Lieta T‑492/17

Stephan Fleig

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu

Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 2. aprīļa spriedums

Civildienests – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts – Izbeigšana ar uzteikumu – Izbeigšanas iemesli – Uzticības saiknes zudums – Dienesta intereses – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Rūpības pienākums – Labas pārvaldības princips – Pamattiesību hartas 30. un 41. pants – Procesa jautājums – Dokumentu, kas pievienoti lietas materiāliem tiesvedībā Vispārējā tiesā, publicēšana internetā – Civildienesta noteikumu 17. pants

1. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dienesta informācijas izpaušana – Atļauja – Termiņš – Izpaušanas atļauja, lai ieinteresētā persona varētu saņemt medicīnisko palīdzību – Šaurais raksturs – Iespēja izpaust dokumentus, kas nav cieši saistīta ar ieinteresētās personas personīgo palīdzību – Izslēgšana

   (Civildienesta noteikumu 17. un 17.a pants un 90. panta 1. punkts)

   (skat. 145.–147. punktu)

2. Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dienesta informācijas izpaušana – Izpaušanas atļauja, lai ieinteresētā persona varētu saņemt medicīnisko palīdzību – Ieinteresētās personas veikta dokumentu nodošana trešajai personai – Pienākums pārliecināties, ka šī trešā persona ievēros atļaujas noteikumus – Neizpilde – Tādu dokumentu izpaušana, kuri vēlāk ir iesniegti tiesvedībā – Sekas

   (Civildienesta noteikumu 17. un 17.a pants)

   (skat. 150.–153. punktu)

Rezumējums

Spriedumā Fleig/EĀDD (T‑492/17), kas pasludināts 2019. gada 2. aprīlī, Vispārējā tiesa noraidīja bijušā līgumdarbinieka prasību atcelt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) lēmumu izbeigt viņa līgumdarbinieka līgumu. Šajā lietā Vispārējai tiesai arī bija jālemj par procesa jautājumu attiecībā uz atsevišķu dokumentu, kas jau bija pievienoti Vispārējās tiesas lietas materiāliem, publicēšanu prasītāja interneta vietnē, kura var būt notiekošas tiesvedības konfidencialitātes principa pārkāpums. Prasītājs norādīja, ka attiecīgie dokumenti ir publicēti tiesiski tādēļ, ka tie jau agrāk bija publiskoti. Šajā ziņā viņš norādīja uz šo dokumentu izpaušanas atļaujas pieteikumu, ko viņš bija iesniedzis pirms vairākiem gadiem, un uz netiešo atļauju, kura esot izrietējusi no tā, ka EĀDD nav izvirzījis iebildumus trīsdesmit darba dienu termiņā, kas paredzēts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 17.a panta 2. punkta otrajā daļā.

Vispirms Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai gan attiecīgajā atļaujas pieteikumā bija sniegta atsauce uz Civildienesta noteikumu 17.a pantu, patiesībā tas bija saistīts ar informācijas izpaušanu, kura ir reglamentēta Civildienesta noteikumu 17. pantā. Tātad šis atļaujas pieteikums bija reglamentēts Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā, tādējādi EĀDD bija četru mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai, bet lēmuma neesamība šajā termiņā līdzinājās netieši izteiktam noraidošam lēmumam.

Turpinājumā Vispārējā tiesa atzina, ka, ņemot vērā Civildienesta noteikumu 17. pantā noteikto konfidencialitātes principu, saņemtā atļauja ir jāinterpretē šauri un šaubu gadījumā ieinteresētajai personai ir jāpārbauda, vai šī atļauja tiešām attiecas uz paredzēto izpaušanas darbību. Turklāt, pat ja ierēdnis vai darbinieks tiesiski nodod konfidenciālu dokumentu trešajai personai saskaņā ar izpaušanas atļauju, viņam ir jāpārliecinās, ka pati šī persona ievēros minētās atļaujas noteikumus. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka publicēšana ir notikusi, prasītājam nepiedaloties.

Visbeidzot atgādinādama, ka tas, ka lietas dalībnieks izpauž procesuālos dokumentus trešajām personām citos nolūkos, nevis savai aizstāvībai, ir procesa ļaunprātīga izmantošana, Vispārējā tiesa konstatēja, ka šī ļaunprātīgā izmantošana ir jāņem vērā, lemjot par tiesāšanās izdevumiem. Tādējādi ar minēto procesa ļaunprātīgo izmantošanu saistītos tiesāšanās izdevumus ir jāpiespriež atlīdzināt prasītājam.