Lieta T‑745/17

Kerkosand spol. s. r. o

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums

Valsts atbalsts – Atbalsts ieguldījumu projektam Slovākijas rietumos – Reģionālā ieguldījuma atbalsts – Sūdzības noraidīšana – Lēmums neizteikt iebildumus – Atbrīvojuma nosacījumi – Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pants – Komisijas kontroles pilnvaru apjoms – Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam – MVU jēdziens – Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 2. un 3. punkts – Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods – Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 4. pants – Šaubas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu – Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punkts – Nopietnas grūtības

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru noraidīta Valsts atbalsta saņēmēja konkurenta sūdzība – Konkurenta, kas iesniedzis sūdzību, celtā prasība – Individuāls skārums

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 24. panta 2. punkts)

   (skat. 30. punktu)

2. Valsts atbalsts – Sūdzību pārbaude – Komisijas pienākumi – Iepriekšējas izskatīšanas stadija – Pienākums noslēgt šo stadiju, pieņemot lēmumu atbilstoši Regulas 2015/1589 4. pantam – Tvērums – Pienākuma piemērošana sūdzībai, ko iesniegusi ieinteresētā puse, apgalvojot atbrīvojuma regulas nepiemērojamību vai nepareizu piemērošanu – Neievērošana – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Neesamība

   (Padomes Regulas 2015/1589 4. pants un 24. panta 2. punkts)

   (skat. 35.–60., 72. un 73. punktu)

3. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu – Komisijas veikta ex‑post kontrole – Tiešā un juridiski izsmeļoša atbrīvojuma nosacījumu piemērojamība – Sekas – Tiesiskuma pārbaude, kas neietver rīcības brīvību

   (LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 108. panta 3. punkts, 109. un 288. pants; Komisijas Regula Nr. 651/2014)

   (skat. 62.–68. punktu)

4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu – Regula Nr. 651/2014 – Mazo un vidējo uzņēmumu jēdziena definīcija – Saistītu uzņēmumu jēdziens – Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

   (LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts un I pielikuma 2. panta 1. punkts, 3. panta 2. un 3. punkts un 4. pants; Komisijas Ieteikuma 2003/361 3. panta 3. punkts un 4. pants)

   (skat. 81.–97. punktu)

Rezumējums

2013. gadā Kerkosand spol. s. r. o. (turpmāk tekstā – “prasītāja”) iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā par ieguldījumu atbalstu, kas piešķirts vienam no tās konkurentiem, sabiedrībai NAJPI a. s. (turpmāk tekstā – “saņēmējs uzņēmums”). Šis atbalsts tika piešķirts Slovākijas atbalsta shēmas ietvaros, lai atbalstītu inovatīvu un progresīvu tehnoloģiju ieviešanu rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, uz kurām attiecas tiesību normas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā attiecībā uz reģionālo atbalstu ieguldījumiem un nodarbinātībai ( 1 ). Līdz ar to saņēmējam uzņēmumam piešķirtais atbalsts netika paziņots. Komisijā prasītāja apgalvoja, ka piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs, jo tas neatbilstot Atbrīvojuma regulā paredzētajiem nosacījumiem. Pēc sarakstes ar Slovākijas iestādēm un prasītāju sūdzība tika noraidīta kā nepamatota ar Komisijas 2017. gadā pieņemtu lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Ar 2020. gada 9. septembra spriedumu Vispārējā tiesa šo lēmumu atcēla.

Šajā spriedumā ir sniegti būtiski precizējumi par Komisijas kontroles pienākuma tvērumu valsts atbalsta jomā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms atgādināja, ka sūdzības iesniedzējs var uzsākt iepriekšējās izskatīšanas stadiju, iesniedzot sūdzību vai informāciju par iespējamu nelikumīgu atbalstu. Saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu ( 2 ) Komisijai šī stadija obligāti ir jāpabeidz ar lēmumu, ar kuru tiek konstatēta atbalsta neesamība, ar lēmumu necelt iebildumus vai ar lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas stadiju. Šajā ziņā pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka šis pienākums ir spēkā arī tad, ja sūdzību ir iesniegusi ieinteresētā persona, kura apgalvo, ka Atbrīvojuma regulas nosacījumi nav piemērojami vai ir tikuši piemēroti nepareizi. Turklāt tā precizēja, ka tad, ja Komisijai ir iesniegta sūdzība, kurā tiek apgalvots, ka nav ievēroti atsevišķi Atbrīvojuma regulas noteikumi, tai ir ne tikai kompetence pārbaudīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu pamatotību, bet arī pienākums to darīt, lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums bija tai jāpaziņo un tādējādi tas ir nelikumīgs atbalsts. Ja tas tā nebūtu, valsts iestādēm būtu pārmērīga autonomija šo tiesību normu īstenošanā. Pieņemot atbrīvojuma regulas, Komisija nav deleģējusi valsts iestādēm savas kontroles un lēmumu pieņemšanas pilnvaras valsts atbalsta jomā, tostarp attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, bet pilnībā saglabā savas uzraudzības pilnvaras, it īpaši attiecībā uz to, vai šīs iestādes ir ievērojušas pamatpienākumu paziņot par atbalsta pasākumiem un aizliegumu tos īstenot.

