Lieta T‑476/17

Arysta LifeScience Netherlands BV

pret

Eiropas Komisiju

 Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 19. septembra spriedums

Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela diflubenzurons – Apstiprinājuma pārskatīšana – Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pants – Tiesības uz aizstāvību – Pilnvaru pārsniegšana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Apstiprinājuma atjaunošanas procedūra – Regulas Nr. 1107/2009 14. pants – Papildu ierobežojumu attiecīgās darbīgās vielas izmantošanai izvirzīšana pārskatīšanas procedūrā, nesagaidot apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu – Samērīgums

1.      Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Tiesības uz aizstāvību – Piemērošanas joma – Tiesības iesniegt apsvērumus katrā pārskatīšanas procedūras posmā – Tiesības iesniegt apsvērumus par ziņotājas dalībvalsts galīgajā novērtējuma ziņojumā ietvertajiem secinājumiem – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 14. un 21. pants; Komisijas Regula 2017/855; Padomes Direktīvas 91/414 I pielikums)

(skat. 63., 67.–69. un 74.–76. punktu)

2.      Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Atļaujas atjaunošana – Komisijas lēmums, ar ko pārskatīšanas procedūrā, negaidot atjaunošanas procedūras rezultātu, izvirzīti ierobežojumi darbīgās vielas diflubenzurona izmantošanai – Bažas saistībā ar patērētāju drošību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Neesamība – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 14. un 21. pants; Komisijas Regula 2017/855; Padomes Direktīvas 91/414 I pielikums)

(skat. 93., 97., 99.–101., 103.–106., 109.–112. un 117.–121. punktu)

Rezumējums

Spriedumā Arysta LifeScience Netherlands/Komisija (T‑476/17), kas pasludināts 2019. gada 19. septembrī, Vispārējā tiesa noraidīja prasību, kas bija vērsta pret Komisijas īstenošanas regulu par darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas nosacījumiem (1), un sniedza precizējumus, pirmkārt, par tiesību uz aizstāvību ievērošanu darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas procedūrā un, otrkārt, par saikni starp šo procedūru un darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas procedūru, kas reglamentētas attiecīgi Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2) 21. un 14.–20. pantā.

Pēc darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas atbilstoši regulas par darbīgo vielu turpmāku novērtēšanu (3) 11. pantā paredzētajai novērtēšanas procedūrai Komisija izlēma uzsākt šīs darbīgās vielas pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta regulas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. pantā, attiecībā uz potenciāli kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ko rada eksponētība 4 hloranilīnam (PCA) kā atliekvielai. Šīs pārskatīšanas procedūras ietvaros, vēl pirms šīs darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas procedūras noslēguma, Komisija pieņēma īstenošanas regulu par minētās vielas apstiprināšanas nosacījumiem, kurā tā noteica, ka nav izslēdzama patērētāju eksponētība PCA un ka līdz ar to diflubenzurona izmantošana ir jāaprobežo ar neēdamiem kultūraugiem.

Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu Vispārējā tiesa uzsver, ka šo tiesību ievērošana darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas procedūrā atbilstoši regulas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. pantam ir jāvērtē, ņemot vērā pārskatīšanas procedūra kopumā, nevis attiecībā uz katru šīs procedūras posmu. Tādējādi Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai šīs lietas apstākļos tiesības uz aizstāvību bija jānodrošina konkrētā pārskatīšanas procedūras posmā, tostarp, kad ziņotāja dalībvalsts veica novērtējumu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, pirmkārt, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu uzskatāmu pierādījumu, kas pamatotu tās apgalvojumu, ka vēlākā procesa stadijā nav iespējams grozīt ziņotājas dalībvalsts secinājumus, kurus tā ietvērusi savā novērtējuma ziņojumā. Otrkārt, Vispārējā tiesa atzina, ka lai gan ziņotājas dalībvalsts iesniegtais ziņojuma projekts attiecībā uz patērētāju iespējamo eksponētību PCA būtiski atšķiras no tās secinājumiem galīgajā novērtējuma ziņojumā, nevar uzskatīt, ka minētajos secinājumos būtu paustas jaunas bažas, par kurām prasītāja iepriekš nav zinājusi un par kurām pēc šī novērtējuma ziņojuma pieņemšanas prasītāja līdz ar to bija jāuzklausa no jauna. Treškārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu jaunu atbilstošu zinātnisku informāciju, kas varētu atspēkot secinājumus, kurus ziņotāja dalībvalsts ietvērusi savā galīgajā novērtējuma ziņojumā.

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa vispirms atzīst, ka Regulā Nr. 1107/2009 nav paredzēta nekāda saikne starp pārskatīšanas un atjaunošanas procedūru.

Turpinājumā Vispārējā tiesa pārbauda, vai prasītājas izvirzītie argumenti, pirmkārt, ļauj apšaubīt Komisijas izvēli dot priekšroku patērētāju drošības interesēm un negaidīt diflubenzurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūras iznākumu un, otrkārt, pierādīt šādas izvēles nesaprātīgo un nesamērīgo raksturu. Noraidījusi visus prasītājas šajā ziņā izvirzītos argumentus, tā secina, ka Komisija varēja uzskatīt, pirmkārt, ka šīs intereses pamato šādu lēmumu un, otrkārt, ka tas bija samērīgs.

1      Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/855 (2017. gada 18. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas diflubenzurona apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV 2017, L 128, 10. lpp.).

2      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.).

3      Komisijas Regula (EK) Nr. 1490/2002 (2002. gada 14. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (OV 2002, L 224, 23. lpp.).