Lieta T‑510/17

Antonio Del Valle Ruiz u.c.

pret

Eiropas Komisiju
un
Vienotā noregulējuma valdi (VNV)

Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedums

Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Noregulējuma procedūra, kas piemērojama gadījumā, ja vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga – VNV pieņemtā Banco Popular Español noregulējuma shēma – Tiesības tikt uzklausītam – Pilnvaru deleģēšana – Tiesības uz īpašumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. un 20. pants un 21. panta 1. punkts

1. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Tiesības tikt uzklausītam – Apmērs – Kredītiestādes, uz kuru attiecas noregulējuma darbība, akcionāru un kreditoru neuzklausīšana noregulējuma procedūras ietvaros – Pieļaujamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 14. panta 2. punkts un 18. pants)

   (skat. 121., 130., 147., 165., 174., 175., 422., 429. un 437. punktu)

2. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Deleģēšana – Pilnvaru piešķiršana Komisijai saistībā ar Vienotā noregulējuma valdes (VNV) pieņemtas noregulējuma shēmas apstiprināšanu – Autonomu pilnvaru nedeleģēšana VNV

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014)

   (skat. 218. un 219. punktu)

3. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Noregulējuma shēmas pieņemšana – Kredītiestāžu vērtējumi, kas veikti ar nolūku pieņemt minēto shēmu – Pieņemamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 20. pants)

   (skat. 283. un 302. punktu)

4. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Noregulējuma shēmas pieņemšana – Nosacījumi – Kredītiestādes maksātnespēja [nonākšana grūtībās] vai maksātnespējas [šādu grūtību] iespējamība – Minētās iestādes maksātnespēja – Ietekmes neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. panta c) punkts)

   (skat. 333. un 335. punktu)

5. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Ikvienas personas tiesības piekļūt lietas, kura uz to attiecas, materiāliem – Piemērošanas joma – Vienotā noregulējuma valdes (VNV) vērtējuma ziņojuma nepaziņošana administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemta noregulējuma shēma – Pieļaujamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 90. panta 4. punkts)

   (skat. 467. punktu)

6. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz īpašumu – Piemērošanas joma – Kredītiestādes maksātnespēja [nonākšana grūtībās] vai maksātnespējas [šādu grūtību] iespējamība – Noregulējuma shēma, kurā paredzēta minētās iestādes pašu kapitāla instrumentu norakstīšana un konvertācija – Pieļaujamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014)

   (skat. 495., 502., 513., 522. un 540. punktu)

Rezumējums

Prasības atcelt Banco Popular noregulējuma shēmu un/vai Komisijas lēmumu, ar kuru tā ir apstiprināta, ir pilnībā noraidītas

Banco Popular Español, SA (turpmāk tekstā – “Banco Popular”) bija Spānijā reģistrēta kredītiestāde, kura bija pakļauta Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiešai prudenciālai uzraudzībai. 2017. gada 7. jūnijā Vienotā noregulējuma valde (VNV) pieņēma lēmumu par Banco Popular noregulējuma shēmu ( 1 ) (turpmāk tekstā – “noregulējuma shēma”). Tajā pašā dienā Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu 2017/1246 ( 2 ), ar ko apstiprināja šo noregulējuma shēmu.

Pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas tika veikts Banco Popular vērtējums, kas ietvēra divus noregulējuma shēmai pievienotus ziņojumus, proti, 2017. gada 5. jūnija pirmo vērtējumu (turpmāk tekstā – “1. vērtējums”), ko sagatavojusi VNV, un 2017. gada 6. jūnija otro vērtējumu (turpmāk tekstā – “2. vērtējums”), kuru sagatavojis neatkarīgs eksperts. Šī 2. vērtējuma mērķis tostarp bija novērtēt Banco Popular aktīvu un pasīvu vērtību un sniegt informāciju, kas ļautu pieņemt lēmumu par pārvedamajām akcijām un īpašuma vērtspapīriem, kā arī informāciju, kas ļautu VNV noteikt, kas ir uzskatāmi par komercnosacījumiem uzņēmuma pārdošanas instrumenta mērķiem. 2017. gada 6. jūnijā ECB pēc apspriešanās ar VNV veica arī vērtējumu par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību ( 3 ), kurā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā likviditātes problēmas, ar kurām saskarās Banco Popular, tā, iespējams, tuvākajā nākotnē nespētu samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā ( 4 ). Tajā pašā dienā Banco Popular valde informēja ECB, ka tā ir nonākusi pie secinājuma, ka iestāde atrodas maksātnespējas iespējamības situācijā.

