Apvienotās lietas C‑496/18 un C‑497/18

Hungeod Közlekedésfejlesztési, Földmérési, Út- és Vasúttervezési Kft. u.c.

pret

Közbeszerzési Hatóság Közbeszerzési Döntőbizottság

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 26. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskais iepirkums – Pārsūdzības procedūras piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma jomā – Direktīva 89/665/EEK – Iepirkuma procedūras subjektiem, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē – Direktīva 92/13/EEK – Publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES – Publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu piemērošanas pārraudzība – Valsts tiesiskais regulējums, kas dažām organizācijām ļauj uzsākt ex officio procedūru gadījumā, ja līguma izpildes laikā tiek izdarīti nelikumīgi grozījumi – Tiesību procedūras uzsākšanai ex officio noilgums – Tiesiskās drošības un samērīguma principi

1. Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma procedūras – Direktīvas 89/665 un 92/13 – Direktīvas 2014/24 un 2014/25 – Dalībvalstu pienākums paredzēt pārsūdzības procedūru – Dalībvalstu pienākums paredzēt publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanas uzraudzību – Valsts tiesiskais regulējums, kas dažām organizācijām ļauj uzsākt ex officio procedūru gadījumā, ja līguma izpildes laikā tiek izdarīti nelikumīgi grozījumi – Pieļaujamība – Savienības tiesību piemērošanas jomā ietilpstoša procedūra – Savienības tiesību vispārējo principu piemērojamība – Vispārējais tiesiskās drošības princips – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24 121. un 122. apsvērums, 83. panta 1. un 2. punkts un Direktīvas 2014/25 127. un 128. apsvērums, 99. panta 1. un 2. punkts; Padomes Direktīvas 89/665, kas grozīta ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1. un 3. punkts, un Direktīvas 92/13, kas grozīta ar Direktīvu 2007/66, 1. panta 1. un 3. punkts)

   (skat. 71.–77., 81.–87., 91. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Publiskā iepirkuma procedūras – Termiņi prasību celšanai – Valsts tiesiskais regulējums, kas dažām organizācijām ļauj uzsākt ex officio procedūru gadījumā, ja līguma izpildes laikā tiek izdarīti nelikumīgi grozījumi – Jauns valsts tiesiskais regulējums, kurā, lai kontrolētu šo grozījumu likumību, ir atļauts uzsākt šādu procedūru noteiktajā noilguma termiņā, neskatoties uz to, ka ir beidzies šo grozījumu izdarīšanas datumā spēkā esošajā iepriekšējā tiesiskajā regulējumā paredzētais termiņš – Nepieļaujamība – Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24 un 2014/25; Padomes Direktīvas 89/665 un 92/13, kas grozītas ar Direktīvu 2007/66)

   (skat. 93.–97., 99., 100., 102. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

Rezumējums

Savā 2020. gada 26. marta spriedumā Hungeod u.c. (apvienotās lietas C‑496/18 un C‑497/18) Tiesa nosprieda, ka publiskā iepirkuma direktīvās ( 1 ) dalībvalstīm ir atļauts pieņemt tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru uzraudzības iestāde Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā var uzsākt ex officio pārsūdzības procedūru, lai kontrolētu tiesiskā regulējuma publiskā iepirkuma jomā ievērošanu. Šajā ziņā Tiesa precizēja, ka tad, ja šāda procedūra ir paredzēta, tā ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jo publiskie līgumi, uz kuriem attiecas šāda pārsūdzība, ietilpst publiskā iepirkuma direktīvu materiālajā piemērošanas jomā. Tāpēc Tiesa uzskatīja, ka šīm pārsūdzības procedūrām, kas uzsāktas ex officio, ir jāatbilst Savienības tiesību vispārīgajiem principiem un tostarp vispārējam tiesiskās drošības principam.

Turklāt Tiesa nosprieda, ka šis princips nepieļauj, ka šādas ex officio uzsāktas pārsūdzības procedūras kontekstā jaunajā valsts tiesiskajā regulējumā, lai uzraudzītu publisko līgumu grozījumu likumību, ir paredzēts uzsākt šādu procedūru šajā regulējumā noteiktā noilguma termiņā, pat ja iepriekšējā tiesiskajā regulējumā, kas bija piemērojams šo grozījumu izdarīšanas datumā, paredzētais noilguma termiņš ir beidzies.

