Lieta C‑386/18

Coöperatieve Producentenorganisatie en Beheersgroep Texel UA

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(College van Beroep voor het bedrijfsleven
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 19. decembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā zivsaimniecības politika – Regulas (ES) Nr. 1303/2013, Nr. 1379/2013 un Nr. 508/2014 – Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas – Ražošanas un tirdzniecības plāni – Finansiāls atbalsts šo plānu sagatavošanai un īstenošanai – Izdevumu atbilstības nosacījumi – Dalībvalstu rīcības brīvība – Iespējas iesniegt atbalsta pieteikumu neesamība valsts tiesībās

1. Zivsaimniecība – Kopējā zivsaimniecības politika – Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas – Ražošanas un tirdzniecības plāns – Finansiāls atbalsts šī plāna sagatavošanai un īstenošanai – Izdevumu atbilstības nosacījumi – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Iespējas iesniegt atbalsta pieteikumu neesamība valsts tiesībās – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 4. panta 4. punkts un 65. panta 1. punkts un Regulas Nr. 508/2014 66. panta 1., 2. un 3. punkts)

   (skat. 53.–55., 58. un 59. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Zivsaimniecība – Kopējā zivsaimniecības politika – Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas – Ražošanas un tirdzniecības plāns – Finansiāls atbalsts šī plāna sagatavošanai un īstenošanai – Beznosacījuma tiesības uz atbalstu – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 508/2014 66. panta 1., 2. un 3. punkts)

   (skat. 61.–65. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3. Zivsaimniecība – Kopējā zivsaimniecības politika – Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju organizācijas – Ražošanas un tirdzniecības plāns – Finansiāls atbalsts šī plāna sagatavošanai un īstenošanai – Izdevumu atbilstības nosacījumi – Dotācijas piešķiršana pēc šāda plāna sagatavošanas un īstenošanas iesniegta pieteikuma gadījumā – Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 2. pants un 65. panta 6. punkts, Regulas Nr. 1379/2013 28. pants un Regulas Nr. 508/2014 66. panta 1. un 2. punkts)

   (skat. 70.–73. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

Rezumējums

Dalībvalsts nedrīkst atteikties apmierināt zvejas produktu ražotāju organizācijas dotācijas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka šī pieteikuma iesniegšanas datumā šī valsts vēl nebija paredzējusi iespēju šādu pieteikumu izskatīt

2019. gada 19. decembra spriedumā Coöperatieve Producentenorganisatie en Beheersgroep Texel (C‑386/18) Tiesa precizēja dalībvalstu pienākumus tāda zivju produktu ražotāju organizācijas (turpmāk tekstā – “ražotāju organizācija”) pieteikuma dotācijas saņemšanai no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) gadījumā, kas ir iesniegts, pirms dalībvalsts ir paredzējusi iespēju šādu pieteikumu izskatīt un pēc tam, kad organizācija savu ražošanas un tirdzniecības plānu ir sagatavojusi un īstenojusi.

Šajā lietā ražotāju organizācija PO Texel2015. gada 19. maijā iesniedza Nīderlandes iestādēm dotācijas pieteikumu, pretendējot uz EJZF paredzēto finansiālo atbalstu saistībā ar izdevumiem, kas tai bija radušies, sagatavojot un īstenojot savu 2014. gada ražošanas un tirdzniecības plānu. Lai gan Komisija 2015. gada 25. februārī bija apstiprinājusi Nīderlandes Karalistes iesniegto darbības programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, iespēju iesniegt dotācijas pieteikumu minētā valsts paredzēja tikai 2016. gada 25. augustā. PO Texel pieteikums tādējādi tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka dotācijas pieteikuma iesniegšanas datumā Nīderlandes Karaliste vēl nebija paredzējusi iespēju šādu pieteikumu iesniegt un ka PO Texel minēto pieteikumu ir iesniegusi pēc sava plāna īstenošanas. Administratīvā apelācijas tiesa sociālekonomiskos jautājumos (Nīderlande), kuras izskatīšanā nonāca šis strīds, uzdeva Tiesai jautājumus par dalībvalstu pienākumiem šāda dotācijas pieteikuma gadījumā.