Noregulējuma shēmā VNV uzskatīja, ka Banco Popular izpilda nosacījumus noregulējuma darbības veikšanai ( 5 ), proti, ka tā atrodas maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situācijā, ka nav citu darbību, kas varētu novērst Banco Popular maksātnespēju saprātīgā termiņā, un ka noregulējuma darbība uzņēmuma pārdošanas instrumenta formā ( 6 ) ir nepieciešama sabiedrības interesēs. VNV īstenoja Banco Popular pašu kapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras ( 7 ) un izdeva rīkojumu, ka jaunās akcijas, kas rodas šo darbību rezultātā, ir jānodod Banco Santander par cenu 1 EUR apmērā.

Prasības tika uzskatītas par “pilotlietām”, kuras apkopo aptuveni simts prasību, kuras iesniegušas fiziskas un juridiskas personas, kurām piederēja Banco Popular kapitāla instrumenti pirms noregulējuma. Prasību mērķis bija atcelt noregulējuma shēmu un/vai Lēmumu 2017/1246, kā arī panākt zaudējumu atlīdzību.

Ar pieciem spriedumiem, kas pasludināti trešajā palātā paplašinātā sastāvā, Vispārējā tiesa pilnībā noraida prasītāju prasības. Šīs lietas pirmo reizi sniedz iespēju Vispārējai tiesai lemt par tāda lēmuma tiesiskumu, kas attiecas uz VNV pieņemtu noregulējuma shēmu.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmkārt, Vispārējā tiesa uzsver, ka par VNV pieņemtu noregulējuma shēmu var celt prasību un netiek prasīts, lai prasība tiktu celta arī par Komisijas lēmumu, ar kuru šī shēma ir apstiprināta, tādējādi, tiklīdz Komisija šādu shēmu ir apstiprinājusi, tā rada tiesiskas sekas un ir uzskatāma par aktu, par kuru var tikt celta patstāvīga atcelšanas prasība.

Otrkārt, attiecībā uz tās pārbaudes apjomu Vispārējā tiesa uzskata, ka, tā kā lēmumi, kas VNV ir jāpieņem noregulējuma procedūrā, ir balstīti uz ļoti sarežģītu ekonomisku un tehnisku izvērtēšanu, tā īsteno ierobežotu kontroli. Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka pat sarežģītu vērtējumu gadījumā, kādi ir VNV veiktie vērtējumi šajā lietā, Savienības tiesai ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un savstarpējā atbilstība, bet arī tas, vai šī informācija aptver visu to atbilstošo informāciju, kāda ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai šī informācija pamato no tās izrietošos secinājumus.

Treškārt, Vispārējā tiesa izvērtē prasītāju argumentus saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa norāda, ka, lai gan nevar izslēgt, ka vienības, uz kuru attiecas noregulējuma darbība, akcionāri un kreditori noregulējuma procedūrā var atsaukties uz tiesībām tikt uzklausītiem, šo tiesību īstenošana var tikt pakļauta ierobežojumiem. Šajā ziņā Vispārējā tiesa precizē, ka Banco Popular noregulējuma procedūrai bija vispārējo interešu mērķis, proti, mērķis nodrošināt finanšu tirgu stabilitāti, kas var attaisnot tiesību tikt uzklausītam ierobežojumu. Tādējādi tādas tiesību normas neesamība, kurā būtu paredzēta attiecīgās vienības akcionāru un kreditoru uzklausīšana Banco Popular noregulējuma procedūras ietvaros, un prasītāju neuzklausīšana ir tiesību tikt uzklausītam ierobežojums, kas ir pamatots un nepieciešams, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķi, un tas atbilst samērīguma principam. Proti, šāda uzklausīšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitātes un vienības kritiski svarīgo funkciju turpinātības aizsardzības mērķus, kā arī noregulējuma procedūras ātruma un efektivitātes prasības.