Šajā gadījumā sabiedriskā transporta uzņēmums Budapesti Közlekedési attiecīgi 2005. gada 30. septembrī un 2009. gada 3. janvārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja divus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus divu atsevišķu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saistībā ar Budapeštas metro 4. līnijas būvniecību Ungārijā. Šo divu publisko līgumu paredzamā vērtība pārsniedza Kopienas sliekšņus, un šim projektam tika piešķirta finansiāla palīdzība no Savienības. Līgums attiecībā uz pirmo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tika piešķirts uzņēmumiem Hungeod un Sixense. Šis līgums tika parakstīts 2006. gada 1. martā. 2009. gada 5. oktobrī līgumslēdzējas puses neparedzamu apstākļu dēļ nolēma grozīt līgumu, par ko 2009. gada 18. novembrī tika publicēts paziņojums Közbeszerzési Értesítő (Publiskā iepirkuma biļetens).

Saistībā ar otro uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam Matrics Consults Ltd, un attiecīgais līgums tika parakstīts 2009. gada 14. maijā. 2011. gada 16. novembrīBudapesti Közlekedési to izbeidza ar 2011. gada 31. decembri. 2017. gada augustā Ungārijas Publisko iepirkumu biroja Arbitrāžas komiteja (turpmāk tekstā – “Arbitrāžas komiteja”) pēc Publisko iepirkumu biroja priekšsēdētāja pieprasījuma piesprieda Budapesti Közlekedési un diviem publisko līgumu slēgšanas tiesību ieguvējiem samaksāt naudas sodu par spēkā esošo tiesību aktu, kas reglamentē publiskā iepirkuma līgumu grozījumus, pārkāpumu. Šie naudas sodi tika uzlikti saskaņā ar valsts likumu par publisko iepirkumu, kas stājās spēkā 2015. gada 1. novembrī. Šajā jaunajā tiesiskajā regulējumā ir atļauts – attiecībā uz publisko līgumu, kas noslēgts pirms šī regulējuma stāšanās spēkā, – uzraudzības iestādei uzsākt ex officio procedūru un neatkarīgi no noilguma termiņiem, kādi ir paredzēti iepriekšējā valsts tiesiskajā regulējumā, izmeklēt pārkāpumus publisko līgumu jomā, kas izdarīti pirms tā stāšanās spēkā, lai Arbitrāžas komiteja tos konstatētu un noteiktu sankciju.

Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija), kas izskata Budapesti Közlekedési un divu valsts līgumu slēgšanas tiesību ieguvēju celtās prasības par Arbitrāžas komitejas lēmumu, vaicā Tiesai, vai 2015. gada Publiskā iepirkuma likumā paredzētās tiesības kontrolēt grozījumus, kas pirms šī likuma stāšanās spēkā ir izdarīti publiskā iepirkuma līgumos, pat ja ir beidzies iepriekšējā tiesiskajā regulējumā paredzētais noilguma termiņš šo grozījumu kontroles veikšanai, ir saderīgas ar Savienības tiesībām un tostarp tiesiskās drošības principu.

Pirmkārt, Tiesa uzsvēra – lai gan Direktīvās 89/665 un 92/13 tiek prasīts, lai attiecīgajiem uzņēmumiem būtu pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi ar mērķi nodrošināt Savienības tiesību normu publiskā iepirkuma jomā efektīvu piemērošanu, šos tiesiskās aizsardzības līdzekļus nevar uzskatīt par tādiem, kas aptver visus iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus publiskā iepirkuma jomā. Turklāt attiecībā uz šīm divām direktīvām Tiesa ir konstatējusi, ka noteikumi ( 2 ), saskaņā ar kuriem dalībvalstis nodrošina, ka līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga iestāde, tikai pastiprina tiesiskās aizsardzības līdzekļu, kādus ar šīm direktīvām dalībvalstīm tiek prasīts ieviest, iedarbību un līdz ar to ir jāinterpretē kā tādi, kas ne uzliek par pienākumu, ne arī aizliedz dalībvalstīm paredzēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus par labu valsts uzraudzības iestādēm.

Turklāt Tiesa uzskatīja, ka Direktīvu 2014/24 un 2014/25 ( 3 ) noteikumi, kuros dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka tiesību normu attiecībā uz publisko līgumu slēgšanu piemērošanu kontrolē viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras, ietver minimālās prasības. Tādēļ Tiesa secināja, ka šie noteikumi neliedz dalībvalstīm paredzēt pārsūdzības procedūras – kuras valsts uzraudzības iestādes var uzsākt ex officio –, kas ļauj šīm iestādēm konstatēt tiesiskā regulējuma publiskā iepirkuma jomā pārkāpumus. Turpretim Tiesa uzsvēra, ka tad, ja šāda pārsūdzības procedūra, ko var uzsākt ex officio, ir paredzēta, tā ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jo publiskie līgumi, saistībā ar kuriem ir uzsākta šāda procedūra, ietilpst publiskā iepirkuma direktīvu materiālajā piemērošanas jomā. Līdz ar to minētajai procedūrai ir jāatbilst Savienības tiesībām, tostarp šo tiesību vispārējiem principiem, pie kuriem pieder arī vispārējais tiesiskās drošības princips.

Otrkārt, Tiesa atgādināja, ka tiesiskās drošības princips prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to sekas būtu paredzamas, īpaši tad, ja tās var nelabvēlīgi ietekmēt personas vai uzņēmumus. Turklāt tiesiskās drošības princips nepieļauj, ka tiesiskais regulējums tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku, neatkarīgi no tā, vai tāda piemērošana ieinteresētajai personai varētu radīt labvēlīgas vai nelabvēlīgas sekas. Šis princips nosaka, ka visas faktiskās situācijas ir jāizvērtē to tiesību normu gaismā, kas ir spēkā attiecīgajā brīdī; jaunais tiesiskais regulējums tādējādi ir spēkā tikai nākotnē un ir piemērojams, ja vien nav izdarīta attiecīga atkāpe, arī uz tādu situāciju nākotnes sekām, kuras ir radušās iepriekšējā likuma spēkā esamības laikā. Turklāt Tiesa atgādināja, ka, runājot konkrēti par noilguma termiņiem, no tās judikatūras izriet, ka, lai šie termiņi izpildītu funkciju garantēt tiesisko drošību, tiem ir jābūt iepriekš noteiktiem un pietiekami paredzamiem.

Šajā gadījumā Tiesa nolēma, ka, ļaujot uzsākt ex officio pārsūdzības procedūras saistībā ar grozījumiem publiskā iepirkuma līgumos, attiecībā uz kurām bija iestājies noilgums saskaņā ar attiecīgajām 2003. gada Publiskā iepirkuma likuma normām, kas piemērojamas šiem grozījumiem, 2015. gada Publiskā iepirkuma likuma attiecīgā norma ir paredzēta nevis pašreizējo tiesisko situāciju regulēšanai, bet ir uzskatāma par tiesību normu ar atpakaļejošu spēku. Protams, Savienības tiesības izņēmuma kārtā pieļauj, ka tiesību aktam var tikt atzīts atpakaļejošs spēks, ja to prasa izvirzītais mērķis un ja tiek pienācīgi ņemta vērā attiecīgo personu tiesiskā paļāvība. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nepieļauj, ka tiek veikti labojumi valsts tiesiskajā regulējumā, kurā ir piešķirta atļauja valsts uzraudzības iestādei uzsākt pārsūdzības procedūru pat tad, ja agrāk spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā paredzētais noilguma termiņš, kas bija piemērojams šo grozījumu izdarīšanas datumā, ir beidzies.

( 1 ) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.); Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV 2007, L 335, 31. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.).

( 2 ) Direktīvu 89/665 un 92/13 2.d panti, kas iekļauti ar Direktīvu 2007/66.

( 3 ) Direktīvas 2014/24 83. panta 1. un 2. punkts un Direktīvas 2014/25 99. panta 1. un 2. punkts.