Lieta T‑201/17

Printeos SA

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 12. februāra spriedums

Ārpuslīgumiskā atbildība – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Naudas sodi – Spriedums, ar ko daļēji atceļ lēmumu – Naudas soda pamatsummas atmaksāšana – Nokavējuma procenti – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Cēloņsakarība – Zaudējumi – LESD 266. pants – Regulas (ES) Nr. 1268/2012 90. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrais teikums

1. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi

   (LESD 340. panta otrā daļa)

   (skat. 49. punktu)

2. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Iestādes rīcības brīvība, pieņemot tiesību aktu

   (LESD 340. panta otrā daļa)

   (skat. 50. un 51. punktu)

3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Tiesību norma, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības – Jēdziens – Sprieduma, ar kuru atceļ tiesību aktu, neizpilde – Komisijas pienākuma maksāt nokavējuma procentus par atceltā naudas soda atmaksāto summu neizpilde – Liegums izmantot attiecīgos līdzekļus – Iekļaušana

   (LESD 266. panta pirmā daļa un 340. panta otrā daļa)

   (skat. 55.‑59. punktu)

4. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Atvasināto tiesību akta interpretācija – Interpretācija pretēji tā tekstam – Nepieļaujamība

   (LESD 266. panta pirmā daļa; Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 90. panta 4. punkts)

   (skat. 61. punktu)

5. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Komisijas pienākuma maksāt nokavējuma procentus par atceltā naudas soda atmaksāto summu neizpilde – LESD 266. panta pārkāpums – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums

   (LESD 266. panta pirmā daļa un 340. panta otrā daļa)

   (skat. 64.-69. punktu)

6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Komisijas pienākuma maksāt nokavējuma procentus par atceltā naudas soda atmaksāto summu neizpilde – LESD 266. panta pārkāpums – Zaudējumi, kas rodas no lieguma izmantot attiecīgos līdzekļus – Tiešas cēloņsakarības pastāvēšana

   (LESD 266. panta pirmā daļa un 340. panta otrā daļa)

   (skat. 70. un 71. punktu )

Rezumējums

Spriedumā Printeos/Komisija (T‑201/17), kas pasludināts 2019. gada 12. februārī, Vispārējā tiesa saistībā ar prasību par ārpuslīgumisko atbildību, kas celta saskaņā ar LESD 268. pantu, apmierināja prasītājas lūgumu, kurā galvenokārt tika lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas bija radušies, Eiropas Komisijai atsakoties tai maksāt nokavējuma procentus par atmaksāto naudas soda pamatsummu pēc lēmuma atcelšanas, ar kuru tai tika piespriests maksāt naudas sodu par LESD 101. panta pārkāpumu.

Ar 2014. gada 10. decembra Lēmumu C(2014) 9295 final par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (AT.39780 – Aploksnes) (turpmāk tekstā – “2014. gada 10. decembra lēmums”) Eiropas Komisija konstatēja, ka prasītāja Printeos ir pārkāpusi LESD 101. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pantu, jo tā ir bijusi tādas aizliegtas vienošanās dalībniece, kura bija noslēgta un īstenota standarta un speciālo apdrukāto aplokšņu Eiropas tirgū. Līdz ar to Komisija prasītājai kopīgi un solidāri ar tās meitasuzņēmumiem piemēroja naudas sodu 4729000 EUR apmērā.

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 20. februārī, prasītāja cēla prasību, pamatojoties uz LESD 263. pantu, un lūdza, galvenokārt, daļēji atcelt 2014. gada 10. decembra lēmumu. 2015. gada 9. martā prasītāja provizoriski samaksāja tai noteikto naudas sodu. Ar 2016. gada 13. decembra spriedumu Printeos u.c./Komisija ( 1 ) Vispārējā tiesa apmierināja prasību daļēji atcelt 2014. gada 10. decembra lēmumu. Līdz ar to Komisija atmaksāja prasītājai provizoriski samaksātā naudas soda pamatsummu, bet tomēr tā, piemērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 ( 2 ) 90. panta 4. punkta a) apakšpunkta otro teikumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētā tiesību norma”), atteicās izpildīt tās lūgumu samaksāt procentus saistībā ar provizoriski samaksāto soda naudas summu, jo tās veiktā ieguldījuma finanšu aktīvos kopējais ienesīgums bija negatīvs. Proti, apstrīdētajā tiesību normā ir paredzēts, ka, ja naudas sods ir atcelts vai samazināts un visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti, veic nepamatoti iekasētās summas kopā ar uzkrātajiem procentiem atmaksu attiecīgajai trešai personai, precizējot, ka, ja provizoriski samaksātās naudas soda summas kopējais ienesīgums attiecīgajā periodā ir bijis negatīvs, atmaksā tikai nepareizi iekasētās summas nominālo vērtību.