Pirmkārt, Tiesa uzsvēra nepieciešamību sniegt ražotāju organizācijām nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai tās varētu uzņemties nozīmīgākus uzdevumus to mērķu īstenošanā, kas ir paredzēti ar 2014. gada 1. janvārī spēkā stājušos, šobrīd pēdējo reformu kopējās zivsaimniecības politikas jomā ( 1 ). Turpinājumā Tiesa konstatēja, ka, Regulas Nr. 508/2014 ( 2 ) (turpmāk tekstā – “EJZF regula”) 66. panta 1. punktā imperatīvi noteikdams, ka EJZF “atbalsta” ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu, Savienības likumdevējs ir paredzējis ieviest pienākumu dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai ražotāju organizācijas varētu saņemt finansējumu no EJZF gan tirdzniecības plānu sagatavošanai, gan to īstenošanai. Lai izpildītu šo pienākumu, dalībvalstīm savā iekšējā tiesību sistēmā ir jāparedz ražotāju organizācijām iespēja iesniegt pieteikumus dotāciju no EJZF saņemšanai un noteikt piemērošanas pasākumus, kas attiecas uz izdevumu atbilstību, konkrēti, jānoteic kritēriji attiecībā uz šo izdevumu atbilstības sākuma datumu un katrai no šīm organizācijām piešķiramās summas aprēķina metodi.

Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka šādu iespēju Nīderlandes Karaliste savā iekšējā tiesību sistēmā paredzēja tikai 2016. gada 25. augustā, Tiesa uzskatīja, ka bezdarbība, ko ir īstenojušas Nīderlandes iestādes, nevar tikt ietverta dalībvalstīm piešķirtajā rīcības brīvībā attiecībā uz to respektīvo darbības programmu īstenošanu. Līdz ar to Tiesa atzina, ka EJZF regulas 66. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij atteikties apmierināt ražotāju organizācijas dotācijas pieteikumu attiecībā uz izdevumiem, ko tā ir veikusi ražošanas un tirdzniecības plāna sagatavošanai un īstenošanai, pamatojoties uz to, ka šī pieteikuma iesniegšanas datumā šī valsts savā iekšējā tiesību sistēmā vēl nebija paredzējusi iespēju šādu pieteikumu izskatīt.

Otrkārt, runājot par jautājumu, vai ar EJZF regulas 66. panta 1. punktu ražotāju organizācijām ir tieši radītas tiesības uz finansiālu atbalstu, Tiesa atgādināja, ka Savienības regulas norma var radīt tiesību subjektu labā tiesības, uz kurām tie var atsaukties tiesā, tikai tad, ja tā ir skaidra, precīza un beznosacījuma. Ņemot vērā EJZF regulas 66. panta nosacījuma raksturu, šī tiesību norma ir jāinterpretē tā, ka tā tieši nerada tiesības uz finansiālu atbalstu no EJZF.

Treškārt, runājot par to, kā interpretēt Regulas Nr. 1303/2013 ( 3 ) (turpmāk tekstā – “VSS regula”) 65. panta 6. punktu, kurā ir paredzēts, ka nav iespējams, saņemt finansiālu atbalstu, ja darbība ir pilnībā īstenota, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu par finansējumu, Tiesa norādīja, ka ražošanas un tirdzniecības plāna sagatavošana un īstenošana nav jāuztver kā atsevišķi īstenotu nošķirtu darbību virkne, bet kā viena turpināta darbība, kas ir saistīta ar nepārtrauktām darbības izmaksām. Tādējādi šāda plāna sagatavošana un īstenošana nevar tikt uzskatītas par “pilnībā īstenotām”, pirms nav beidzies plānošanas periods, kas noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to Tiesa atzina, ka VSS regulas 65. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz piešķirt dotāciju no EJZF ražošanas un tirdzniecības plāna sagatavošanai un īstenošanai gadījumā, ja dotācijas pieteikums ir iesniegts pēc šāda plāna sagatavošanas un īstenošanas.

( 1 ) Savienības likumdevējs šo nepieciešamību ir uzsvēris Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV 2013, L 354, 1. lpp.), 7. apsvērumā.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV 2014, L 149, 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.)