Otrām kārtām, attiecībā uz tiesībām uz īpašumu Vispārējā tiesa tostarp atgādina, ka Banco Popular atradās maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situācijā un ka nebija alternatīvu pasākumu, kas varētu novērst šo situāciju. Līdz ar to lēmums norakstīt un konvertēt Banco Popular pašu kapitāla instrumentus noregulējuma shēmā nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas apdraud pašu prasītāju tiesību uz īpašumu būtību, bet ir jāuzskata par pamatotu un samērīgu prasītāju tiesību uz īpašumu ierobežojumu.

Trešām kārtām, attiecībā uz tiesībām piekļūt lietas materiāliem Vispārējā tiesa uzsver, ka tas, ka administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemta noregulējuma shēma, pirmkārt, VNV nav paziņojusi 2. vērtējumu un, otrkārt, ka VNV un Komisija nav paziņojušas dokumentus, uz kuriem tās pamatojas, nav minēto tiesību pārkāpums. Proti, uz noteiktu VNV rīcībā esošu informāciju, kas ietverta noregulējuma shēmā, 2. vērtējumā, kā arī dokumentos, kas ir to pamatā, attiecas dienesta noslēpums un tā ir konfidenciāla. Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka pēc noregulējuma shēmas pieņemšanas prasītājiem nav tiesību saņemt visus lietas materiālus, uz kuriem ir pamatojusies VNV.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa noraida pamatu saistībā ar iebildi par prettiesiskumu, ciktāl ar atbilstošajām VNM regulas normām ( 8 ) ir pārkāpti pilnvaru deleģēšanas principi, uzsverot, ka ir nepieciešams, lai Savienības iestāde, proti, Komisija vai Padome, apstiprinātu noregulējuma shēmu attiecībā uz tās diskrecionārajiem aspektiem, lai tā radītu tiesiskas sekas. Tādējādi Savienības likumdevējs ir uzticējis iestādei juridisko un politisko atbildību noteikt Savienības politiku noregulējuma jomā, šādi izvairoties no “patiesas atbildības nodošanas” ( 9 ), nedeleģējot VNV autonomas pilnvaras.

Piektkārt, attiecībā uz 1. un 2. vērtējumu Vispārējā tiesa norāda, ka, ņemot vērā situācijas steidzamību, VNV varēja balstīties uz 2. vērtējumu noregulējuma shēmas pieņemšanai. Ņemot vērā laika ierobežojumus un pieejamo informāciju, nelielas neskaidrības un tuvinātās vērtības ir raksturīgas jebkuram provizoriskam vērtējumam, un eksperta, kurš veicis šo vērtējumu, izteiktās atrunas nevar nozīmēt, ka tas nebija “objektīvs, piesardzīgs un reālistisks” ( 10 ). Turklāt tā norāda, ka 1. vērtējums, kas tika pieņemts, lai noteiktu, vai Banco Popular atradās maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situācijā, ar nolūku konstatēt, vai bija izpildīti noregulējuma procedūras uzsākšanas nosacījumi vai pašu kapitāla instrumentu norakstīšanas un konvertācijas nosacījumi, kļuva nevajadzīgs pēc tam, kad ECB 2017. gada 6. jūnijā veica vērtējumu par Banco Popular maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situāciju.

Sestkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka VNV un Komisija nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka ir izpildīti VNM regulas 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai.

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa konstatē, ka vienības maksātnespēja nav nosacījums, lai konstatētu maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, un līdz ar to tā nav noregulējuma shēmas pieņemšanas nosacījums. Tas, ka vienība ir maksātspējīga tās bilances izteiksmē, nenozīmē, ka tai ir pietiekami naudas līdzekļi, t.i., līdzekļi, kas ir pieejami, lai samaksātu parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā. Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka VNV un Komisija nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Banco Popular atradās maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situācijā. Turklāt tā norāda, ka noregulējuma shēma tika likumīgi pieņemta neatkarīgi no iemesliem, kas izraisīja Banco Popular maksātnespējas vai iespējamas maksātnespējas situāciju.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāji nav pierādījuši noregulējumam alternatīvu darbību esamību un ka VNV un Komisija nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka nepastāv pamatotas izredzes, ka citi privāta rakstura vai prudenciāli pasākumi novērsīs Banco Popular maksātnespēju saprātīgā termiņā.