Turpinājumā Vispārējā tiesa nosprieda, ka tad, kad Komisijai ir jāpārbauda, vai valsts iestādes ir pareizi piemērojušas kādas atbrīvojuma regulas noteikumus, šī pārbaude līdzinās vienīgi tiesiskuma pārbaudei, kurā nav apsvērumu, kas attiektos uz tās rīcības brīvību, tikai tad, ja tā atsevišķā gadījumā piemēro LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Ja būtu citādi, tiktu apdraudēta atbrīvojuma regulās paredzētās atkāpes no atbalsta paziņošanas pienākuma tūlītējā iedarbība un atbrīvojuma nosacījumu tieši un juridiski izsmeļošais raksturs, kas apdraudētu regulu tiešo piemērojamību un līdz ar to tiesiskās noteiktības principu. Savukārt, ja Komisijai būtu jākonstatē, ka valsts iestādes ir nepareizi piemērojušas atbrīvojuma regulas nosacījumus, līdz ar to par attiecīgo atbalstu bija jāpaziņo, tai atbalsta saderība būtu jāizvērtē, ņemot vērā Līguma noteikumus par valsts atbalstu, vienlaikus ņemot vērā Pamatnostādņu papildu kritērijus.

Apstrīdēto lēmumu Vispārējā tiesa atcēla, jo Komisija, neraugoties uz šaubām ( 3 ), kādas tai bija saistībā ar sākotnējā stadijā veikto atbalsta pasākuma pārbaudi, neuzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru. Lai gan saņēmējs uzņēmums ir saņēmis reģionālo atbalstu mikrouzņēmumam, mazam vai vidējam uzņēmumam (MVU), it īpaši ņemot vērā prasītājas sniegtās norādes par saņēmēja uzņēmuma attiecībām ar citām sabiedrībām, Komisijai esot vajadzējis šaubīties par saņēmēja uzņēmuma kā MVU raksturojumu. Šajā ziņā, lai noteiktu, vai ir ievēroti MVU veidojošie kritēriji ( 4 ), Slovākijas iestādēm un Komisijai bija pienākums, pirmkārt, precīzi noteikt slēgto finanšu gadu un atbilstošo gadu, lai veiktu saistīto uzņēmumu attiecīgo datu kopīgu aprēķinu ( 5 ), un, otrkārt, precizēt, kura sabiedrība vai sabiedrības šajā ziņā ir jāņem vērā. Pamatojoties uz minēto, tās tika aicinātas izvērtēt, vai divos pārskata periodos pēc kārtas robežvērtības, kas ļautu kvalificēt saņēmēju uzņēmumu par MVU, bija pārsniegtas ( 6 ). Tomēr, tā kā šajā ziņā apstrīdētajā lēmumā nekas nav minēts, Vispārējā tiesa konstatēja, ka nav attiecīgo elementu izmeklēšanas un pārbaudes, lai raksturotu saņēmēju uzņēmumu kā MVU. Turklāt tā precizēja, ka Komisijas rūpības trūkumu, izmeklējot saistīto uzņēmumu situāciju, nevar attaisnot ar argumentu par to, ka šī iestāde nešauboties varēja paļauties uz Slovākijas iestāžu iesniegto informāciju, pamatojoties uz to, ka tām ir saistošs lojālas sadarbības pienākums ( 7 ).

( 1 ) Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/2008 (2008. gada 6. augusts), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV 2008, L 214, 3. lpp.), 13. pants.

( 2 ) Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 4. panta 2., 3. vai 4. punkts.

( 3 ) Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punkta nozīmē.

( 4 ) Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.), I pielikuma 2. panta 1. punktā ir paredzēts, ka MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.

( 5 ) Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar minētās regulas I pielikuma 3. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu, izpratnē.

( 6 ) Regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 4. panta 2. punkts.

( 7 ) Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts.