Lieta C‑831/18 P

Eiropas Komisija

pret

RQ

 Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors – Imunitāte pret tiesvedību – Lēmums atcelt imunitāti – Nelabvēlīgs akts – Tiesības uz aizstāvību

1.        Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība – Vispārējās tiesas veiktas Savienības tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

(LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

(skat. 42., 43., 62. un 63. punktu)

2.        Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums par ierēdņa vai darbinieka imunitātes atcelšanu – Iekļaušana

(Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 11. panta a) punkts; Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. pants)

(skat. 44.–52. punktu)

3.        Apelācija – Pamati – Pamats, kas ir vērsts pret “ad abundantiam” motīvu – Neefektīvs pamats – Noraidīšana

(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

(skat. 53. punktu)

4.        Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Tiesības tikt uzklausītam – Lēmums par ierēdņa imunitātes atcelšanu – Ierēdņa iepriekšēja neuzklausīšana saistībā ar valsts iestāžu izvirzīto izmeklēšanas noslēpumu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Prasību saistībā ar izmeklēšanas noslēpumu un saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam līdzsvarošana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 52. panta 1. punkts)

(skat. 64.–82. punktu)

5.        Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms tai nelabvēlīga akta pieņemšanas – Apjoms – Lēmums par ierēdņa imunitātes atcelšanu – Ierēdņa iepriekšēja neuzklausīšana saistībā ar valsts iestāžu izvirzīto izmeklēšanas noslēpumu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Prasību saistībā ar izmeklēšanas noslēpumu un saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam līdzsvarošana – Savienības iestāžu pienākums saņemt no valsts iestādēm informāciju, kas attaisno iepriekšējas uzklausīšanas neesamību – Pienākums lojāli sadarboties

(LES 4. panta 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts)

(skat. 94.–102. punktu)

6.        Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms tai nelabvēlīga akta pieņemšanas – Apjoms – Lēmums par ierēdņa imunitātes atcelšanu – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Sekas – Attiecīgās tiesību normas atcelšana – Nosacījumi – Iespēja, ka administratīvā procesa rezultāts atšķiras saistībā ar apsvērumiem par dienesta interesēm, ja minētais pārkāpums nepastāvētu

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts)

(skat. 105.–117. punktu)

Rezumējums

Ar spriedumu Komisija/RQ (C‑831/18 P) Tiesa atcēla Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedumu RQ/Komisija (1), ar kuru tā bija apmierinājusi RQ – agrākā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektora – celto prasību par Eiropas Komisijas 2016. gada 2. marta lēmuma C(2016) 1449 final par viņa imunitātes pret tiesvedību atcelšanu. Tiesa nosūtīja lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, jo strīds nebija izskatāmā stāvoklī.

2012. gadā Komisijai tika iesniegta tabakas izstrādājumu ražotāja sūdzība, kura ietvēra nopietnas apsūdzības par Komisijas locekļa iesaistīšanos korupcijas mēģinājumos. OLAF, kura ģenerāldirektors bija RQ, uzsāka administratīvu izmeklēšanu un, lai iegūtu papildu pierādījumus, lūdza lieciniekam veikt telefonsarunu ar personu, kas tika turēta aizdomās par apgalvotajiem korupcijas mēģinājumiem. Šī telefonsaruna notika ar RQ piekrišanu un viņa klātbūtnē, izmantojot mobilo telefonu OLAF telpās. Pēc šīs administratīvās izmeklēšanas pabeigšanas Beļģijas tiesā tika iesniegts pieteikums kriminālprocesā, kurā tostarp tika apgalvots par notikušo nelikumīgo telefonsarunu noklausīšanos. Lai varētu izskatīt šo pieteikumu, Beļģijas kompetentais izmeklētājtiesnesis lūdza Komisijai atcelt RQ imunitāti, lai viņu nopratinātu kā apsūdzēto. Tā kā Komisija apmierināja šo lūgumu, RQ cēla prasību atcelt lēmumu par imunitātes pret tiesvedību atcelšanu. Vispārējā tiesa šo prasību apmierināja ar pamatojumu, ka Komisija esot pārkāpusi RQ tiesības tikt uzklausītam, bet pilnībā neizslēdzot, ka apstrīdētajam lēmumam varēja būt citāds saturs, ja šī pārkāpuma nebūtu.

Saņēmusi Komisijas apelācijas sūdzību, Tiesa vispirms apstiprināja, ka lēmums par ierēdņa imunitātes atcelšanu ir nelabvēlīgs akts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, par kuru var celt prasību Savienības tiesās. Šajā ziņā Tiesa uzsvēra, ka, atceļot aizsardzību, kas ierēdnim ar imunitāti pret tiesvedību ir piešķirta ar Protokola Nr. 7 (2)11. panta a) punktu, lēmums par šīs imunitātes atcelšanu tostarp viņu pakļāva dalībvalstu vispārējās tiesībās paredzētiem pasākumiem, tostarp aizturēšanai un tiesvedībai. Tas, ka privilēģijas un imunitāte pret tiesvedību ierēdņiem ir piešķirtas tikai Savienības interesēs, nemaina konstatējumu, ka ierēdņa imunitātes atcelšana būtiski maina viņa stāvokli, viņam atņemot šo imunitāti, un tā rezultātā – tas ir viņam nelabvēlīgs akts.

Atgādinājusi, ka tiesības tikt uzklausītam tiek regulētas ne tikai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. un 48. pantā, bet arī tās 41 pantā, Tiesa pēc tam apstiprināja, ka Komisijai bija jāuzklausa RQ pirms lēmuma par viņa imunitātes pret tiesvedību atcelšanas, pat ja šīs ierēdņu imunitātes mērķis ir tikai aizsargāt Savienības intereses. Proti, lai gan šis pēdējais minētais apstāklis var nozīmēt, ka jāpieņem argumenti, ka attiecīgais ierēdnis var tiesiski iebilst pret savas imunitātes atcelšanu, tas nevar attaisnot to, ka šis ierēdnis pirms viņa imunitātes atcelšanas netiek uzklausīts vispār.

Attiecībā uz ierobežojumiem, kas var tikt noteikti Hartā nostiprinātajām tiesībām, kā, piemēram, tiesībām tikt uzklausītam, Tiesa atgādināja, ka Hartas 52. panta 1. punktā tiek prasīts, ka visiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo pamattiesību būtība. Turklāt šajā normā ir prasīts, ka, ievērojot samērīguma principu, ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem un patiešām jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība.

Šajā ziņā Tiesa uzsvēra, ka, pat ja tādā gadījumā, kāds ir ar RQ, neuzklausīšanu pirms viņa lēmuma par imunitātes atcelšanas varētu attaisnot ar izmeklēšanas noslēpumu, kas paredzēts Beļģijas kriminālprocesa kodeksā, tomēr šāds pamatojums ir jārezervē izņēmuma gadījumiem. Proti, nevar prezumēt, ka jebkura kriminālprocesuāla izmeklēšana nozīmē sistemātisku risku, ka skartās personas mēģinās slēpt pierādījumus un netiešos pierādījumus vai veidos savā starpā krāpnieciskas savienības, kas attaisnotu viņu iepriekšēju neinformēšanu par attiecībā uz viņām notiekošo izmeklēšanu. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa bija pareizi uzskatījusi, ka, pirms secināt, ka pastāv izņēmuma gadījums, kas attaisno RQ imunitātes atcelšanu bez viņa iepriekšējas uzklausīšanas, Komisijai bija, ievērojot lojālas sadarbības principu ar attiecīgajām valsts iestādēm, jāveic pasākumi, kas pēc iespējas ļauj ievērot viņa tiesības tikt uzklausītam, neapdraudot viņa intereses, kuru aizsardzība ir izmeklēšanas noslēpuma mērķis.

Tāpat Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka RQ neuzklausīšana pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pārsniedza nepieciešamo, lai sasniegtu mērķi garantēt izmeklēšanas noslēpumu, un tā rezultātā nav ievērots būtiskais tiesību tikt uzklausītam saturs. Šajā ziņā Tiesa tostarp apstiprināja, ka RQ gadījumā Komisijai bija pienākums panākt no valsts iestādēm, ka tās sniedz pietiekami pierādošus elementus, lai attaisnotu viņa tiesību tikt uzklausītam būtisku aizskārumu. Šāda rīcība pati pēc sava rakstura nav iejaukšanās attiecīgās dalībvalsts procedūrā, kurai ir jāievēro lojālas sadarbības pienākums, kas paredzēts LES 4. panta 3. punktā.

Attiecībā uz RQ tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma juridiskajām sekām Tiesa tomēr atgādināja, ka tiesību uz aizstāvību pārkāpums izraisa administratīvā procesa iznākumā pieņemtā lēmuma atcelšanu tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā šī procesa iznākums varētu būt citāds. Lai novērtētu RQ tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma ietekmi uz lēmuma par viņa imunitātes pret tiesvedību atcelšanu tiesiskumu, svarīgi ir tikai apsvērumi saistībā ar dienesta interesēm. Tādējādi RQ bija jāpierāda, ka nebija pilnībā izslēgts tas, ka Komisijas lēmumam varēja būt citāds saturs, ja viņš būtu varējis norādīt ar dienesta interesēm saistītu argumentus un elementus. Taču, tā kā RQ nenorādīja nevienu argumentu Vispārējā tiesā saistībā ar šādu pierādījumu, tā pieļāva tiesību kļūdu, nospriežot, ka RQ tiesību tikt uzklausītam pārkāpums attaisno lēmuma par viņa imunitātes pret tiesvedību atcelšanu.

1      Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedums RQ/Komisija (T‑29/17, EU:T:2018:717)

2      Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV 2010, C 83, 266. lpp.)