Trešām kārtām, Vispārējā tiesa norāda, ka VNV un Komisija nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka noregulējuma darbība ir nepieciešama un samērīga, ņemot vērā izvirzītos sabiedrības interešu mērķus.

Septītkārt, Vispārējā tiesa noraida pamatu par to, ka Komisija nav izskatījusi noregulējuma shēmu pirms tās apstiprināšanas, uzsverot, ka Komisija izraugās pārstāvi, kurš ir pilnvarots piedalīties VNV sanāksmēs izpildsesijās un plenārsēdēs, kā pastāvīgu novērotāju un ka tās pārstāvim ir tiesības piedalīties debatēs un piekļūt visiem dokumentiem. Tādējādi Komisija, piedaloties vairākās sanāksmēs ar VNV, bija iesaistīta dažādos posmos pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas, tā bija iepazinusies ar šīs shēmas priekšprojektiem un piedalījās to sagatavošanā.

Astotkārt, Vispārējā tiesa noraida pamatu par Komisijai noteiktā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Tā uzsver, ka, Komisijai apstiprinot noregulējuma shēmu Lēmumā 2017/1246, tā, lai pamatotu tās pieņemšanu, var norādīt vienīgi pamatojumu, kas iezīmē tās piekrišanu šīs noregulējuma shēmas saturam un VNV izvirzītajiem iemesliem.

Devītkārt, Vispārējā tiesa noraida argumentus par pārdošanas procedūras prettiesiskumu. Tā tostarp apstiprina VNV lēmuma lūgt valsts noregulējuma iestādei sazināties vienīgi ar iestādēm, kas piedalījās Banco Popular privātās pārdošanas procedūrā, tiesiskumu. Šai iestādei ir tiesības īpaši uzrunāt atsevišķus potenciālos pircējus ( 11 ).

Desmitkārt un visbeidzot, šajā lietā Vispārējā tiesa izslēdz VNV un Komisijas ārpuslīgumisko atbildību. Šajā ziņā tā norāda, ka prasītāji nav pierādījuši VNV vai Komisijas prettiesiskas rīcības esamību. Proti, nav pierādīts, ka VNV vai Komisija būtu izpaudusi konfidenciālu informāciju par Banco Popular noregulējuma procedūras īstenošanu, un līdz ar to nevarēja tikt konstatēts nekāds to konfidencialitātes principa vai pienākuma glabāt dienesta noslēpumu pārkāpums.

Turklāt prasītāji nav pierādījuši cēloņsakarību starp VNV un Komisijas nelikumīgajām darbībām, pieņemot, ka tās ir pierādītas, un Banco Popular likviditātes krīzi, un tādējādi starp tām un norādītajiem zaudējumiem.

( 1 ) VNV izpildsesijas 2017. gada 7. jūnija Lēmums SRB/EES/2017/08 par Banco Popular Español, SA noregulējuma shēmas pieņemšanu.

( 2 ) Komisijas Lēmums (ES) 2017/1246 (2017. gada 7. jūnijs), ar ko apstiprina Banco Popular Español, SA noregulējuma shēmu (OV 2017, L 178, 15. lpp.).

( 3 ) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VNM regula”), 18. panta 1. punkta otro daļu. Šīs regulas 18. pants attiecas uz noregulējuma procedūru.

( 4 ) Saskaņā ar VNM regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. panta c) punktu.

( 5 ) Saskaņā ar VNM regulas 18. panta 1. punktu.

( 6 ) Saskaņā ar VNM regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

( 7 ) Saskaņā ar VNM regulas 21. pantu.

( 8 ) VNM regulas 18., 21., 22. un 24. pants.

( 9 ) Tiesas sprieduma, 1958. gada 13. jūnijs, Meroni/Augstā iestāde (C‑9/56, EU:C:1958:7), izpratnē.

( 10 ) Atbilstoši VNM regulas 20. panta 1. punktam.

( 11 ) Saskaņā ar 39. panta 2. punkta otro daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).