Lieta T‑202/17

Ana Calhau Correia de Paiva

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 9. jūnija spriedums

Valodu lietojums – Konkurss EPSO/AD/293/14 administratoru pieņemšanai darbā konkurences tiesību, korporatīvo finanšu, finanšu ekonomikas, uzņēmējdarbības ekonomikas un makroekonomikas jomā (AD 7) – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Iebilde par prettiesiskumu – Konkursa otrās valodas izvēles ierobežojums, ļaujot izvēlēties tikai vācu, angļu vai franču valodu – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts – Diskriminācija valodas dēļ – Pamatojums – Dienesta intereses

1. Ierēdņu celta prasība – Iebilde par prettiesiskumu – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Paziņojums par konkursu – Otrās valodas izvēles ierobežojums – Saiknes starp lēmumu par prasītāja izslēgšanu un paziņojumā par konkursu paredzēto valodu lietojumu esamība – Pieņemamība

   (Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pants)

   (skat. 52.–60. punktu)

2. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežojums – Diskriminācija valodas dēļ – Pamatošana ar dienesta interesēm – Samērīguma principa ievērošana

   (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts)

   (skat. 69.–74. punktu)

3. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežojums – Pārbaude tiesā – Apjoms

   (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts)

   (skat. 83.–86. punktu)

4. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežojums – Diskriminācija valodas dēļ – Pamatošana ar dienesta interesēm – Nepieciešamība pieņemt darbā personas, kas var uzreiz strādāt – Šādas nepieciešamības pamatojuma neesamība pienākumu aprakstā – Nepieļaujamība

   (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

   (skat. 89.–100., 106.–108., 113.–116. un 120.–124. punktu)

5. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Paziņojumu par atklātajiem konkursiem atcelšana – To kandidātu, kurus nelabvēlīgi ietekmējis pārkāpums, un citu kandidātu interešu līdzsvarošana – Vērtēšanas kritēriji – Laiks, kas pagājis kopš rezerves saraksta publicēšanas – Konkursu rezultātu neapstrīdēšana

   (LESD 266. pants)

   (skat. 131.–138. punktu)

Rezumējums

2014. gada 23. oktobrī Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/293/14. Šis konkurss bija paredzēts, lai izveidotu rezerves sarakstu nolūkā pieņemt darbā administratorus Eiropas Komisijā.

Paziņojumā par konkursu bija prasītas padziļinātas vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas (galvenā valoda), kā arī pietiekamas vācu, angļu vai franču valodas zināšanas (otrā valoda), norādot, ka otrās valodas ir noteiktas atbilstoši dienesta interesēm un to pamato arī pārbaudījumu raksturs.

Prasītāja Ana Calhau Correia de Paiva, kas ir Portugāles pilsone, pieteicās dalībai konkursā. Kā galveno valodu viņa izvēlējās portugāļu valodu, kas ir viņas dzimtā valoda, un kā otro valodu – franču valodu. Prasītāja tika uzaicināta uz pārbaudījumiem, kas norisinājās vērtēšanas centrā.

Pēc tam prasītāja tika informēta par atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņas uzvārdu konkursa rezerves sarakstā, pamatojoties uz to, ka viņa nebija viens no kandidātiem, kas ieguvuši visaugstāko kopējo novērtējumu vērtēšanas centrā. Atlases komisija pēc prasītājas pārskatīšanas lūguma saņemšanas apstiprināja savu sākotnējo lēmumu. Prasītāja iesniedza sūdzību EPSO, kas tika noraidīta.

Pēc sūdzības noraidīšanas prasītāja cēla prasību Civildienesta tiesā, būtībā lūdzot atcelt konkursa atlases komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīts lūgums pārskatīt tās sākotnējo lēmumu neiekļaut viņu veiksmīgo kandidātu rezerves sarakstā.

Prasībā prasītāja izvirzīja iebildi par prettiesiskumu, apstrīdot konkursa paziņojuma noteikumus par valodu lietojumu, proti, otrās valodas izvēles ierobežošanu līdz vācu, angļu un franču valodai. Šī otrā valoda tostarp tika izmantota vērtēšanas centrā notikušajos pārbaudījumos, kuru mērķis bija novērtēt kandidātu vispārējās un īpašās kompetences.

Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu un sniedz precizējumus par iebildes par prettiesiskumu pieņemamību.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka iebildi par prettiesiskumu var likumīgi izvirzīt pret vispārpiemērojama tiesību akta normām, kuras ir individuālo lēmumu pamatā vai kurām ir tieša juridiska saikne ar šādiem lēmumiem.

Šajā ziņā darbā pieņemšanas procedūrā, kas ir sarežģīta administratīva darbība, kuru veido secīga vairāku lēmumu virkne, konkursa kandidāts gadījumā, ja prasība ir vērsta pret vēlāk pieņemtu aktu, var norādīt uz agrāk pieņemtu aktu prettiesiskumu, kuri ir ar to cieši saistīti, un it īpaši atsaukties uz konkursa paziņojuma prettiesiskumu, kuru piemērojot tika pieņemts attiecīgais akts.

Tas, ka paziņojums par konkursu nav apstrīdēts termiņā, neliedz prasītājam atsaukties uz pārkāpumiem, kas pieļauti konkursa norises gaitā, pat ja šādu pārkāpumu avots var būt paziņojuma par konkursu teksts.

Lai gan pamats par pienācīgā termiņā neapstrīdēta konkursa paziņojuma prettiesiskumu attiecas uz apstrīdētā individuālā lēmuma pamatojumu, judikatūrā tiek pieļauta prasības pieņemamība. Konkursa kandidātam nevar tikt atņemtas tiesības pilnībā, ieskaitot konkursa paziņojumā noteikto, apstrīdēt tāda individuāli pret viņu pieņemta lēmuma pamatotību, ar ko tiek izpildīti šajā paziņojumā paredzētie nosacījumi, jo tikai šis piemērošanas lēmums individualizē tā tiesisko stāvokli un sniedz viņam drošu informāciju par to, kā un kādā mērā ir skartas viņa konkrētās intereses.

Turpinājumā Vispārējā tiesa uzsver, ka otrās konkursa valodas izvēles ierobežošana līdz trim attiecīgajām valodām ietekmē kandidātu spēju izteikties mutiski vai rakstveidā. Šis ierobežojums nosaka arī klaviatūras veidu, ko kandidāti var izmantot gadījuma izpētes veikšanā, jo klaviatūras nodrošināšana kandidātiem saskaņā ar EPSO praksi ir ierobežota ar valodu, kurā ir jākārto pārbaudījumi. Šis apstāklis ietekmē tāda pārbaudījuma īstenošanu un tātad, iespējams, rezultātu, kura laikā ar klaviatūras palīdzību ir jāraksta noteikta garuma teksts noteiktā termiņā.

Visbeidzot Vispārējā tiesa noraida Komisijas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru cieša saikne starp lēmumu par prasītājas izslēgšanu un paziņojumā par konkursu paredzēto valodu lietojumu var pastāvēt tikai tad, ja kandidātu vispārējo kompetenču novērtēšanas pārbaudījuma rezultāti izrādītos negatīvi vai ļoti slikti. Vispārējā tiesa uzskata, ka ar šādu argumentu bez pamatojuma tiek atbalstīta šaura nosacījuma par ciešas saiknes esamību piemērošana, ja prettiesiskums, uz kuru tiek norādīts, ir saistīts ar konkursa valodu lietojumu.