Atgādinājusi Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumus, Vispārējā tiesa norāda, ka prasītāja it īpaši atsaucas uz LESD 266. panta pārkāpumu, un tādējādi tā uzskata par lietderīgu pārbaudīt, vai ir noticis pietiekami būtisks šīs tiesību normas pārkāpums. Šajā gadījumā tā nospriež, ka LESD 266. pants ir tiesību norma, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, jo tajā paredzēts absolūts un beznosacījuma pienākums iestādei, kura izdevusi atcelto aktu, prasītāja, kura prasība ir apmierināta, interesēs veikt pasākumus, kas ietver atceļošā sprieduma izpildi, kura atbilst prasītāja tiesībām uz pilnīgu šī pienākuma izpildi. Taču gadījumā, ja tiek atcelts lēmums, ar kuru tika uzlikts naudas sods, judikatūrā ir atzītas prasītāja tiesības uz to, lai tiktu atjaunota situācija, kādā tas bija pirms minētā lēmuma, un tas nozīmē, ka cita starpā ir jāatmaksā saskaņā ar atcelto lēmumu nepamatoti samaksātā naudas soda pamatsumma, kā arī jāmaksā nokavējuma procenti. Proti, atšķirībā no kompensācijas procentu maksājumiem nokavējuma procentu samaksa ir sprieduma, ar kuru atceļ naudas sodu, izpildes pasākums LESD 266. panta pirmās daļas izpratnē, ciktāl ar to ir paredzēts ar vienotas likmes maksājumu atlīdzināt liegumu izmantot attiecīgos līdzekļus un stimulēt parādnieku pēc iespējas drīzāk izpildīt minēto spriedumu (spriedums, 2015. gada 12. februāris, Komisija/IPK International, C‑336/13 P, EU:C:2015:83, 29. un 30. punkts; rīkojums, 2006. gada 21. marts, Holcim (Francija)/Komisija, T‑86/03, nav publicēts, EU:T:2006:90, 30. un 31. punkts; spriedums, 2001. gada 10. oktobris, Corus UK/Komisija,T‑171/99, EU:T:2001:249, 50., 52. un 53. punkts).

Turpinājumā, uzsverot, ka apstrīdētā tiesību norma, ņemot vērā tās regulatīvo kontekstu un skaidro formulējumu, ar skaidru atsauci uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un, it īpaši, situāciju, kad ticis atcelts ar lēmumu uzlikts naudas sods, ir paredzēta, lai izpildītu LESD 266. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, un ka tādējādi tā ir jāinterpretē, ņemot vērā šo pēdējo minēto tiesību normu, Vispārējā tiesa it īpaši norāda, ka Komisijas Deleģētajā regulā Nr. 1268/2012 nav precizēts, ko nozīmē frāze “kopā ar uzkrātajiem procentiem”, ne arī noteikts, vai šie procenti ir “nokavējuma” vai “kavējuma” procenti. Līdz ar to, atgādinot, ka pienākumā, kas tieši izriet no LESD 266. panta pirmās daļas, ir paredzēts ar vienotas likmes maksājumu atlīdzināt liegumu izmantot attiecīgos līdzekļus, lai tiktu ievērots restitutio in integrum princips, Vispārējā tiesa konstatē, ka, Komisija, ņemot vērā, ka 2014. gada 10. decembra lēmums tika atcelts ar atpakaļejošu spēku, kopš minētā provizoriskā maksājuma brīža noteikti kavēja minētās pamatsummas atmaksu.

Vispārējā tiesa tādējādi secina, ka Komisijai atbilstoši LESD 266. panta pirmajai daļai sprieduma lietā T‑95/15 izpildes pasākumu ietvaros bija pienākums ne tikai atmaksāt naudas soda pamatsummu, bet arī samaksāt nokavējuma procentus, lai ar vienotas likmes maksājumu atlīdzinātu liegumu izmantot minētos līdzekļus atsauces laikposmā, un ka tai šajā ziņā nebija rīcības brīvības, jo šī absolūtā un beznosacījumu pienākuma neizpilde ir pietiekami būtisks šīs tiesību normas pārkāpums, kas var radīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

Vispārējā tiesa turklāt uzskata, ka tam, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu samaksāt nokavējuma procentus saskaņā ar LESD 266. panta pirmo daļu, ir pietiekami tieša cēloņsakarība ar prasītājai radītajiem zaudējumiem, kas ir līdzvērtīgi nokavējuma procentu zaudējumam atsauces periodā, kuri veido vienotas likmes kompensāciju par liegumu rīkoties ar naudas soda pamatsummu minētajā periodā un kuriem piemērojama ECB refinansēšanas likme, pieskaitot pēc prasītājas lūguma 2 procentpunktus.

Līdz ar to tā piespriež Eiropas Savienībai, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus 184592,95 EUR apmērā, kas tai bija jāmaksā kā nokavējuma procenti, kas bija radušies laikposmā no 2015. gada 9. marta līdz 2017. gada 1. februārim, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no šā sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, atbilstoši likmei, ko ECB noteikusi savām galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot to par 3,5 procentpunktiem.

( 1 ) Vispārējās tiesas spriedums, 2016. gada 13. decembris, Printeos u. c./Komisija (T‑95/15, EU:T:2016:722).

( 2 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).