpst tās atbildības jomā, un tādējādi piešķirt atļauju sacensībām, kuras rīko trešās personas, savukārt, no otras puses, veicot savu komercdarbību, tā pati rīko vislielākā mēroga ātrslidošanas sacensības, kurās profesionālajiem slidotājiem ir jāpiedalās, lai nopelnītu iztiku. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka no LESD 101. panta izrietošie sporta federācijas pienākumi, kas tai jāievēro, īstenojot reglamentējošo funkciju, ir pienākumi, kuri nostiprināti pastāvīgajā judikatūrā par LESD 102. un 106. panta piemērošanu ( 2 ), un līdz ar to šādos apstākļos ISU ir pienākums, izskatot lūgumus piešķirt atļaujas, nodrošināt, ka trešām personām, kas rīko ātrslidošanas sacensības, netiktu nepamatoti liegta piekļuve konkrētajam tirgum tādā mērā, ka konkurence šajā tirgū tiek izkropļota.

Ņemot vērā šo precizējumu, Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi Komisijas vērtējumu attiecībā uz noteikumu satura atbilstību. Tā vispirms konstatē, ka tikai kopš 2015. gada tajos ir tieši formulēti tiesiski pamatoti mērķi, kurus ar tiem ir paredzēts sasniegt, un atļauju piešķiršanas kritēriji, tiesa, neizsmeļoša uzskaitījuma veidā. Šādos apstākļos ne visas prasības, kas piemērojamas kopš minētā gada, var tikt uzskatītas par skaidri formulētiem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un kontrolējamiem atļauju piešķiršanas kritērijiem, kuri sacensību rīkotājiem varētu nodrošināt faktisku piekļuvi konkrētajam tirgum. Līdz ar to Vispārējā tiesa ņem vērā, ka ISU arī pēc atļauju piešķiršanas kritēriju ieviešanas 2015. gadā bija saglabājusi plašu rīcības brīvību atteikties piešķirt atļaujas trešo personu ierosinātām sacensībām.

Turklāt attiecībā uz sankciju sistēmu Vispārējā tiesa uzsver, ka paredzēto sankciju smagums ir uzskatāms par elementu, kas ir īpaši nozīmīgs tam, lai noskaidrotu, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei konkrētajā tirgū. Proti, šāds smagums var atturēt sportistus piedalīties sacensībās, par kurām ISU nav piešķīrusi atļauju, pat ja nepastāv tiesiski pamatoti iemesli, kas varētu pamatot šādu atteikumu. Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka atbilstības noteikumos paredzētās sankcijas ir nesamērīgas – arī pēc sankciju mīkstināšanas 2016. gadā. Proti, dažādās pārkāpumu kategorijas joprojām ir grūti nošķiramas, turklāt sankcijas (gadu izteiksmē), ar kurām ir jārēķinās, it īpaši par dalību trešo personu rīkotās sacensībās bez attiecīgas atļaujas, joprojām ir smagas, ja ņem vērā, kāds ir vidējais slidotāja karjeras ilgums.

Visbeidzot – Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi Komisijas vērtējumu attiecībā uz atbilstības noteikumu mērķiem. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka sporta integritātes aizsardzība ir uzskatāma par tiesiski pamatotu mērķi, kas atzīts LESD 165. pantā. Līdz ar to Vispārējā tiesa atzīst, ka ISU rīkojās tiesiski pamatoti, ieviesdama noteikumus, ar kuriem ir paredzēts gan novērst, ka derības sporta jomā radītu sacensību manipulēšanas riskus, gan nodrošināt sacensību atbilstību kopējiem standartiem. Tomēr šajā lietā ISU pieņemtie noteikumi pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus, un līdz ar to nav samērīgi ar šiem mērķiem. Tāpēc Komisija ir pareizi atzinusi, ka ierobežojumus, kas izriet no iepriekšēju atļauju piešķiršanas procedūras, ar aplūkojamajiem mērķiem attaisnot nevar.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, pareizs ir Komisijas secinājums, ka atbilstības noteikumi un it īpaši to saturs liecina par pietiekoši augstas pakāpes kaitējumu, kura dēļ tie ir uzskatāmi par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa pievēršas to ar apstrīdēto lēmumu uzlikto korektīvo pasākumu tiesiskumam, ar kuriem bija paredzēts izbeigt konstatēto pārkāpumu, un šajā ziņā daļēji apmierina prasītājas prasījumus atcelt aktu, ciktāl Komisija ir uzdevusi – gadījumam, ja tiktu atstāta spēkā iepriekšēju atļauju piešķiršanas procedūra – būtiski grozīt ISU šķīrējtiesas noteikumus un paredzējusi uzlikt naudas sodu, ja grozījumi netiktu veikti.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija ir paudusi nostāju, ka šie šķīrējtiesas noteikumi, kuros Sporta šķīrējtiesai Lozannā (Šveice) ir piešķirta izņēmumpiekritība izskatīt prasības par lēmumiem par neatbilstību un kuros ir noteikts, ka strīda gadījumā vēršanās šķīrējtiesā ir obligāta, pastiprinot atbilstības noteikumu izraisītos konkurences ierobežojumus. Ja Komisija šajā ziņā būtu balstījusies uz Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai ( 3 ) un, konkrētāk, uz tajās minēto jēdzienu “vainu pastiprinošs apstāklis”, Vispārējā tiesa uzsver, ka vienīgi nelikumīga rīcība vai nelikumīgi apstākļi, kas palielina pārkāpuma radīto kaitējumu, var attaisnot to, ka par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu tiek uzlikts smagāks sods. Taču, kā uzskata Vispārējā tiesa, šajā lietā šādi nelikumīgi apstākļi nav konstatējami. Tātad Komisija nevarēja uzskatīt, ka ISU šķīrējtiesas noteikumi būtu uzskatāmi par vainu pastiprinošu apstākli.

( 1 ) Komisijas Lēmums C(2017) 8230 final (2017. gada 8. decembris) par procedūru atbilstoši LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (Lieta AT/40208 – Starptautiskās Slidošanas savienības atbilstības noteikumi).

( 2 ) Tiesas spriedumi, 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE (C‑49/07, EU:C:2008:376, 51. un 52. punkts), un 2013. gada 28. februāris, Ordem dos Técnicos Oficiais de Contas (C‑1/12, EU:C:2013:127, 88. un 92. punkts).

( 3 ) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).